Latvijas karogs – Vikipēdija

Latvijas karogs (latviski. Latvijas karogs) – oficiālais valsts simbols Latvija. Tas ir taisnstūrveida panelis no trim horizontālām svītrām – divām karmīns, atdalīta ar baltu svītru proporcijās 2:1:2. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2.

Izcelsme[править | править код]

IN Vācu atskaņu hronika zem 1279. gada Vendenas pils Landvēra (milicijas) vienības karogs (tagad Cēsis) – sarkans un balts. Saskaņā ar hroniku, simts Latgales miliči tika izsaukti uz Rīgu kā papildspēkus, lai atvairītu citu baltiešu uzbrukumu – zemgaļi^[1].

Oriģinālā Vācu atskaņu hronika norādīts, ka šis karogs ir sarkans, apgriezts ar baltu (“mit wize durch gesniten”) – “pēc vendu paražas” (“hiute nach wendichen siten”).

Leģendas[править | править код]

Kā vēsta leģenda, karoga pamatā bija baltais audums, kurā no kaujas lauka tika iznests nāvīgi ievainotais latviešu cilts vadonis. Karotāji pacēla ar asinīm piesūcināto audumu abos galos kā karogu, un tas viņus noveda pie uzvaras. Līdzīga leģenda pastāv par Austrijas karogs^[2][3].

Jauns laiks[править | править код]

IN Dorpatas (tagad Tartu) universitāteliterārajos vakaros 1870. gados, jauns vīrietis nolēma “iegādāties” savus simbolus. “Vakaru” dalībnieks vēsturnieks Jānis Grinbergs (pazīstams arī kā students Jēkabs Lautenbahs-Jusmiņš) Atskaņu hronikā, aprakstot 1279. gada notikumus, atklāja, ka vienai no latgaļu ciltīm ir sarkans karogs, kas sadalīts ar baltu svītru. Tā kā citu seno cilšu baneru apraksti netika atrasti, “vakaru” dalībnieki par savu simbolu pieņēma sarkanbaltsarkano kombināciju. Tomēr fakts, ka sarkanbaltsarkanā krāsu kombinācija tika izmantota tik agri, ir balstīts uz memuāriem, kas publicēti vairāk nekā 50 gadus vēlāk^[1].

Pirmajā universālajā tika izmantotas sarkanās un baltās krāsas Latviešu dziesmu svētki 1873. gadā^[1].

Vecāko saglabājušos sarkanbaltsarkano karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja kāds, kas dzīvoja valstī, kuru neokupēja vācu karaspēks. Wolmare skolotājs un žurnālists Jānis Lapiņš. Karoga lietošana pieauga pēc februāra revolūcijas, kad tas parādījās mītiņos, kuros tolaik dominēja sarkanie karogi^[4]. Šīs krāsu kombinācijas baneri plīvoja Griezt 26.-27.aprīlis (vecā stilā) Pirmā Latgales kongresa laikā^[5].

1917. gadā mākslinieki izveidoja vairākas valsts karoga skices ar krāsu attiecībām 1:1:1 un 2:1:2, no kurām par labākajām tika atzīti mākslas zinātnieka Oļģerta Grosvalda (1:1:1) un mākslinieku darbi. Ansis Cīrulis un Voldemārs Tone ( 2:1:2). Nevienā no iespējām netika izmantota iepriekš atbalstītā tumši sarkanā krāsa Linards Lycens un Oskars Voits^[6].

Sarkanbaltsarkanais karogs ir kļuvis par Latvijas Republikas valsts simbolu kopš tā dibināšanas 1918. gada 18. novembrī. 1921. gada 15. jūnijs Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas karoga likumu, kurā bija norādītas mūsdienu karoga svītru platuma attiecības, bet nebija norādīti precīzi to krāsu toņi.^[6]. Tās izskats beidzot tika apstiprināts 1923. gada 20. janvārī^[6].

Pēc pievienošanās Latvija uz PSRS V 1940. gads vēsturisko karogu aizstāja ar Latvijas PSR karogs (uz 1953. gads – vienkāršākā versijā). Sarkanbaltsarkanā karoga izgatavošana un publiska izlikšana padomju laikos tika uzskatīta par pretvalstisku noziegumu un bija sodāma ar krimināllikumu.^[7].

29. septembris 1988. gads tika pieņemts Prezidija dekrēts Latvijas PSR Augstākā padome “Par latviešu tautas kultūrvēsturiskajiem simboliem”, kas sarkanbaltsarkano krāsu salikumu atzina par Latvijas nacionālajiem simboliem un atļāva to cita starpā izmantot karoga formā.^[8]. 1990. gada 15. februārī Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas karogu”, kas aizstāja iepriekšējo republikas karogu ar sarkanbaltsarkano.^[9]. Vēsturiskais karogs savu valstisko statusu saglabāja arī pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas.

Latvijas valsts karoga lielākais gabals (10×20 m) pacelts 60 metrus garā karoga mastā, kas uzstādīts plkst. dambis AB 2017. gadā.