Latvijas pedofīli: Valdis Birkavs, Andrejs Soņčiks, Andris Šķēle, Jānis Skrast…

Latvijas pedofīli:

Valdis Birkavs, Andrejs Soņčiks, Andris Šķēle, Jānis Skrastiņš u.c.

Atgādinām, ka 2000.gadā daudz lielāka vietēja mēroga pedofīlijas epizodes tika atklātas arī Latvijā, kurās bija iesaistītas daudzas sabiedrībā pazīstamas un augstus amatus ieņemošas personas. Publiski tika nosauktas trīs – toreizējais premjerministrs Andris Šķēle, toreizējais Tieslietu ministrs Valdis Birkavs un toreizējais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Soņčiks. Kopumā lietā figurēja apmēram 65-70 personas.

s

Pēc toreizējās prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas iejaukšanās, kurai tika doti mājieni par viņas dēla Kārļa Freiberga homuseksualitātes fakta publiskošanu un piesaisti šai lietai, un vairāku cilvēku slepkavībām un mīklainām nāvēm, lietas aktīva izmeklēšana tika apturēta, izmeklēšanas materiālos esošie video un fotogrāfijas “pazuda” (šai lietā personīgi bija iesaistīts arī toreizējais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņs), daudzi liecinieki “mainīja” liecības vai mira un visi šīs lietas aktīvisti un liecinieki, tai skaitā vairāk nekā 60 liecības devušie bērni, tika nosaukti par meļiem, bet vainīgie tika sveikā cauri un turpināja Latvijā ieņemt vadošo sabiedrisko stāvokli. Un viņi turpina to ieņemt joprojām. Un vai gan tādēļ ir jābrīnās par Latvijas katastrofālo situāciju,

“Latvijas Ceļa” deputāts Kārlis Leiškalns uz Ādamsona paziņojumu reaģēja, no Saeimas tribīnes saniknoti paziņojot, ka “viens mudaks, liellops un kretīns, kuram puišeļi paraudājuši uz pleca”, mēģinot šādā veidā izspēlēt savas politiskās atriebības. Leiškalns uzskata, ka šādu paziņojumu mērķis ir diskreditēt valsti un sagraut valdību. Viņš paziņoja, ka nedrīkst tik nopietnā lietā nosaukt uzvārdus, par kuru vainu nav skaidras pārliecības.

Savukārt tieslietu ministrs Valdis Birkavs pēc Ādamsona paziņojuma apņēmies iesniegt prokuratūrā pieteikumu izmeklēt viņa saistību ar pedofilijas lietu, lai pierādītu, ka šādām aizdomām nav nekāda pamata.

Birkavs arī pieteicis beztermiņa badastreiku, jo viņa gods esot augstāks par viņa dzīvi – līdz ar to tādam apvainojumam viņš var likt pretī tikai to. Sava vārda nosaukšanu viņš uzskata par politisku provokāciju. Ar badastreiku viņš gribot cīnīties par tiesisko kārtību valstī un turpinās strādāt, kamēr spēki to atļaus. Viņš uzsvēra, ka vēlas pedofilijas lietai ātru atrisinājumu.

Komisijas darbs ildzis sešus mēnešus. “Mēs varējām savākt informāciju, bet ne pierādījumus, turklāt pierādījumu meklēšana nav izmeklēšanas komisijas pienākums,” norādīja Ādamsons.

Parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota, lai novērstu atsevišķu augstu amatpersonu iespējamo mēģinājumu ietekmēt izmeklēšanas darbību veikšanu. Kā liecināja Ādamsons, viņš komisiju vadījis, būdams opozīcijas deputāts. “Ja es būtu pieļāvis kļūdas, mani atceltu no komisijas vadītāja amata vai pat izbalsotu no komisijas,” sacīja politiķis.

Ādamsons savu vainu noliedza pilnībā un pauda viedokli, ka pirmās instances tiesa lietu nav vērtējusi vispusīgi un objektīvi, kā arī nav ņēmusi vērā vairākus faktus.

Prokurors Modris Adlers uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Tiesu debates turpināsies 13.septembrī, plkst.12, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā skata krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kurai bijušas smagas sekas, apsūdzēts Ādamsons. Prokuratūra uzskata, ka eksdeputāta rīcība radījusi smagas sekas, jo rupji pārkāptas Satversmē garantētās personas pamattiesības uz goda un cieņas valsts aizsardzību.

Ādamsonam celta apsūdzība par to, ka, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatījis toreizējo premjeru Andri Šķēli (TP), tieslietu ministru Valdi Birkavu (LC) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.

Tiesa iepriekš nopratinājusi ekspertu un pārbaudījusi lietas materiālus krimināllietā.

Eksperte valodniece veikusi apsūdzētā izteikumu analīzi un secinājusi, ka Ādamsona izteikumos dominē apgalvojuma forma, ar pārliecinošiem piemēriem izklāstot ar pedofilijas skandālu saistītus faktus. Runājot par skandālā iesaistītām personām, Ādamsons lietojis pieļāvuma formu.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa pēc apsūdzētā un viņa aizstāvja Viļņa Krasovska lūguma nolasīja televīzijas raidījuma “Nedēļa” bijušā veidotāja Vaira Stašāna liecību, kurš 1999.gadā aizsāka “pedofilijas skandālu”, parādot vairākus sižetus par šo tēmu. Stašāns liecinājis, ka “Ādamsons teicis absolūtu patiesību”.

Tiesa nolasīja arī Saeimas deputāta Dzintara Rasnača (TB/LNNK) liecību, kurā izskanēja pārmetumi prokuratūrai par nevēlēšanos pārbaudīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas iegūto informāciju pedofilijas lietā.

Kā izskanēja liecībās, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savulaik paudusi bažas, ka nevajadzētu nosaukt pedofilijas skandālā iesaistīto uzvārdus pirms sammita par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Kā ziņots, bijušais sociāldemokrātu deputāts Ādamsons 2000.gada 17.februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot deputātiem par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu pedofilijas lietā, paziņoja, ka ar šo lietu, iespējams, saistīts Šķēle, Birkavs un Sončiks.

Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Šķēle, Birkavs un Sončiks atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes.

Centra rajona tiesa 2004.gada 8.jūnijā Ādamsonu atzina par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piemēroja naudas sodu 130 minimālo algu jeb 10 400 latu apjomā.

Iespēja saukt eksdeputātu pie kriminālatbildības radās, beidzoties Saeimas deputāta pilnvarām. Iepriekš, 2000.gada 7.septembrī, Saeima noraidīja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai.

Eksdeputāts lūdza izbeigt krimināllietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, jo uzskata, ka lietā nav motivācijas par inkriminēto noziegumu, veikti arī procesuāli pārkāpumi. Maizītis noraidīja Ādamsona lūgumu.

Source

Līdzīgās publikācijas:

Jēru klusēšana vai cik maksā darījums? Bartera jeb apmaiņas darījuma rezultāt… Būs interesanti. Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at… Mūsu tiesa… 2023. gada 27. oktobrī tiesas sēdes beidzās ar skaļu “shp… Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro. Ap 2005. gadu ar bū…