Attēla avots: Rīgas tiesa 1965. gadā
Kara laikā latviešu policists Haralds Puntulis komandēja Sonderkommando šaušanas vienību, kas bija iesaistīta daudzās slepkavībās Latvijas PSR teritorijā. 1942. gada janvārī viņš bija viens no galvenajiem Audrinu ciema, “latgaļu hatina” iedzīvotāju iznīcināšanas organizētājiem. 1944. gadā pirms Sarkanās armijas ierašanās viņš aizbēga uz Zviedriju, no kurienes 1948. gadā pārcēlās uz Kanādu.
1965. gada 11.–30. oktobrī Rīgā, VEF rūpnīcas Kultūras pilī, notika atklātā tiesas sēde, kurā tika skatītas Audriņu ciema bendes lietas. Piecus mēnešus pirms prāvas sākuma 1965. gada 9. jūnijā PSRS Ārlietu ministrija nosūtīja Kanādas vēstniecībai notu ar lūgumu izdot Puntuļu. Tomēr šis pieprasījums palika neizpildīts. Pēc tam Kanādas ebreju kopiena pieprasīja Puntuļa sodu un pat organizēja protestus pie viņa mājām, tomēr Puntuļa tiesa Kanādā tā arī nenotika.
Izskatīšanai piedāvājam VDK izmeklēšanas daļas izziņu, kas balstīta uz materiāliem par bijušā Rēzeknes iecirkņa 4. iecirkņa priekšnieka Puntuļa Haralda Petroviča noziedzīgo darbību:
«Bijušais militāri fašistu organizācijas «Aizsargi» vada komandieris PUNTULIS H.P. pēc vācu fašistu karaspēka veiktās Latvijas teritorijas okupācijas 1941. gada jūlijā organizēja un vadīja Maltas ciemā darbojošos pašaizsardzības grupu, un no jūlija. 1941. gada 27. līdz 1944. gada 20. maijam ieņēma Rēzeknes apriņķa 4. policijas iecirkņa priekšnieka amatu.
1941. gada 18. decembrī ciemā. Rēzeknes rajona Audrini Makašānas pagasta policija Aņisjas GLUŠŅEVAS mājā atrada GLUŠŅEVAS dēlu Rodionu GLUŠŅEVA un piecus padomju karavīrus, kuri bija izbēguši no Rēzeknes karagūstekņu nometnes, tīrot šaujamieročus. Sekojošā apšaudē gāja bojā viens karagūsteknis, kā arī viens policists.
Izmantojot šo apstākli kā ieganstu Audrinu ciema iedzīvotāju asiņainajam slaktiņam, policija aizturēja visus tā iedzīvotājus – vīriešus, sievietes, bērnus un sirmgalvjus, kopā 200 cilvēkus, kuri bija ieslodzīti Rēzeknes cietumā. Nākamajā dienā Ančupanas kalnos tika nošauti Audrini ciema iedzīvotāji.
Lai iebiedētu iedzīvotājus un pastiprinātu asiņaino teroru, PUNTULIS H.P. virzienā EIKHELIS A.Ya. organizēja publisku nāvessodu Rēzeknes pilsētas tirgus laukumā 30 vēl dzīviem vīriešiem, tostarp vairākiem pusaudžiem no Audriņu ciema. Viņš bija atbildīgs par šo nāvessodu.
1942. gada 4. janvārī svētdienas rītā Rēzeknes cietuma apsargi ar sasietām rokām veda nāvei nolemtos cilvēkus uz tirgus laukumu, kur PUNTUĻA H.P. vadībā. komanda, kas sastāvēja no viņam pakļautā policijas 4. iecirkņa policistiem, viņus nošāva. Pirms publiskās izpildes EIKHELIS A.Ya. uzstājās ar runu, kurā piedraudēja, ka ikviens, kurš atbalstīs cīnītājus pret okupācijas varu, tiks nošauti tāpat kā Audriņu ciema iedzīvotāji.
PUNTOULIS H.P. ar savu palīgu DROZDOVSKI YA. viņi salika slepkavas divās rindās, lai divi šautu uz vienu upuri – viens pakausī, otrs zem kreisās lāpstiņas – sirds rajonā. Nāvei nolemtie grupās pa 10 tika novietoti pie cietuma ēkas sienas iepriekš sagatavotā vietā. Pēc katras šautenes salvetes PUNTULIS H.P. ar DROZDOVSKI Y.Y. viņi apstaigāja upurus un izmantoja pistoli, lai piebeigtu tos, kuri joprojām rādīja dzīvības pazīmes.
30 nošauto līķi automašīnās tika nogādāti Ančupanas kalnos, kur tie tika izmesti kopā ar tiem Audrinu ciema iedzīvotājiem, kuri tur tika nošauti iepriekšējās dienas vakarā…
Kā liecina Latvijas PSR Ārkārtējās komisijas materiāli, visā vācu okupācijas laikā – no 1941. līdz 1944. gadam, no PUNTUĻA vadoņa H.P. jurisdikcijā esošās teritorijas. 4.policijas iecirknī nozagti 1049 cilvēki.
Par aktīvām soda darbībām 1943. gada 20. aprīlī – Hitlera dzimšanas dienā – PUNTOULIS H.P. apbalvots ar otrās šķiras Militāro nopelnu krustu ar zobeniem.
Avots: Latvija nacisma jūgā: arhīvu dokumentu kolekcija. – M.: Izdevniecība “Eiropa”, 2006. gads
