Premjerministrs Krišjānis Kariņš no partijas Jaunā Vienotība iesniedza valsts prezidentam demisijas rakstu, un līdz ar viņu oficiāli atkāpās arī valdība.
Valdības koalīciju veidoja Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts (OS). Koalīcijas veidošanas laikā Kariņš vēlējās tajā iekļaut Progresīvos, taču citi sabiedrotie protestēja. Kariņš ne reizi vien norādīja, ka OS un Nacionālā apvienība bremzē darba gaitu valdībā, savukārt partijas uzsvēra, ka koalīcija ir maksimāli efektīva.
Valdības koalīcijas galvenais posms bija prezidenta vēlēšanas. Koalīcijas partneri nespēja vienoties par vienu kandidātu, un Nacionālās apvienības kandidāts Egils Levits nolēma nepiedalīties cienīga atbalsta trūkuma dēļ. Savus kandidātus izvirzīja partijas: “Jaunā Vienotība” – valsts Ārlietu ministrija Edgars Rinkēvičs, OS – Uldis Pīlēns, opozīcija “Progresīvie” – Elīna Pinto.
Rinkēviču vēlēšanu rezultātā ievēlēja par prezidentu – no koalīcijas partijām par viņu balsoja tikai Jaunā Vienotība. Uzvaru nodrošināja Zaļo un zemnieku savienības (SZK) balsis, kā arī partijas Progresīvie balsis.
