“Lētākais lepnums ir nacionālais lepnums, jo tas, kurš ir apsēsts ar to, atklāj sevī tādu individuālu īpašību trūkumu, ar kurām viņš varētu lepoties, jo pretējā gadījumā viņam nebūtu pamata.
lielīties ar kaut ko kopīgu ar miljoniem. Tie, kuriem ir izcili personīgie nopelni, tieši otrādi, visskaidrāk redz savas tautas nepilnības. Un katrs nožēlojams nabags, kura dvēselē nav nekā tāda, ar ko viņš varētu lepoties, ķeras pie pēdējās iespējas – lepoties ar savu tautu, kurai viņš pieder: tas viņam sniedz atbalstu, un tāpēc viņš ar pateicību ir gatavs aizstāvēt visus šīs tautas raksturīgās nepilnības un nejēdzības. Par dzīves niecību un bēdām (kolekcija)
Artūrs Šopenhauers
Par dzīves nenozīmīgumu un bēdām (krājums)
Artūrs Šopenhauers
Līdzīgās publikācijas:
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Kad vīrs ir nenormāls, ir kauns ar tādu cilvēku precēties. Jāatzīst, ka pirmais
Arturs Smoļaņinovs* intervijas laikā Latvijā bija tik aizrāvies, ka pat rusofobi bija pārsteigti
Man patīk Jevgeņija Vladimiroviča spēja cīnīties ar ļaunumu. Viņš šajā ziņā ir foršs – ne apkārt