Liekas, ka šis vēl bija nesen. Laikmetā, kad tetovējumi bija gandrīz vienīgi cietumniekiem, rietumu parfimērija gandrīz nepieejama, un daži zinàja kā garšo banāns. Toties visiem bija darbs. Policists(vispār jau milicis) neprasīja personas kodu, jo tāda nebija, toties viens no pirmajiem jautājumiem bija – kur strādājat. Jo strādāja visi. Vai vismaz izlikās, ka strādā. Un kaut “pūstošajā” kapitālismā gribējās skatīties debesskrāpju bildes, bet ne to, kas notiek patiltēs… Beidzot mēs drīkstam visu, pat nolaisties līdz patiltei, ja kaut kur nepaveicās. Ir pārāk mazs to cilvēku loks, kas par mums patiesi satraucas. Visus pārsvarā interesē citas sensācijas.
Drīkst klausīties un runāt jebko. Bet tas var ietekmēt kredītreitingu vai karjeru. Var meklēt ziņu oriģinālos runātājus bez mtulka vai bez viņu tekstu atstāstiem. Bet, ak vai, nu alkaini slāpē otrās puses TV kanālus un izteikties atkal vajag daudznozīmīgi vai pat gudri.
Nē, nē, visu nedrīkst nevienā laikmetā. Visos laikmetos tu esi bīstams, ja saki, ka tev nav ienaidnieku citās valstīs vai, ka esi par mieru starp cilvēkiem. Kaut zini, ka tas, ko tu apgalvo, nupat izskanēja ļoti naivi. /VK/
#laikmets #mūžs #pagātne #mācītājsdomā
Līdzīgās publikācijas:
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
3 gadus atpakaļ… nekas jau nav mainījies…
Sveiki, draugi!…
Nezinu nevien…
Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …
Par 2025. gadā
KĀDUS RISINĀJUMUS STARPTAUTISKIEM KONFLIKTIEM NESĪS 2025.GADS? …
