LIETAS BŪTĪBA Reālismi ir dažādi. Ir kritiskais reālisms, sociālistiskais reālisms, sirreālisms, un tad ir nacionālais reālisms. Krievu žurnālistu kriminālvajāšanu Latvijā vērtēt kā sirreālismu ir nepareizi. Tā ir tipiska nacionālā reālisma izpausme, kas Latvijā kādu laiku nostiprinājusies kā nedalīta dominējoša parādība. Līdz ar tā dēvēto mediju, īpaši tā dēvētās Latvijas krievu preses, apdullinošo klusēšanu Latvijas specdienesti, kuros droši var ietilpt arī prokuratūra, atņem konstitūcijas 100.pantu, kas garantē vārda brīvību. Tas tiek darīts perversi izprastas un deklarētas valsts drošības vārdā. Šodien, 13.jūnijā, notika kārtējā sēde lietā “Latvija pret Lūsiju Pribilsku”, kura tāpat kā es tiek tiesāta par sadarbību ar Krievijas ziņu aģentūru Rossija segodņa. Viņa, tāpat kā es, tiek apsūdzēta ES sankciju pārkāpšanā pret ziņu aģentūras “Rossija segodņa” ģenerāldirektori DK Kiseļeva. Šodien bija debates. Savu nostāju pauda prokurore Madara Grieķe un daļēji advokāte L. Pribylska Imma Jansone. Lieta ievilkās kopš 2020. gada janvāra, un trīsarpus gadu laikā tā ir izaugusi uz stundu garu prokurora runu, kas arī, ņemot vērā tulkošanai nepieciešamo laiku, būtu jāsadala divās, kur visas “ argumenti” pamatā ir VD ziņojumi un Ārlietu ministrijas “secinājums” laikā, kad Ārlietu ministriju vadīja pašreizējais Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, kas iegāja vēsturē. kā 2011. gada apvērsuma iniciators, dvēsele un labuma guvējs, ja atceraties, līdz ar Seima atlaišanu, referendumu un Seima pirmstermiņa vēlēšanām (toreiz viņš vadīja Valda Zatlera biroju un faktiski spieda ap valsts galvu ), kā arī bezprecedenta spiedienu uz tiesu varas varu, jau esot pašreizējā Valsts prezidenta amatā. Jā, arī prokurore pieminēja kādu rakstu presē, kurā tika pasniegts prokuratūras viedoklim līdzīgs viedoklis. Prokurora runā lietotajai frāzei “loģisks pamats” nevajadzētu mūs maldināt. Prokuratūras loģikas piemērs ir viņas teiktais: “Vienkārša vienošanās noslēgšana [с ИА “Россия сегодня”] ir pierādījums nodomam apiet sankcijas, jo DK Kiseļevs pilnvaroja citu personu slēgt līgumu ar L. Pribiļskaju.” Latvija apmaksā šo bērnudārzu no mūsu nodokļiem prokuratūras kārtībā. Es neuztvēru nevienu atsauci uz Eiropas vai Latvijas likumdošanu prokurora runa, manuprāt, bija neatkarīgu juristu viedokļu noraidīšana (bez analīzes), pamatojoties uz to, ka trešo personu viedokļi prokuratūru un tiesu ne ar ko nesaista ir neskatoties uz to, ka visa “lieta” ir balstīta uz trešo un ceturto personu atzinumiem no Ārlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta Noslēgumā M.Grīķe norādīja, ka faktiski lieta attiecas (“noziegums ir vērsta pret”) valsti un drošību, taču, ņemot vērā L. Pribilskas iepriekšējo sodāmību, viņa (žēlīgi) uzskata, ka lietai ir ekonomisks raksturs, un pieprasīja Pribilskai piespriest naudas sodu 11 minimālo algu apmērā. , proti, 7700 eiro (par trīs mēnešu sadarbību ar ziņu aģentūru “Rossija segodņa” un 1500 eiro atalgojumu par šo periodu, no kuriem 225 eiro samaksāti iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā). Advokāte Imma Jansone savu runu nepabeidza. Vienā stundā un 20 minūtēs (ar laiku līdz tulkošanai) viņa paspēja izteikt tieši pusi no saviem argumentiem un pretargumentiem. Šeit un tagad aprobežošos ar vienu fragmentu, kurā Jansone apgalvoja, ka no 41 dokumenta, ko prokuratūra uzrādīja kā pierādījumu lietā, neviens nepierāda Pribiļskas vainu viņai inkriminētajā noziegumā. Līdz ar to Ārlietu ministrija un Valsts drošības dienests savos “secinājumos” un ziņojumos pārkāpa savas kompetences robežas, līdz ar to no Latvijas likumdošanas viedokļa šie materiāli ir atzīstami par bez pierādījuma spēka kā LR atzinumi. trešās puses. Kas, kā saka, bija tas, kas bija jāpierāda. Tas ir viss, kas man pagaidām ir. Man pašam nepatīk gari teksti sociālajos tīklos un citiem neiesaku. Un es nicinu tā saukto krievu presi Latvijā par to, ka šī krievu kopienai nozīmīgā lietas atspoguļošana ir atstāta pašu apsūdzēto rokās. Es ceru, ka vēsture viņai par to sniegs savu bargo un objektīvo spriedumu. Vismaz goda tiesas spriedums. #Žurnālistu lietaLatvija
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā