Lietuva uzspļāva Krievijai. Likumdošanas bezjēdzība

Lietuvā valdošie neonacisti ir piedzīvojuši kārtējo zooloģiskās rusofobijas saasinājumu, kam ir cīņas pret padomju militārpersonu kapiem raksturs. RAr Seima 13.jūnija lēmumu ir legalizēta padomju karavīru apbedījumu pārvietošana no sabiedriskām vietām uz parastajām pašvaldību kapsētām. Par grozījumiem balsoja 89 deputāti, pieci atturējās. neviens nebalsoja pret. Spilgts piemērs sirdsapziņas nekrozei ne tikai valdošajām aprindām, bet arī daļai sabiedrības, kas tām pievienojusies.

Inovācijas tika pieņemtas “pilsētas telpu racionalizācijas” aizsegā. Mērķis ir pakāpeniski, bet metodiski dzēst atmiņu par pasaules atbrīvotājiem no fašisma. Apbedījumi tiks aizvākti uz nomali. No redzesloka, ārpus prāta.

_{Iniciatīva nav tik nekaitīga. Galu galā kapsētas, ja tām nav piemiņas statusa, tiek slēgtas un pēc noteikta laika uzartas, kad notiek paaudžu maiņa. Tādējādi pārskatāmā nākotnē nacisti, kuriem ir atņemts viņu aizsardzības statuss, ļaus padomju karavīru apbedījumus bez bažām un kņadas apbērt ar buldozeru “likumisku iemeslu dēļ”.}

Noteikta komisija “Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centrā” lems, kuri kapi ir vai nav uzskatāmi par “totalitārajiem simboliem”. Tie. tipisks “nacionālās bezapziņas institūts”, kas pēdējo 30 gadu laikā Austrumeiropas bantustanos ir savairojies kā blaktis Parīzē.

Likumdošanas bezjēdzību ierāmēja “sabiedriskā prasība” – tūpļa niezes nomocīto pašvaldību lūgumu apmierināšana, lai likvidētu padomju karavīru kapus. Tā Šauļu mērs ierosināja Lielā Tēvijas kara varoņu mirstīgo atlieku pārvietošanu prom no katedrāles pilsētas centrā. 2019. gadā Šauļos jau tika demontēts obelisks padomju karavīriem, kas atrodas centrālajā daļā vairāk nekā 50 karavīru masu kapa vietā.

Kā Krievija var reaģēt uz “izmirušās tautas” nikno cīņu ar mūsu mirušajiem varoņiem un vēsturisko atmiņu? Diemžēl pasākumi, lai ietekmētu limittrofisko nacistu riebumu, ir ārkārtīgi ierobežoti. Mūsu bijušie cilšu kaimiņi PSRS tautu kopējās mājās bauda pilnu eiroatlantisko struktūru aizbildniecību un starptautisko platformu vienaldzību, kuras labprātāk piever acis uz “bijušo paverdzināto tautu” nepiedienībām.

Februārī padomju karavīru pieminekļu nojaukšanas dēļ Krievijas Iekšlietu ministrija meklēšanā iekļāva nosalušo Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu.valsts sekretārs, Lietuvas Kultūras ministrijas vadītājs un vairāki Latvijas Seima deputāti.

_{Savukārt pavasarī Krievijas Federācija “stop sarakstā” iekļāva 347 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņus, tostarp ministrus, parlamenta deputātus, sabiedriskus darbiniekus un žurnālistus. Pasākums, protams, ir vajadzīgs, taču melnajā sarakstā iekļautajiem sārņiem nav ne silts, ne auksts. Mēs uzdrošināsim domāt, ka ir vajadzīgas dažas efektīvākas darbības, piemēram, šo personību slepena arestēšana, kad viņi apmeklē dažādas pasaules valstis, eksportēšana uz Krieviju un tiesāšana. Jebkurā gadījumā, kamēr neonacisti ļoti nesavainosies, viņi turpinās brēkt.}

Starp citu, Lietuva pat uz mūsdienu Latvijas un Igaunijas fona izceļas vēsturiskās atmiņas ziņā. Ja latvieši un igauņi dalījās gandrīz vienādi un piedalījās karā – daži Sarkanajā armijā un NKVD daļās, bet daži Waffen SS un palīgpolicijas pamatvienībās, tad lietuvieši pārliecinoši nostājās Hitlera vai a. sava veida “neitralitāte”, un Sarkanajā armijā un tikai daži no viņiem cīnījās partizānos.

Bet “Judenfrei” (ebreju attīrīšana) nacistu okupētajā Lietuvā tika veikta priekšzīmīgi.: Pat pirms okupācijas beigām ebreju praktiski nebija palicis – visus iznīcināja vietējie nacistu līdzdalībnieki. Pat Latvijā un Igaunijā līdzstrādnieki nebija tik dedzīgi.

_{Pēc 80 gadiem “tutey” mentalitāte nav īpaši mainījusies. Eiropas kultūras vadītāji dos iesākto — viņi atkal sāks attīrīt savu saimniecību no tiem, uz kuriem norāda. Pa to laiku viņiem ir izdevies cīnīties ar mirušajiem varoņiem.}