Maskava izskatīs Latvijas Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarha aicinājumu…

Maskava izskatīs Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila aicinājumu Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Svētās Sinodes sanāksmē sniedza ziņojumu (http://www.patriarchia.ru/db/text/6010341.html ) par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Padomē saņemto aicinājumu. Rezultātā Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Svētā Sinode nolēma Latvijas Pareizticīgās Baznīcas padomes aicinājumu izskatīt Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Bīskapu padomes sēdē. Un arī, atsaucoties uz Latvijas Pareizticīgās Baznīcas padomes lūgumu, Svētā Sinode apstiprināja Svētās Hrismas izsniegšanas Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai turpināšanu. Atsevišķi 16.marta Svētās Sinodes žurnālā Nr.2 (http://www.patriarchia.ru/db/text/6010341.html) tika atzīmēts, ka Rīgā notika Latvijas Pareizticīgās Baznīcas koncils. 2022. gada 20. oktobrī pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas hartā un vērsās pie Viņa Svētības Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila “ar dziļu lūgumu atrisināt radušās nepārvaramās grūtības” saistībā ar pieņemšanu Saeimā. Latvijas Republikas grozījumiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā. “Saskaņā ar Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Hartu lēmumi par autokefālijas, autonomijas vai pašpārvaldes piešķiršanu Krievijas Pareizticīgās Baznīcas daļām ir vietējās padomes kompetencē (II nodaļas 1. pants; panta b) apakšpunkts). II nodaļas 5). Bīskapu padome ir atbildīga par Vietējās padomes sagatavošanu (II nodaļas 4.pants), kuras pienākumos cita starpā ietilpst arī priekšlikumu sniegšana vietējās padomes darba kārtībā (III nodaļas 5.panta punkts)” uzsvērts 16. marta Svētās Sinodes žurnālā . Proti, vispirms Latvijas Pareizticīgās Baznīcas padomes aicinājums tiks izskatīts Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Bīskapu padomes sēdē un pēc tam, iespējams, arī Vietējā domē. Bet tagad izdomāsim, kas ir šīs “nepārvaramās grūtības”, ko viņi mēģinās atrisināt Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Bīskapu padomes sēdē. Iesākumam atgādinām, ka pagājušā gada 20.oktobrī slepenības gaisotnē, iepriekš nebrīdinot Latvijas Pareizticīgās baznīcas mājaslapā, notika LOK koncils. 21. oktobra vakarā pēc tam, kad Latvijas un toreiz pasaules medijos izcēlās sensācija par 20. oktobrī Rīgā notikušo Latvijas Pareizticīgās Baznīcas koncilu un aicinājumu Maskavas un visas Krievijas patriarham Kirilam par autokefālijas piešķiršanu LOC, pati LOC pavēra slepenības priekškaru pār epohālu notikumu. LOK mājas lapā ( http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=9700 ) tika publicēta informācija par notikušo padomi un tajā pieņemtajiem lēmumiem. 2022. gada 20. oktobrī ar Viņa Eminences, Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību Rīgas baznīcā notika Latvijas Pareizticīgās baznīcas koncils par godu visiem svētajiem, vēsta LOK oficiālā mājaslapa. . Katedrāles darbā piedalījās Viņa žēlastība Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs, Viņa žēlastība Jelgavas bīskaps Jānis; LOK garīdzniecība, Rīgas Sv.Trīsvienības-Sergija klostera abate, Pestītāja Apskaidrošanās Ermitāžas prāvests, Ilūkstes klostera abate par godu Vissvētākā Dieva dzimšanas dienai, Jēkabpils Svētā Gara abats. Klosteris, visu LOK draudžu delegāti un Garīgā semināra pārstāvji. Kā norādīts Latvijas Pareizticīgās Baznīcas mājaslapā, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas padome, ievērojot Latvijas likumdošanu, ar absolūtu balsu vairākumu nobalsoja par likuma prasībām atbilstošu grozījumu ieviešanu Latvijas Pareizticīgās baznīcas hartā. par Latvijas Pareizticīgo baznīcu. Atzīmējot, ka saskaņā ar Valsts prezidenta Egila Levita rosinātajiem un Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 8.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Statūtiem grozīt līdz šā gada 31.oktobrim atbilstoši šiem grozījumiem. Un pats galvenais. Saistībā ar fundamentālu izmaiņu pieņemšanu likumā par LOK autokefālo statusu par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas autokefālo statusu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas padomes delegāti parakstīja aicinājumu Viņa Svētības Patriarham Kirilam par kanonisko lēmumu. par LOK statusu, teikts LOK vēstījumā. Formulējums, kā mēs redzam, ir ārkārtīgi racionalizēts. Publiski pieejamo LOK statūtu, tostarp mājaslapā (http://www.pravoslavie.lv/), jaunajā izdevumā neizdevās atrast. Kopumā uzkrītoša ir slepenības un slepenības atmosfēra, kas pavada situāciju ar LOC autokefālijas jautājumu. Tāpat kā LOK faktiski slepenās padomes gadījumā 20. oktobrī, arī izmaiņas hartā. Bet mēs mēģināsim izprast situāciju pēc netiešās informācijas, kas kļuvusi publiski pieejama. Līdz ar to jaunākās izmaiņas Lursoft datubāzē attiecībā uz Latvijas Pareizticīgo baznīcu ( https://company.lursoft.lv/latvijas-pareizticiga-baznica/90000085869 ) veiktas 2022. gada 2. novembrī. Tas ir, acīmredzot, tie attiecas tikai uz izmaiņām hartā, kas bija jāveic pirms 31. oktobra. Tas ir, ņemot vērā ziņojumus ( http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=9700 ) par LPT katedrāli 20. oktobrī, hartā ir veiktas izmaiņas, lai gan formulējums nav zināms. Apskatīsim arī LOK vēstījumu (http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=9739) 2022. gada 19. decembrī ar skaļu nosaukumu “Latvijas prezidents Egils Levits: “Baznīca var rēķināties par valsts atbalstu autokefālās baznīcas statusa stiprināšanā” . “2022. gada 14. decembrī Valsts prezidents Egils Levits piedalījās diskusijā “Valsts un Baznīcas attiecības mūsdienu pasaulē”, kurā piedalījās tradicionālo latviešu konfesiju vadītāji. Uzrunas laikā Latvijas Valsts prezidenta runā izskanēja atbalsta vārdi Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai,” informē Latvijas Pareizticīgās baznīcas mājaslapa. Tālāk LOK preses dienests citē Levitu: “Pagājušajā gadā apritēja simts gads kopš pilnīgi neatkarīgas un neatkarīgas Latvijas Pareizticīgās baznīcas izveidošanas, ko apstiprināja Maskavas patriarha Tihona izdotais Tomos arhibīskapam Jānim (Pommeram). Simboliski, ka šogad pēc manas iniciatīvas esam juridiski noregulējuši Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statusu, skaidri nosakot, ka mūsu Pareizticīgā Baznīca ir autokefāla Baznīca. Tā ir neatkarīga no jebkuras citas baznīcas varas ārpus Latvijas. Tagad likumā tas ir skaidri pateikts. Šodienas sarunā es vēlreiz apliecināju metropolītam Aleksandram, ka viņa vadītā Baznīca var paļauties uz valsts atbalstu autokefālās Baznīcas statusa stiprināšanā. Proti, gan pats Levits, gan, acīmredzot, LOK, citējot prezidenta paziņojumu bez jebkādiem komentāriem, piekrīt, ka LOK ir “autokefāla”. Turklāt LOK mājaslapa nekādi nereaģēja uz tiešu un ne pirmo reizi Levita veikto Maskavas un visas Krievijas patriarha Tihona arhibīskapam Jānim (Pommeram) izdotā dokumenta būtības sagrozīšanu. Pat pamatojot Levita iesniegtos grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, tika atzīmēts, ka Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarīgo un neatkarīgo statusu vēsturiski de facto noteica Maskavas patriarha Tihona un visu izdotais 1921. gada tomoss. Rus’ Rīgas un Latvijas arhibīskapam Jānim (Pommeram), kurš vadīja LPT 1921.-1934.gadā. Tomēr ROK viņi uzskata (http://www.patriarchia.ru/db/text/79088.html) LOK par pašpārvaldes baznīcu un atspēko Levita izteikumus par LOK statusu arhibīskapa vadībā. Rīgas un visas Latvijas Jānis (Pommers). “Pašpārvaldes baznīcas statuss ir tieši tāds statuss, kāds Latvijas Pareizticīgajai baznīcai bija arhibīskapa Jāņa (Pommera) laikā un ir tagad. Šo statusu apstiprināja Maskavas un visas Krievijas patriarha Aleksija II tomoss 1992. gadā. Nav likumdošanas. Lai to panāktu, nepieciešamas izmaiņas.Latvijas Saeimā 1926.gadā pieņemtais Pareizticīgās baznīcas nostājas likums, ko izstrādājis pats arhibīskaps Jānis un minēts Valsts prezidenta paziņojumā, runāja par “pašpārvaldes tiesībām un pašnoteikšanās.” Bet tas nebija autokefālijas statuss, kā Levita kungs kļūdaini uzskata, ”- sacīja Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila padomnieks arhipriesteris Nikolajs Balašovs. Bet tomēr, kāpēc LOK lēmumos par statusu ir tāda slepenība? Īpaši uz tajā pašā Seimā nemitīgo baumu fona, ka LOK varētu pāriet Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā. Turklāt, kā sarunā ar mani atzīmēja viens no Latvijas parlamenta deputātiem, baznīcas jurisdikcijas maiņai ir arī vēsturisks fons. Galu galā LOK jau no 1936. līdz 1940. gadam atradās Konstantinopoles patriarhātā. Un, kā jau iepriekš minēju, Diētas malā viņi jau sen runā par līdzīgu iespējamo scenāriju. Kā man stāstīja pēdējā sasaukuma deputāts no valdošo vidus, Rīgā atsevišķās aprindās it kā esot bijusi diskusija par iespēju LPT vērsties Konstantinopoles patriarhātā par autokefālijas tomosa piešķiršanu. Šīs apelācijas pamatā varētu būt nesenais pretrunīgi vērtētais patriarha Bartolomeja lēmums atcelt 1686. gada lēmumu nodot Kijevas metropoli Maskavas patriarhātam, kā tika argumentēts pagātnes Seima kuluāros. Un no 1686. gada daļa Latvijas teritorijas ietilpa Kijevas metropolē. Ne pilnībā, bet precedents par tomosu piešķiršanu Ukrainas pareizticīgajai baznīcai, pat ņemot vērā to, ka ievērojama Ukrainas daļa neietilpa Kijevas metropolē, liecina, ka to var ignorēt. Bet, lai LOK varētu vērsties Konstantinopolē par autokefāliju, nepieciešams, lai Maskavā tiktu noraidīts tāds pats Latvijas Pareizticīgās baznīcas lūgums. Un Krievijas pareizticīgajā baznīcā, kā mēs redzam, šī jautājuma izskatīšana tika nodota Bīskapu padomei un pēc tam, iespējams, arī Vietējai padomei. Maskava atkal ir ārkārtīgi jūtīga pret komentāriem par LOK statusa tēmu. Tā pagājušā gada 17.oktobrī Latvijas Pareizticīgās Baznīcas mājaslapā rubrikā “Krievijas Pareizticīgā Baznīca atbild uz to Latvijas Republikas personu jautājumu, kuras satrauc šī brīža situācija”, tika publicēta Metropolitan vēstule. Krutici un Kolomnu, jaunizveidotā Maskavas patriarhāta diecēžu nodaļas vadītājs Pāvila tuvējās ārzemēs, kurā viņš norādīja: “Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 8. septembrī izdarītās izmaiņas likumā. par Latvijas Pareizticīgo Baznīcu tās “autokefālijā” pieņemti bez Baznīcas piekrišanas, ir ekskluzīvi juridiska rakstura un attiecas tikai uz Baznīcas juridisko statusu Latvijā, par ko 2022. gada 9. septembrī paziņoja preses dienests. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas. Taču arī Konstantinopoles patriarhāts attiecībā uz Latviju ieņem nogaidošu pozīciju, nesteidzoties likt uz spēles 2019. gadā oficiāli reģistrēto nekanonisko Latvijas Pareizticīgo autonomo baznīcu (LPAC), kas jau sen sevi pasludinājusi par daļu. no Konstantinopoles baznīcas jurisdikcijas. Acīmredzot Konstantinopoles patriarhāts ņēma vērā Igaunijas “konstantinopolitizācijas” bēdīgo pieredzi, kur Igaunijas Konstantinopoles Patriarhāta apustuliskās pareizticīgās baznīcas baznīcas ir tukšas (tur ir aptuveni 7 tūkstoši draudzes locekļu), bet Igaunijas baznīcas. Maskavas Patriarhāta Igaunijas pareizticīgo baznīcu apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši draudzes locekļu. Visticamāk, Konstantinopoles patriarhāts nolēma pagaidīt situācijas attīstību ar kanonisko Latvijas pareizticīgo baznīcu. Atgādināšu, ka pagājušā gada 8.septembrī Latvijas Saeima ar balsu vairākumu apstiprināja Valsts prezidenta Egila Levita sagatavotos kanoniski absurdos grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā ar zaudējošās Konservatīvās partijas līdera palīdzību. Jānis Bordāns, saskaņā ar kuru tā tiek pasludināta par autokefālu.

Source

Līdzīgās publikācijas:

Latvijas Baznīcas aicinājumu par tās statusu izskatīs Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Bīskapu padome Krievijas Pareizticīgā Baznīca komentēja Sinodes lēmumu par miera izsniegšanu Latvijas Baznīcai Patriarhs Kirils neatkarīgas Latvijas Baznīcas pasludināšanu nosauca par “viltus autokefāliju” PROBLĒMAS LATVIJAS PAREIZTIKĀ. PIRMĀ DAĻA. Ir pagājis gads, kopš ar Latvijas…