Māte pret dēliem jeb Alkatības cena Pirms divām dienām (07.07.2023) man piezvan…

Māte pret dēliem
jeb
Alkatības cena

Pirms divām dienām (07.07.2023) man piezvanīja jaunākais dēls (20g.).
Tāda nopietna lieta, – viņš iesāka, – mamma grib pārdot māju. Jau ielikusi sludinājumu.
Pārsūtīja saiti. Atveru, – jā, tiešām pārdod. Pārdod māju, kurā dzimuši un izauguši visi mani četri dēli. Viens no viņiem gan tā arī neizauga, jo ar bāriņtiesas un Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I.Silickas (jā, jā, – tās pašas, kuru vēlāk nometa no amata par alkoholismu) gādību bērni tika atstāti bez tēva klātbūtnes. Pamats – viltota apsūdzība četru veidu varmācībā – fiziskā, emocionālā, ekonomiskā un seksuālā, un tiesneses vienpersonisks lēmums. Mātei viņi jau toreiz sevišķi neinteresēja, vien tik daudz, kā ķīlnieki mājas un citu īpašumu sagrābšanā. Arī bērnu mātes nodarbošanās – ansambļu vadīšana, spēlēšana un dziedāšana – saasināja situāciju. Visiem zināms, ka šie cilvēki, pārsvarā, aizņemti ir vakaros un brīvdienās. Tas ir – tieši tad, kad bērni ir mājās. Mamma mājās – bērni skolā; bērni mājās – mamma darbā. Vai nebeidzamajos tusiņos.
Četri puikas palika bez uzraudzības, un rezultāts neizpalika. Tikuši vaļā no tēta uzraudzības un uzliktajiem ierobežojumiem (piemēram, nerādīties uz lielceļa ar saviem paškonstruētajiem dampjiem), viņi sāka “izbaudīt” mātes sarūpēto “brīvību” un braukājās pa lielceļu. Rezultātā viens no viņiem tika nosists ar džipu. Bet viņam bija tikai trīspadsmit…
Tika ierosināta lieta un par vainīgo pasludināts…vecākais dēls! Redz, – viņam pirms dažiem mēnešiem palika astoņpadsmit. Kā jau “vainīgajam”, puisim piesprieda naudas sodu 300 eiro apmērā. Tas, ka viņš mācījās un algotu darbu nestrādāja, naskos sodītājus un naudas iekasētājus neatturēja. Acu priekšā nobrauktais brālis, šausmīgā netaisnība un varas cinisms, mātes personības dramatiskās izmaiņas un tēva piespiedu prombūtne bija pārāk smaga nasta, un puiša psihe neizturēja. Viņš sajuka prātā un pēc dažiem gadiem, slimībai progresējot, pakārās.
Te jāatzīmē, ka māte ilgi slēpa dēla mentālās problēmas, lai sekmīgāk varētu realizēt savu velnišķīgo plānu – ilggadīgi veidotās, labu peļņu nesošās saimniecības un dzīvojamās mājas sagrābšanu iedzīvošanās nolūkā. Pateicoties jaunajam “likumam” par “Pagaidu aizsardzību pret vardarbību”, kā arī trulajām bāriņtiesas sievām un tiesnesei – alkoholiķei, es nedrīkstēju tuvoties pats savai personīgajai mājai un vienīgajam ienākumu avotam – fermai, kurā atradās visa mana saimniecība, uzmanību! – TRĪS GADUS!
Lieki teikt, ka šo gadu laikā tika izputināts viss, ko var izputināt, un iztirgots viss, ko var iztirgot. Tajā skaitā pat man piederošie transporta līdzekļi un lauksaimniecības tehnika. Man palika tikai to tehniskās pases…
Sievišķis pa šo laiku gluži kā aptracis mainīja vīriešus. Kā zeķes. Kamēr vēl nebijām oficiāli šķirti, man zvanīja mūsu kopējie paziņas un uztraukti vaicāja, “kas ar Diānu noticis?!” Staigājot apķērusies Jēkabpilī pa lielveikalu ar kaut kādu uzkrītoši gados jaunāku vīrieti. Vēlāk viņa dabūja citu, kurš apgādāja viņu ar gaļu. Puikas stāstīja. Lai pazemotu savu jauno draugu un mēģinātu pazemot mani, viņa šim vīrietim deva nēsāt manas drēbes. Jāpiezīmē, ka viņš arī sāka dzīvot “Vālodzēs”.
Pēc trīs gadus ilgās “nošķiršanas” mēs beidzot juridiski izšķīrāmies. Viņa gribēja attiesāt man arī bērnus, bet neizdevās. Izdevās (ar bāriņtiesas un tiesas palīdzību) attiesāt manu māju, jo viņai palika viens nepilngadīgais, kurš tur dzīvoja. Situācija bija viennozīmīga – kuram “tiks” nepilngadīgais bērns, tas dabūs arī māju. Tā, ar tiesas spriedumu, mana māja pārgāja bijušās sievas, toreiz – Diānas Kadišas, bet tagad – Diānas Austras Salmiņas (pa starpu – arī Diānas Vaices) īpašumā. Lai gan biju palicis bez pajumtes un zaudējis mājas, sevišķi nebēdāju, jo māja palika trijiem maniem dēliem. Pats pirmo nakti pēc “nošķiršanas” pavadīju savā automašīnā, tad – nakts patversmē, tad – uz kuģa, tad – kādā Zviedrijas sporta zālē, kamēr mana māsa un viņas vīrs laipnā kārtā atvēra savas mājas un ledusskapja durvis un aicināja apmesties pie viņiem. Tur es nodzīvoju četrus gadus, līdz man radās iespēja iegādāties sev nelielu vienistabas mājeli, kurā dzīvoju joprojām.
Pa to laiku notikumi “Vālodzēs” – tā sauc manu, nu jau bijušo, māju, attīstījās. Pašsaprotami, ka negatīvā virzienā. Vecākajam dēlam slimība progresēja, un viņam tika piešķirta 2.grupas invaliditāte. Tā vietā, lai palīdzētu, Diāna dēla slimību centās no sabiedrības un no manis slēpt, jo tā varētu traucēt viņas velnišķīgo plānu īstenošanai. Vēl vairāk – viņa uzsāka mobingu pret slimo puisi un sāka dzīt viņu no mājas ārā. Kā es to zinu? Jo es biju tas, kurš izņēma viņa nedzīvo ķermeni no cilpas. Man palika viņa telefons, kurā bija viņa pēdējās nakts sarakste ar draugiem. “Vai tevi vēl joprojām dzen no mājas laukā?”…
Jau toreiz es interesējos pie juristiem par iespēju šo sievišķi tiesāt, bet viņi teica, ka “novešanu līdz pašnāvībai ir ļoti grūti pierādīt”.
Kad gāja bojā pirmais dēls, Diānai bija izdevies sadzirdēt, kā es ārā, naktī kaucu. Vēlāk, mājās, viņa pienāca man cieši klāt un, neslēpdama smīnu un triumfu, ieņirdza tieši acīs: “TU VĒL NE TĀ KAUKSI!” Bet viņai nebija taisnība. Tad, kad es dedzināju man no morga izsniegtās vecākā dēla drēbes un sandales, es vairs nekaucu. Es raudāju mēmi…
Bērēs viņa omulīgi smaidīja un aicināja atlikušos manus divus dēlus uz mielastu – tusiņu, kur “būšot forši”. Dēli stingri atteicās un iekāpa manā automašīnā. Viņu mamma visu bērinieku acu priekšā bez dēliem un bez aizgājušā brāļiem devās svinēt savas kārtējās neģēlības izdošanos. Bet mēs devāmies citur…
Diāna savu attieksmi pret bērniem dažkārt izpļāpāja. Tā, tiesas procesa laikā viņa pateica, ka es esot “piespiedis viņu dzemdēt jaunāko”. Viņa gan nosauca vārdā, kuru – saprotamu iemeslu dēļ – negribu minēt. Kā māte kaut ko tādu var pateikt par bērnu, kurš jau ir padsmitnieks?! Šis ir fiksēts tiesas sēžu protokolos.

Un tagad mēs atgriežamies pie tā, ar ko šis raksts sākās. DIĀNA AUSTRA SALMIŅA IR IELIKUSI SLUDINĀJUMU PAR “SEV PIEDEROŠĀS” MĀJAS PĀRDOŠANU UN UZSTĀDĪJUSI SAVIEM BĒRNIEM ULTIMĀTU MĒNEŠA LAIKĀ NO TĀS IZVĀKTIES!
Es biju naivs un agrāk domāju, ka nevar izmest no mājas cilvēkus, kuri tur ir dzimuši, auguši un piedeklarēti. Un – maldījos. Jā – padomju laikos nevarēja, bet tagad – var. Mūsu superīgie likumdevēji šo jomu ir “sakārtojuši”.
Un tas, ka jaunākais dēls vēl mācā klātienē un algotu darbu nestrādā, neko nenozīmē ne mātei, ne arī kādai valsts struktūrai, un nav šķērslis puiša atstāšanai bez pajumtes. Tāpat šai mātītei ir aizmirsies, ka
ŠO MĀJU VIŅA SEV DABŪJA TIKAI PATEICOTIES TAM, KA TUR DZĪVO ŠIS JAUNĀKAIS DĒLS!
Kā izrādās, dzīvot tajā viņam lemts bija vien dažus gadiņus – kamēr kļūs pilngadīgs un mātei savajadzēsies naudu…

Te jāpiebilst, ka Diāna Austra Salmiņa ir kārtējo reizi apprecējusies, un šoreiz par viņas upuri kritis veiksmīgs uzņēmējs, pie kura viņa arī dzīvo. Šim vīram varu izteikt tikai līdzjūtību un ieteikt neiet aptrakušās sievas pavadā. Viegli var palikt par muļķi un lupatu, kā tas notika ar manas fermas aptīrīšanu. Nešaubos, ka Diānai bija izdevies naivulim iestāstīt, ka pēdējās atlikušās lauksaimniecības tehnikas nodošana lūžņos ir likumiska un pareiza, ka tas ir viņas īpašums.
Jāpiezīmē, ka, kopš savas mātes (līdz šim) pēdējām laulībām, abi pilngadīgie puiši māju apsaimnieko paši.

Un tagad, draugi, vēršos pie jums ar lūgumu. Nekad un neko neesmu lūdzis, bet tagad daru to. LŪDZU, IZPLATIET ŠO STĀSTU UN PIEVIENOTOS MATERIĀLUS! Publicitāte un atklātība ir vienīgais, no kā šis sātans brunčos baidās. Viņa ir nenormāli godkārīga un vairāk par visu grib visiem patikt. Un tikai skarbās patiesības izgaismošana var apturēt šo ne-sievieti, kura veicinājusi divu savu dēlu nāvi un nu grib atlikušos divus atstāt bez pajumtes. Katrs jūsu “share” vairos iespējamību šo nelietību apturēt!
Un vēl – varbūt kādam no jums ir pieredze vai padoms, kā rīkoties šajā gadījumā, lai bērni nepaliktu bez pajumtes?
Papildināts: Būtu jauki, ja jūs viņai zvanītu un pateiktu savas domas šajā lietā un apjautātos par puišu turpmāko dzīvesvietu. Viņas tālr.25150549. Sludinājumā norādīts arī viņas pašreizējā vīra numurs: 26620130. Pats sludinājums pievienots komentāros.

P.S.Foto ir no interneta, tādēļ ir likumīgi to publicēt.
Pievienots: 1.Īpašuma pārdošanas sludinājuma saite
2.Audio ieraksts – saruna ar pārdevēju
3. Mātes sarakstes ar dēlu ekrānšāviņš

Source

Līdzīgās publikācijas:

Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem … Būs interesanti. Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at… Skaistas lietas glābj psihi… nekas slikts nenotika, paldies Dievam, tā vienkārši Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro. Ap 2005. gadu ar bū…