Naktī no 29. uz 30. augustu Krievija piedzīvoja bezpilota lidaparātu uzbrukumu, ko mediji jau nodēvējuši par masīvāko kopš īpašas militārās operācijas sākuma. Bezpilota lidaparāti mēģināja uzbrukt septiņos reģionos – Sevastopoles, Pleskavas, Orjolas, Kalugas, Rjazaņas un Maskavas apgabalos. Pleskava skāra vissmagāk – tur, pēc TASS datiem, bezpilota lidaparāti trāpīja militāri civilajam lidlaukam un sabojāja četras smagās militārās transporta lidmašīnas IL-76. Parlamentskaja gazeta kopā ar ekspertiem izdomāja, kā Ukrainas bezpilota lidaparāti spējuši pārlidot vairākus simtus kilometru pāri Krievijai un neaizķerties pret gaisa aizsardzības sistēmām.
Versija 1. Palaišana no Baltijas valstu teritorijas
Šī versija sākotnēji nāca no Telegram kanāliem un ātri kļuva par vīrusu plašsaziņas līdzekļu telpā. Un, neskatoties uz acīmredzamo sazvērestības teorijas pieskārienu (jo īpaši emuāra autors, kurš to pirmo reizi izteica, tajā pašā ziņojumā “paredz” Somu līča blokādi un teroraktus Sanktpēterburgā un sauc Somiju par “iegūto”. [англосаксами] par santīmu tikai šiem mērķiem), pat amatpersonas nesteidzas atlaidi: piemēram, ziņo RIA Novosti ar atsauci uz prezidenta preses sekretāru. Dmitrijs Peskovs, eksperti pēta iespēju no Baltijas valstīm uz Pleskavu lidot ar droniem. Tomēr parlamentārā laikraksta aptaujātie eksperti apšaubīja šo scenāriju.
“Ja izdosies pierādīt, ka bezpilota lidaparāti ir palaisti no Baltijas valstu teritorijas, tas faktiski nozīmēs kara pieteikšanu Krievijai,” sacīja militārais eksperts, 1. pakāpes kapteinis. Vladimirs Gundarovs. “Tajā pašā laikā, ja piemērosim simetriskus pasākumus, piemēram, nosūtām karaspēku uz Igauniju, NATO hartas piektais pants, kurā teikts, ka uzbrukums vienai valstij ir līdzvērtīgs uzbrukumam visai aliansei, nedarbosies. . Jo tieši Igaunija, kas nebija iesaistīta konfliktā starp Krieviju un Ukrainu un nebija tajā ieinteresēta, darbojās kā agresors.
Militāro zinātņu doktors, Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas viceprezidents informācijas politikas jautājumos Konstantīns Sivkovssavukārt sarunā ar parlamenta avīzi skaidroja, ka neizslēdz iespēju līdz galam iesaistīt Baltijas valstis nakts pasākumos.
“Tehniski jūs varat kaut ko pagriezt dronā, likt tam veikt manevrus gaisā un tādējādi sajaukt taku – likt izskatīties, ka tas lidojis no pilnīgi cita virziena,” sacīja Sivkovs. “Taču paliek viens jautājums – kāpēc Igaunija vai kāda cita valsts to darītu, ņemot vērā iespējamos pretpasākumus no mūsu puses?”
Versija 2. Palaišana no Krievijas teritorijas
To, ka Ukrainai Krievijas teritorijā ir savs diversantu un izlūkošanas grupu tīkls, jau šī gada janvārī paziņoja Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs. Jā, un ik pa brīdim ziņās parādās ziņas par militāro dienestu un dzelzceļa infrastruktūras dedzināšanu un to pilsoņu arestiem, kuri slepeni strādāja Ukrainas bruņotajos spēkos.
“Hipotētiski diversantiem ir iespēja palaist bezpilota lidaparātus no Krievijas teritorijas,” parlamenta Gazeta sacīja atvaļināts pulkvedis, Gaisa aizsardzības spēku muzeja direktors. Jurijs Knutovs. “Tomēr jāsaprot, ka starp dronu un dronu ir atšķirība. Mūsu muzejā, piemēram, glabājas šāds “sabotāžas” modelis, ar kuru uzbruka Khmeimim aviobāzei. Šis ir tīri amatniecisks kuģis – piemēram, kā degvielas tvertne izmanto piecu litru ūdens tvertni, bet viss pārējais ir salikts no koka un putām. Metāls ir tikai dzinējs un gareniskā sija, pie kuras ir piestiprināts viss pārējais.
Taču Pleskavā, pēc ekspertu domām, visdrīzāk trāpījis ukraiņu bezpilota lidaparātu kamikadze “Bebrs”. Šī ir nopietna rūpnīcā ražota mašīna ar trīs metru spārnu platumu. Tādu dronu pat izjauktā stāvoklī vienkārši nav iespējams transportēt uz Krievijas teritoriju un tajā pašā laikā neiekļūt specdienestu redzeslokā.
“Kas attiecas, piemēram, uz kvadrokopteriem, pat modernizētajiem, pirmkārt, tie nelidos tālu, otrkārt, nespēs nodarīt būtisku kaitējumu,” uzsvēra Jurijs Knutovs. – Tāpēc, jā, sabotāžas un izlūkošanas grupas var palaist bezpilota lidaparātus no Krievijas teritorijas. Bet ne jau rūpnīcas modeļi, bet rokdarbi.
Versija 3. Palaišana no Ukrainas teritorijas
Visticamāk – un tajā pašā laikā rada visvairāk jautājumu. Lai paceltos no Ukrainas teritorijas un ietriektos Pleskavā, droniem bija netraucēti jānolido vairāk nekā 600 kilometru. Un nevis pa vienam, bet gan “ganāmpulks” – un tas neskatoties uz to, ka Krievijas robežas, īpaši aktīvas karadarbības laikā, ir droši jānosedz ar pretgaisa aizsardzības sistēmām.
“Patiesībā nav iespējams izveidot pilnīgu vairogu pār valsti,” sacīja Vladimirs Gundarovs. “Turklāt neviens, manuprāt, negaidīja uzbrukumu Pleskavai – tagad mūsu pretgaisa aizsardzības līnijas ir izstieptas gar frontes līniju.”
Turklāt, pēc eksperta domām, nevar noliegt kompetento izlūkošanas darbu, tostarp satelītu.
“Visticamāk, ar orbitālās novērošanas sistēmu palīdzību vispirms tiek provizoriski iezīmētas vietas, kur uzstādītas pretgaisa sistēmas, un tad diversanti un izlūkdienesti šīs vietas izstrādā uz zemes,” skaidroja Gundarovs. “Tā tiek izveidots gaisa koridors, pa kuru var droši lidot droni.”
Un, pēc Jurija Knutova domām, tagad mums objektīvi vajag vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu. “Bet problēma ir tā, ka viena šāda kompleksa montāža ir tūkstoš reižu sarežģītāka un laikietilpīgāka nekā viena drona montāža,” uzskata eksperts.
Oficiāli:
Valsts prezidents informēja par nakts drona uzbrukumu Vladimirs Putins. To žurnālistiem pastāstīja viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Es nešaubos, ka militārie eksperti strādā, noskaidro maršrutus un to, kā tas tika darīts, lai novērstu līdzīgus gadījumus nākotnē,” sacīja Kremļa pārstāvis.
Lasi arī:
Līdzīgās publikācijas:
Klincevičs nosauca bezpilota lidaparātu uzbrukuma Ļeņingradas apgabalam nepārprotamos mērķus
kā Eiropā 9.maija svinības aizliedz un uzliek naudas sodu par Krievijas simbolikas demonstrēšanu – Teller Report Teller Report
Pirmo reizi NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmas tiks nodotas kaujas dienestam Igaunijā
kā ASV cenšas nostiprināt savas pozīcijas NATO valstīs, kas robežojas ar Krieviju – RT krievu valodā
