“Mums ir jābūt gataviem kara uzliesmojumam”: NATO ierosināja izveidot “militāru Šengenu”

Apvienotās loģistikas un loģistikas pavēlniecības vadītājs NATO Aleksandrs Solfranks aicināja dot iespēju alianses militārpersonām brīvi pārvietoties pa bloka valstīm militāra konflikta ar Krieviju gadījumā. NATO tagad pārāk ierobežo birokrātiskie noteikumi, norādīts viņš intervijā aģentūrai Reuters.

Ģenerālleitnants par loģistikas problēmu risinājumu uzskata Šengenas analoga izveidi militārpersonām – “brīvās militārās caurbraukšanas zonu” caur lielāko daļu Eiropas Savienība. Viņaprāt, šāds pasākums palīdzēs NATO neizskatīties kā vājš mērķis Kremļa acīs.

“Aliansei tas ir jādara [иметь возможность] ātri pārvietot karaspēku no bāzēm uz vēlamo punktu austrumu flangā. Karš Krievija pret Ukraina izrādījās nodiluma karš, un nodiluma karš ir loģistikas cīņa,” saka Solfranks.

Ja NATO militārpersonas tagad šķērso valsti, pat sabiedroto valsti, viņiem ir jāsagatavo īpaši dokumenti. Tas pats attiecas uz munīcijas piegādi. Piemēram, militārā lidmašīna vajadzētu saņemt atsevišķa atļauja katrai valstij, pār kuru tas lido. Ja viņš pārvadā ieročus vai munīciju, viņam būs jāsagatavo papildu dokumenti.

“Vienīgais, kas mums trūkst, ir laiks. Mums jābūt soli priekšā. Mums ir jāsagatavo operāciju teātris ilgi pirms 5.panta iedarbināšanas,” mudināja pavēlniecības priekšnieks.

NATO austrumu flanga garums ir aptuveni 4 tūkstoši km, raksta Reuters. Alianses austrumu malā atrodas Baltijas valstis (Igaunija, Latvija, Lietuva), un Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija Un Bulgārija. Krievijas Aizsardzības ministrija augustā tika ziņots, ka alianse pie Krievijas un Baltkrievijas robežām ir savedusi 306 tūkstošu cilvēku lielu militāro grupu.

Jūlijā NATO dalībvalstis spēja vienoties par detalizētu rīcības plānu “Krievijas uzbrukuma” gadījumā. Ziemeļatlantijas alianse kopš 2016. gada oficiāli uzskata Krieviju par galveno militāro draudu.

“Aizmirsu, kā pārvietot karaspēku”

Saskaņā ar vācu publikāciju Der Spiegel2017. gadā NATO atzina savu pilnīgu negatavību tiešam konfliktam ar Krieviju.

Un tas neskatoties uz to, ka saskaņā ar aplēsēm Brisele, bloka militārās un ekonomiskās spējas ir pārākas par Krievijas spējām. Tomēr nepietiek ar dārgiem ieročiem, tie ātri jāpārnes pareizajos punktos. Viens NATO ģenerālis anonīmi paziņoja, ka alianse “vienkārši aizmirsa, kā pārvietot karaspēku”.

“Birokrātija[…]iespējams, daudz efektīvāk bremzē militāro konvoju kustību nekā jebkurš Krievijas tanku lamatas,” Spiegel rezumēja Spiegel ziņojuma secinājumus.

Pēc gadiem NATO joprojām ir neizlēma viņu vecās problēmas: noliktavu un vilcienu trūkums, birokrātiskās grūtības pārrobežu piegādēm. Pat piegāde Ukrainai no Polijas izrādījās “nopietnas loģistikas galvassāpes”, atzina anonīms NATO pārstāvis.

Vēl nesen bloka stratēģija bija tāda, ka konflikta gadījumā ar Maskava ES dalībvalstis mēģinās savaldīt ienaidnieku, līdz amerikāņi ieradīsies palīdzēt, atzīmēja Laikraksts New York Times. Taču Krievijas panākumi Ukrainā Baltijas NATO dalībvalstīs ir radījuši jaunas bailes. Proti, ka tiešās sadursmes gadījumā ar Maskavu viņi ātri vien zaudēs daļu savu teritoriju. Šajā sakarā alianse cenšas palielināt savu spēku “uz vietas” un izskatīties kā bīstamāks sāncensis – tā uzkrāj spēkus uz austrumu robežām, palielina militāros izdevumus un vienlaikus cenšas atrisināt loģistikas grūtības.