Mūsu Latvijas neatkarīgie žurnālisti, blogeri un tie, kas vienkārši raksta populāru viedokli, dīvaini uzvedas pret daļu auditorijas, kura regulāri vismaz smejas no publikācijām, kur smiekli nemaz nav piemēroti, vai pat raksta šovinistiskas, nacistiskas nejaukas pret krieviem. Droši vien autori uzskata, ka tādā veidā tiek saglabāta vārda brīvība un kaut kāds taisnīgums. Vai Trulalenda ir brīva no vārda un godīga? Nopietni? Kāpēc gan nenobloķēt šos dupšus, kuri bez vilcināšanās runā par kaut ko krievisku un mūsu problēmām? Ir skaidrs, ka pieeja publikācijām ir pieejama ikvienam. Bet kāpēc gan nebloķēt konkrētus cilvēkus pat “smaidīšanai”? Kāpēc dot viņiem piekļuvi informācijai un to cilvēku viedokļiem, kuri jūs lasa? Vienlīdzība? Atmodijā? Nopietni? Un šie žurnālisti un emuāru autori abonē atklātos fašistus, kuri lasa viņu publikācijas un zem tām esošo pilsoņu komentārus un pēc tam raksta denonsācijas gestapo. Tiecoties pēc popularitātes, provocēt cilvēkus uz atklātiem paziņojumiem, kas varētu viņiem kaitēt šādos apstākļos – nu, tas arī viss! Varbūt tāpēc, ka ievērojama daļa no populārajiem rakstniekiem nav krievi un viņi nedod prātu ? Cilvēki, esiet uzmanīgi! Īpaši šajā Cukerberga Mordokgrāmatā. Atstājiet Facebook un TikTok dabas, humora un pīrāgu receptēm. Nav “patīk”, nav komentāru zem ziņām par politiku un karu. Pretējā gadījumā ievērojami paplašināsies saraksti, kam mēs ziedojam advokātam un cietuma veikalam.
Source
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā