Nav naudas, nav cieņas. Latvijas skolas slēdza, ielās izgāja tūkstošiem skolotāju – Viktors Lavrinenko

Viktors Lavrinenko,
2023. gada 27. aprīlis08:06 — REGNUM Latvijā notika trīs dienu skolotāju streiks, ko pavadīja vērienīgs protesta mītiņš Rīgā. Skolotāji pieprasa lielākas algas un labākus darba apstākļus. Tā kā ar valdību neizdevās vienoties par pieņemamiem nosacījumiem, skolotāju arodbiedrība sāka parakstu vākšanu par pašreizējā Ministru kabineta demisiju.

Skolotāju streiks Latvijā

Ivans Šilovs (c) IA REGNUM

Ārsti gatavojas atbalstīt ārstus, kuri arī draud ar streiku. Ir pamats domāt, ka šī situācija drīzumā var pārvērsties par vērienīgu politisko krīzi.

Pastāvīgs protests

Jau vairāk nekā desmit gadus regulāri notiek Latvijas skolotāju protesti. Tūkstošiem pedagogu ik pa laikam izgāja Rīgas ielās un pieprasīja no varas iestādēm dialogu un respektu pret savām vajadzībām. Vēl 2012. gadā skolotāji sūdzējās par nepieņemami zemām algām, kuru dēļ nozarē rodas personāla trūkums. Un katru reizi viņi saņēma ārkārtīgi neskaidrus solījumus un solījumus no varas iestādēm.

2013. gada oktobrī vairāk nekā tūkstotis skolotāju un zinātnieku, stāvot pie Seima, izsaucās 2014. gada valsts budžeta projektu, kurā pārāk maz uzmanības tika pievērsta savām vajadzībām. Toreizējais Latvijas prezidents, kurš iznāca pie viņiem Andris Bērziņš teica, ka papildu nauda izglītībai tuvākajā laikā nav gaidāma – varbūt kādreiz vēlāk.

Bērziņš presei sacīja, ka Latvijas izglītībā nepieciešamas radikālas pārmaiņas – izaicinājums tiem, kas plāno ienākt politikā. Valsts prezidents atzīmēja, ka skolas ir vajadzīgas reģionu attīstībai, jo tur, kur nav izglītības iestāžu, cilvēki nedzīvo.

Pēc sešiem mēnešiem, 2014. gada maijā Rīgā pulcējās jau pieci tūkstoši skolotāju. Cilvēki pūta svilpes, sita bungas un prasīja:Nelāpiet budžeta robus ar mūsu algām“,”Gribam normālu atalgojumu par mērenu slodzi“.

Vēl viena liela akcija notika tā paša gada decembrī. Toreiz parlamenta spīkere iznāca pie neapmierinātajiem skolotājiem Ināra Mūrniece un solīja “konstruktīvas sarunas” ar pedagogu arodbiedrību. Mītiņa dalībnieku svilpes pavadībā spīkers atgriezās parlamenta ēkā.

Gadu no gada ar nospiedošu neatlaidību atkārtojās skolotāju protesti, bet varas solītās “strukturālās reformas” tika samazinātas galvenokārt uz skolu tīkla samazināšanu (demogrāfiskās krīzes laikā to iepriekšējais skaits vairs nebija vajadzīgs) un uz izslēgšanu. krievu valodas apguvi no mazākumtautību izglītības iestādēm. Pedagogu prasības pēc konkurētspējīgām algām palika karājoties gaisā.

Pēc divu gadu pandēmijas un karantīnas perioda Latvijas skolotāji mītiņu tradīciju atsāka 2022. gadā. 16. jūnijā pie parlamenta ēkas stāvot aptuveni 3000 cilvēku, kas bija ieradušies no visiem Latvijas novadiem, kā arī no Cēsīm, Talsiem, Daugavpils, Rēzeknes, Bauskas, Dobeles, pie sevis pieprasījaalgas nav sliktākas kā deputātiem“.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LPRON) vadītājs Inga Vanaga brīdināja, ka”izglītības sistēma ir uz sabrukuma robežas”, un pavisam drīz var gadīties, ka nebūs kam mācīt. Galu galā pandēmijas priekšvakarā Latvijas skolās trūka aptuveni 500 skolotāju, un lauvas tiesa vakanču krita uz Rīgu.

Vanaga sūdzējās, ka IZM manipulē ar skaitļiem, “uz papīra” solot finansējuma pieaugumu vairāk nekā par 8%, bet praksē ieviešot 2,5% griestus.

Piketa dalībnieki aktualizēja arī jautājumu par mācību slodzes sabalansēšanu. Viņi solīja, ja pēc akcijas nebūs rezultāta, tad rudenī streikos.

Vanaga atgādināja, ka skolotāji vienas dienas streiku rīkojuši jau 2015.gadā, un piedraudēja, ka šoreiz tas kļūs uz nenoteiktu laiku.

Inga Vanaga

(ss) Saeima – Flickr

Lai to novērstu, valdība ierosinājusi palielināt pedagogu algas no 900 līdz 1200 eiro mēnesī. Taču Inga Vanaga šo priekšlikumu nodēvēja par krāpniecisku.

Viņa skaidroja, ka no 2020.gada septembra Latvijas pedagogu minimālā alga par 30 stundu darba nedēļu ir 900 eiro mēnesī. Tātad, ja skolotājs strādā 40 stundas pēc pašreizējās likmes, algai vajadzētu būt tieši 1200 eiro. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka skolotāji sevi “uzar” maksimāli, cenšoties iegūt sev vairāk darba stundu, lai saņemtu kaut kādas pieņemamas summas.

aizkavēts streiks

Tā kā ar valdību vienoties neizdevās, beztermiņa pedagogu streika sākuma datums tika noteikts 2022.gada 19.septembris, tajā bija jāpiedalās vairāk nekā 23 000 izglītības darbinieku.

Taču divas dienas pirms šī datuma arodbiedrība paziņoja par streika atcelšanu, sakot, ka ar varas iestādēm ir atrasts “kompromiss”. Kompromiss bija tāds, ka varas iestādes solīja no 2023. gada 1. septembra skolās ieviest 36 stundu darba nedēļu (no kuras 65% no slodzes būs stundās pavadītās stundas, bet pārējais – ārpusstundu darbs), ar minimālo likmi. 1080 eiro apmērā.

Kas attiecas uz pirmsskolas iestāžu pedagogiem, tad viņu minimālā likme no 1.janvāra ir 1070 eiro. Profesionālās un interešu izglītības jomā paredzēts pieaugums par 11%.

Daudzi skolotāji bija nopietni vīlušies par šo “kompromisu” – viņi rēķinājās ar vairāk. Ingai Vanagai tika izvirzītas apsūdzības “nodevībā”.

Ilgus gadus strādājusi par Rīgas 80. vidusskolas direktori, pilsētas valdības deputāti. Anna Vladova sociālajā tīklā rakstīja, ka skolotāju problēmas nav tikai niecīgajā atalgojumā – viņa atzīmē “necieņa pret mums no varas puses, nevēlēšanās iesaistīties dialogā un absolūta neieinteresētība Latvijas izglītības attīstībā“.

Vladova sūdzas par “akūts speciālistu trūkums mūsu vidē, novecojošs pedagogu kolektīvs skolās un gandrīz nulle jaunākās paaudzes interese par profesiju“. Direktore uzsvēra, ka LPD solījumi neatlaidīgi cīnīties par pedagogu tiesībām devuši cerību viņas kolēģiem.

“Un mēs tikām nodoti. Mēs jau esam pieraduši, ka valdība un ministri no mums novēršas, bet, kad mūsējie novērsās, tas bija sitiens vēderā.“, – norāda Vladova, piebilstot, ka “simts eiro līdz algai gadā nepārgriezīs Gordija mezglu no skolotāju trūkuma, profesijas prestiža trūkuma, nepievilinās jaunos speciālistus un neaizkavēs tos, kuri tagad strādā“.

Savukārt Rīgas skolotājs Deniss Kļukins atzīmēja, ka “24 000 skolotāju ar tūkstošiem vecāku atbalstu bija gatavi 19. septembrī uzsākt beztermiņa streiku, taču “arodbiedrība un Izglītības ministrija nonāca pie kompromisa, un LPRON streiku atcēla”. Sarunu rezultāti skolotāju sarūgtināja: “Protests nav tik daudz par naudu, bet gan par cieņu… Samaksa par mūsu darbu nesasniegs pat valsts vidējās algas līmeni, nav skaidras izpratnes par to, kā mēs “dzemdējam jaunus skolotājus” un kāpēc izglītības sistēma Latvijā vispār pastāv“.

Deniss Kļukins

Kadrs no video no kanāla: Sputnik Latvija

Tā kā 1.oktobrī valstī bija paredzētas Saeimas vēlēšanas, vēlētāju aģitācijas priekšvakarā pie vēlēšanu urnām varas iestādes lūdza Vanagas palīdzību “saglabāt seju”.

Katrā ziņā tas nelīdzēja konservatīvajai partijai, kas kontrolēja Izglītības ministrijas vadītāja amatu. Partija zaudēja vēlēšanās.

gadā kļuva par jauno ministru Anda Čakša no premjera partijas Jaunā Vienotība, kas sāka kopēt savas priekšgājējas politiku. Pretrunu mezgls turpināja vilkties, un 2023. gada aprīlī streiks patiešām notika. Tiesa, ne neierobežoti, bet tikai trīs dienas.

Streikojošie skolotāji ne tikai negāja uz darbu. 24.aprīlī viņi rīkoja gājienu Rīgas centrā, viņiem skaidrot iznāca Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Streikotāji pieprasīja, lai varas iestādes apstiprina “godīgu” algu palielināšanas grafiku un līdzsvaro viņiem uzlikto slogu.

Taču arī tagad bija tādi, kas pieļāva, ka LPRON “nopludina protestu” aizkulišu “vienošanās” ietvaros.

Tātad, blogeris un sabiedrisks darbinieks Degi Karajevs atzīmē, ka LPRON sākotnēji necentās piesaistīt citu profesiju pārstāvjus, kuriem arī bija uzkrājušās pretenzijas iestādēm, pat neinformēja sabiedrību iepriekš par precīzu mītiņa norises laiku un vietu.

Politiskās sekas

Vēl viens slavens blogeris Latvijā Aleksejs Guļenko piezīmes: “Mītiņš beigsies, paies trīs streiku dienas, un trudoviki, ķīmiķi un fiziķi atgriezīsies nodarbībās un turpinās nest savu smago nastu.“.

Daudzi gaidīja, ka LPRON paziņos par pāreju no trīs dienu streika uz nenoteiktu streiku, kā sākotnēji bija plānots. Taču tas nenotika – 27. aprīlī skolotāji atgriežas savās darbavietās. Neraugoties uz to, ka viņi savas prasības nesasniedza, jo varas iestādes apgalvo, ka visas skolotāju prasības izpildījušas jau agrāk.

Skolotāju streiks Latvijā

Kadrs no video no kanāla: RUS LSM

Anda Čakša norāda, ka 2023.g.līdzsvarot algas un darba slodzi» skolotājiem tika atvēlēta daudzu gadu rekordliela summa – 89 miljoni eiro.

Tā vietā, lai turpinātu streiku, LPRON publisko iniciatīvu portālā Manabalss. lv petīciju ar aicinājumu atkāpties līdzšinējai valdībai, tā ieguvusi jau gandrīz 10 tūkstošus elektronisko parakstu. Jau šobrīd var spriest, ka tiek sasniegts ar likumu atņemto parakstu skaita desmittūkstošais slieksnis, pēc kura petīcijas pārvarēšana ir jāizskata Saeimā.

Vienlaikus ar streiku draudēja arī Latvijas mediķi, kuri, tāpat kā skolotāji, jau daudzus gadus pieprasa lielākas algas un cilvēku darba apstākļus. Un iepriekš viņi maijā rīkos brīdinājuma protesta akciju.

Tas izraisīja satraukumu valstī. “Pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka pat tad, ja jūs kreka, ārsti ir neaizvietojami. Var pat lauka slimnīcu ierīkot, iegādājoties gultas un teltis, bet kāda jēga, ja nav ārstu un medmāsu?“- atzīmē politologs Danuta Dembovskaja.

Pēc viņas teiktā, varasiestāžu izvēlētais kurss “protestu nobīdei” ir neveiksmīgs.

“Varas iestādes skaidri norādīja, ka protestē tikai zaudētāji, ārzemnieki, ne pārāk izglītota sabiedrība. Ar protestu jūs neko nepanāksit, deva mājienu varas iestādes … Valsts nevar dzīvot bez ārstiem, bez skolotājiem, bez policistiem, bez robežsargiem, sabiedriskā transporta vadītājiem – un tie ir tikai valsts darbinieki. Problēmas ir arī privātajā sektorā. Ar pašreizējo demogrāfisko situāciju nav kur piesaistīt jaunus kadrus”, raksta Dembovskaja, piebilstot, ka priekšā neizbēgama diskusija par nepieciešamību plaši piesaistīt valstij ārvalstu darbaspēku.

Nobeigumā jāatzīmē, ka skolotāju un ārstu protesti var izraisīt politisko krīzi valstī.

31. maijā parlamentā notiks valsts prezidenta vēlēšanas – taču tas nav fakts, ka pašreizējais valsts vadītājs Egils Levits var palikt pie varas. Levita kandidatūru atbalsta partijas “Jaunā Vienotība” un “Nacionālā apvienība”, pret vareno un ietekmīgo “Apvienoto sarakstu”, kas virza sava līdera kandidatūru. Uldis Pīlēns.

Pilnīgi iespējams, ka viņš mēģinās izmantot skolotāju protestu, lai gāztu gan Levita, gan Kariņa biroju. Ja izdosies Kariņa valdību “sakratīt”, panākot viņa demisiju, tad, iespējams, demoralizētajai Jaunajai Vienotībai neizdosies gūt uzvaru pār Progresīvos, kuru parlamenta balsis nepieciešamas, lai nodrošinātu Levita pārvēlēšanai nepieciešamo vairākumu.