Nosauca iespējamās sekas Krievijas naftas piegādes aizliegumam pa cauruļvadu “Družba”

Polija uzstāj uz jaunām sankcijām

Ar katru dienu pastiprinās draudi par stingrākām Rietumu sankcijām pret Krieviju. Jaunajā ekonomisko ierobežojumu paketē pēc Polijas ierosinājuma būtu jāiekļauj aizliegums eksportēt naftu no mūsu valsts pa cauruļvadu Družba, kas joprojām ir gandrīz pēdējais piegādes kanāls ES. Pasaules tirgū radīsies pircēji izejvielu pārpalikumam: pieprasījums aug Āfrikas, Tuvo Austrumu un Latīņamerikas valstīs. Neskatoties uz to, Polijas plāna īstenošana draud Krievijai ar gandrīz pilnīgu piekļuves zaudēšanu Eiropas enerģijas tirgum un ievērojamu eksporta ieņēmumu samazināšanos.

Par Varšavas sagatavotajiem priekšlikumiem jaunai sankciju paketei pret Krieviju ziņo aģentūra Reuters. Starp šiem pasākumiem ir ierobežojumi dimantu importam un naftas piegādes aizliegums no mūsu valsts pa cauruļvadu Družba. Abi būs diezgan sāpīgi triecieni Krievijas eksportam. Vietējie ražotāji nodrošina aptuveni trešdaļu no pasaules dārgakmeņu piegādes, nopelnot līdz pat 250 miljoniem USD mēnesī.

Tomēr galvenais Polijas uzbrukuma objekts joprojām ir ogļūdeņražu rūpniecība. Pēc pretkrievisko sankciju paplašināšanas 2022.gada decembrī, kad ES valstis noteica embargo naftas piegādēm ārzonā no Krievijas Federācijas, tranzīts caur Družbu daļēji turpinājās. Iepriekš šis maršruts nodrošināja izejvielas galvenokārt Vācijai un Polijai, kuras tagad pilnībā lauzušas līgumus ar mūsu valsti. Tomēr Ungārijai, Čehijai un Slovākijai, kuru ekonomika ir kritiski atkarīga no Krievijas izejvielām, izdevās saglabāt piegādes. Eksporta apjoms uz šīm valstīm pat palielinājās: šā gada pirmajos mēnešos Prāga iepirka par 25%, bet Budapešta – par 45% vairāk ogļūdeņražu nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Saistībā ar Varšavas aizlieguma priekšlikumu der atgādināt, kā principā tika sakārtota sistēma naftas pārsūknēšanai pa cauruļvadu Družba. Šīs izejmateriālu maģistrāļu sistēmas izcelsme ir naftas Tatarstānas sirdī – Almetjevskas pilsētā, pēc tam sasniedz Baltkrievijas Moziru, kur atrodas pārstrādes rūpnīcas, un pēc tam tiek sadalīta divās eksporta daļās: ziemeļu daļa tiek izvilkta caur Polijas teritorijām. , Vācija, Latvija un Lietuva, bet dienvidu daļa iet caur Ukrainu , Čehiju, Slovākiju, Ungāriju un Horvātiju.

“Izejvielu sūknēšanas pārtraukšana caur Družbas ziemeļu filiāli neietekmē piegādes caur dienvidu filiāli,” apgalvo TeleTrade analītiķis Aleksejs Fjodorovs. 2022. gadā “Družba” eksports samazinājās tikai uz Vāciju, bet citi Eiropas pircēji, gluži pretēji, palielināja importu. Šā gada sākuma dati liecina, ka piegāžu apjoms pa maģistrālo iekšzemes cauruļvadu uz Čehiju un Ungāriju turpina pieaugt: Družbas dienvidu atzars ne tikai nesamazina jaudas noslogojumu, bet arī palielina transporta apjomus. “Galvenie pašreizējie energoresursu patērētāji, kas nāk caur Družbu – Ungārija, Slovākija, Čehija – diez vai piekritīs Varšavas iniciatīvai. Poļi politisku apsvērumu dēļ atteicās no Krievijas degvielas iegādes. Piespiest savus partnerus Eiropas Savienībā spert līdzīgu soli vēl neizskatās ekonomiski pamatoti,” uzskata eksperts.

Pēc Freedom Finance Global vadošās analītiķes Natālijas Miļčakovas teiktā, Polija “šauj sev kājā”, atsakoties no Krievijas naftas. Tagad Varšava būs spiesta iepirkt ogļūdeņražus no citiem ražotājiem par tirgus cenu.

Šodien Brent kotācijas sasniedz 85 USD par barelu. Krievijas markas Urals tika piegādāts Eiropai ar atlaidi 5-20 USD par barelu. Cauruļvadu līgumi pircējiem varētu nodrošināt vēl ievērojamākas atlaides. “Likāli ieviešot jaunas sankcijas pret Krievijas naftu, Polijas politiķi atņems iespēju ietaupīt ne tikai saviem iedzīvotājiem, bet arī savu “brāļu” ES iedzīvotājiem,” secina analītiķis.

Atteikšanās no piegādēm pa cauruļvadu Družba liek eiropiešiem pārorientēties uz alternatīvām ražošanas jaudām. Un tādu pasaulē nav daudz. Kazahstāna, kurā ir arī ievērojamas ogļūdeņražu atradnes un eksporta potenciāls, gatavojas palielināt sūtījumus uz Vecās pasaules izejvielu bāzēm. Kopumā Vācijai vien Astana ik gadu var piegādāt līdz 6-7 miljoniem tonnu “melnā zelta” (apmēram trešdaļu no iepriekšējām Krievijas piegādēm).

“Jaunās atradnēs ražotajā Kazahstānas eļļā sēra saturs ir mazāks nekā Urālos. Taču daudzas naftas pārstrādes rūpnīcas Austrumeiropā, kas celtas vēl PSRS laikos, ir orientētas uz Krievijas sēra degvielas pārstrādi,” atceras Miļčakova. Viņasprāt, lai pilnībā atteiktos no mūsu naftas, eiropiešiem būs jāiegulda miljardiem dolāru savu pārstrādes uzņēmumu modernizācijā. Visticamāk, ES valstis šiem mērķiem atradīs naudu, bet to iedzīvotājiem ļoti ilgi būs jāsamierinās ar komunālo pakalpojumu sadārdzināšanos.

Taču arī mūsu valsts finansiālie zaudējumi “Draudzības” pilnīgas apstāšanās gadījumā var būt visai sāpīgi. Iepriekšējās, desmitās sankciju paketes ekonomisko kaitējumu Krievijai Eiropas Komisijas pārstāvji novērtēja 11,4 miljardu eiro apmērā. Ne mazākus zaudējumus Krievijas ekonomikai vajadzētu nest vienpadsmitajai paketei, kas joprojām tiek izstrādāta, pēc tās autoru ieceres.