Par Latvenergo 3. ceturkšņa finanšu rādītājiem Latvenergo valde veiksmīgi tiek galā ar akcionāra doto uzdevumu un spēj no enerģētikas tirgus izspiest maximumu. Šis maksimums ir svarīgs Latvijas budžetam, jo naudas trūkst un ir jāaizņemas arvien vairāk un vairāk. Rezultātā praktiski viss nopelnīts notiek valsts kasē, apliecinot to, ka runas par elektrības nodokli nav nemaz tik nepamatotas. Latvenergo 2022. gadā nopelnīja 183 milj. eiro, bet dividendēs, kopā ar oktobrī klāt pielemtajiem 18.5 milj., samaksāja 152.5 milj. eiro. Tātad 83% bez peļņas. Klāt arī UIN, kā arī nāk vēl valsts kasē. Var secināt, ka Latvijas gadījumā no enerģētikas tirgus liberalizācijas lielākais un vienīgais ieguvējs ir valsts budžets. Valsts demonstrāciju pēc iespējas augstākās enerģijas cenās. Sanāk kaut kāda absurda situācija. Turpat portālā db.lv ir ziņa, ka Latvijas IKP deviņos dienās ir samazinājies par 0,6%. Varbūt akcionārs nesaprot kā šie abi rādītāji var būt saistīti? Arī mūsu kaimiņu enerģētikas uzņēmums “Ignitis group” un “Eesti Energia” viss ir kārtībā ar finanšu rādītājiem. “Ignitis grupa” peļna šī gada deviņos gadā ir 212 milj. un attiecīgi “Eesti Energia” peļņa 188,6 milj. eiro. Arī nav maz, lai arī stipri atpaliek no Latvenergo. Ir vērojama būtiska atšķirība lietuviešu un igauņu politiķu attieksmē/sapratnē par to kā būtu jāpārvalda savi enerģētikas uzņēmumi un vispirms tā ir dividenžu politika. “Eesti Energia” 2022. gadā nopelnīja 215,7 milj. eiro, bet dividendēs samaksāja 81.5 milj. eiro (38%). “Ignitis grupa” 2022. gadā nopelnīja 293,4 milj. eiro un pirmajos deviņos deviņos dividendēs ir izmaksāti 59.5 milj. eiro (20%). Tātad uzņēmumu stratēģijā pirmajā vietā izvirzās agresīva investīciju politika. Un tas ir skaidri saskatāms uzņēmumu finanšu atskaitēs. Latvenergo šī gada deviņos ir investējis 135,4 milj. eiro, “Ignitis grupa” 633,7 milj. eiro, “Eesti energia” tikai ceturksnī vien 200 milj. eiro. Investīcijas pozitīvi ietekmē valstu IKP šobrīd un liek pamatu ekonomikas izaugsmei. Tad kad skaudīgi skatāmies kaimiņu virzienā šo ir vērts atcerēties. Secinājums vienkāršs – Latvenergo konkurētspēja nākotnē tiek apēsta šodien un “GASO” nonākšana igauņu kapitāla kontrolē ir likumsakarīgs Latvijas valsts uzņēmumu pārvaldes politikas rezultāts. Turklāt iespējams “GASO” nebūs pēdējais pārdotais infrastruktūras uzņēmums. Ps Latvenergo varēja un tam arī bija jānopērk “GASO”
Līdzīgās publikācijas:
Aivars Strakšas: Latvenergo konkurētspēja Baltijas tirgū strauji samazinās (Pārd…
Vai Latvijas ekonomika var atļauties tik dārgu elektroenerģētikas politiku? Šod…
Komentārs par valdības lēmumu līdz gada beigām kompensēt 60% no elektrības sadal…
Par Koncerna “Latvijas dzelzceļš” 1. ceturkšņa finanšu rādītājiem Nav nekādu pā…
