Par Latvenergo koncerna 2023. gada 1. ceturkšņa finanšu rādītājiem. Šī gada pirmais ceturksnis koncernam bijis īpaši veiksmīgs: – mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģija ir pieaugusi par 15%; – sadalītā elektroenerģija (Sadales tīkli) samazinājusies par 3,6% (mazāk patērētājiem); – Elektroenerģijas izstrādes pieaugusi par 91%, tai skaitā HES tikai saražoti 72% no visa elektroenerģijas. Pieaugums pret pagājušo gadu 77%. – pārdotās dabasgāzes apjoms pieaudzis par 1%. Attiecīgi arī finanšu rezultāti un rekordlabi: – Koncerna EBITDA ir 156 milj. eiro, pieaugums par 26%; – Koncerna peļņa ir 108,4 milj. eiro, pieaugums par 32.5%; – Sadales tīkli EBITDA ir 23,7 milj. eiro, samazinājums par 6%; – Sadales tīklu peļņa ir 621 tūkst. eiro, pieaugums par 42%. Taisnības labad jāsaka, ka 2022. gada 1. cet. Sadales tīkli samaksāja peļņas nodoklis 2,6 milj. eiro apmera. Salīdzināmā peļņa būtu 3 milj. eiro. Panākumu augstās realizācijas cenas un lētā HESu saražotā elektroenerģija. Saglabājas iepriekšējo periodu likumsakarības – jo augstāka enerģijas cena, jo vairāk nopelna. Tas ir labi priekš Latvenergo un valsts budžeta ā nonāca valsts budžetā. Tāds kā papildus nodoklis. Sanāk absurda situācija, jo valsts ir ieinteresēta augstās enerģijas cenās. Tas varbūt arī ir tas jautājums, kāpēc Latvija turas pie Nordpool biržas. Par sadales tīklu tarifu paaugstināšanu. Skatoties uz 1. ceturkšņa finanšu rezultātiem neredzu eksistenciālu, nepieciešams celt sadales tīkla tarifu. Uzņēmuma finanšu rādītāji ir salīdzināmi ar iepriekšējiem periodiem. Problēma varētu būt tikai tā, ka Sadales tīkliem nebūtu iespēju maksāt dividendes Latvenergo un tālāk valsts budžetā. Investīcijām naudas pietiek, jo arī iepriekšējos gados Latvenergo atstāja uzņēmuma apmēram tādu pašu peļņas apmēru. Jā, gadā kopumā bija zaudējumi – 20 milj. eiro vērtība, taču atceramies, ka zaudējumi bija saistīti ar elektrības zudumiem tīklos pie ekstrēmi augstām elektroenerģijas cenām. Šobrīd enerģijas cenas ir pieaugušas un tarifu pieaugums varēja izpalikt vai būt stipri mazāks. Tie, kuriem nav bijusi saskare ar regulējamiem tarifiem, vēlos paskaidrot, ka iepriekšējo periodu zaudējumi, kas radušies no pakalpojuma sniedzēju neatkarīgu un neplānotu notikumu, tiek kompensēti nāko Sajos periodos. Tatad 20 jūdzes. zaudējumi 2022. gadā, kopā ar negūto peļņu, visdrīzāk ir arī pamatiemesls straujajam tarifu kāpumam. Sadales tīkliem un SPRK ir jārīkojas atbilstoši normatīvajiem dokumentiem un viņu kompetencē nav atstāt šos 20 milj. eiro bez ievērības, taču to var izdarīt MK. Protams, ja sēne. No otras puses šie divdesmit miljoni tuvāko gadu laikā pārceļos uz valsts budžetu, tāpēc saprotams, ka ar gribēšanu būs kā būs. Ir bezjēdzīgi dusmoties uz Sadales tīklu vadību vai SPRK vadību. Dusmam ir citi adresati. Ps Ja turpmākajos periodos elektrības cenas un līdz ar to zudumu izmaksas būs zemas, radīsies nepamatota peļņa. Vai tādā gadījumā tarifu samazinās?
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā