PATIESĪBA PAR NATO : NACISTU TERORISTU ORGANIZĀCIJU.
Un kas īsti ir NATO? Tā ir bandītiska organizācija, kas ”miera alianses” aizsegā cīnās, lai pārņemtu kontroli pār stratēģiskajiem resursiem, piemēram, naftu, gāzi, minerāliem un ūdeni jebkurā pasaules vietā.
NATO nav aizsardzības alianse, tā ir kara mašīna, kuru dibināja nacisti Otrā pasaules kara laikā. Pajautājiet Afganistānas, Irākas vai Lībijas iedzīvotājiem. NATO jau no paša sākuma bija nacistu militāra organizācija, kurā strādāja Vācijas nacisti, kuri bija saniknoti, ka Krievija Staļingradas kaujā sagrāva nacistisko Vāciju un nodrošināja Vācijas sakāvi Otrajā pasaules karā.
Atavismu, kas ir NATO, vajadzēja izjaukt un izformēt pēc Padomju Savienības sabrukuma, bet tas tā nebija. NATO ir ne tikai globāla noziedzīga organizācija, kas veicina resursu zādzību un ir vainīga noziegumos pret mieru un noziegumos pret cilvēci, bet arī burtiski nekas vairāk kā mafijas stila aizsardzības rekets, kas nozog 3–5% no katras dalībvalsts IKP. Saikne ar 11. septembri un NATO ir skaidra, un kā Pentagona globālie ekspedīcijas spēki NATO kara noziegumus nevar nošķirt no ASV, Apvienotās Karalistes, Izraēlas un pēc noklusējuma visu tās dalībvalstu kara noziegumiem. NATO mēģinājums pārņemt pasauli ir bezprecedenta vēsturē un gandrīz nav saskāries ar īstu pretestību.
Pēdējos gados NATO – galvenokārt ASV un Rietumeiropa – ir atklājusi savas fašistiskās saknes, veicot vairākas intervences četros kontinentos. NATO valstis atbalstīja fašistu apvērsumus Venecuēlā, Hondurasā un Bolīvijā, noteica blokādes desmitiem valstu, veicināja Al-Qaeda/ISIS/Boko Haram sektantu terorismu, lai destabilizētu Lībiju, Irāku, Sīriju un Nigēriju, un tagad apbruņo atklātos neonacistus Ukrainā.
ASV/CIP/NATO iznīcināto valstu saraksts.
Tālāk ir sniegts to valstu saraksts, izņemot Ukrainu, kurās ASV ir organizējušas valsts apvērsumus, atbalstījušas revolūcijas, gāzušas valdības, iebrukušas, anektējušas, atbalstījušas grupas vai spēkus, kas gāza vai mēģināja gāzt valdības vai tiešā veidā izpildīja nāvessodu vadītājiem.
Afganistāna, Albānija, Angola, Argentīna, Bolīvija, Bosnija, Brazīlija, Kambodža, Čīle, Ķīna, Kolumbija, Kongo, Kuba, Dominikānas Republika, Ēģipte, Salvadora, Vācija, Grieķija, Grenāda, Guama, Gvatemala, Haiti, Hondurasa, Indonēzija, Irāna, Irāka, Koreja, Kuveita, Laosa, Libāna, Libērija, Lībija, Maķedonija, Meksika, Nikaragva, Omāna, Pakistāna, Panama, Filipīnas, Puertoriko, Krievija, Samoa, Saūda Arābija, Somālija, Sudāna, Sīrija, Turcija, Urugvaja, PSRS, Venecuēla, Vjetnama, Jemena, Dienvidslāvija un Zaira (Kongo).
Tas, ko viņi ir darījuši un dara ar vietējiem amerikāņiem, arī varētu tikt pievienots sarakstam.
Tas viss šķiet pretrunā ar NATO valstu ļoti popularizēto paštēlu : kā liberālisma un demokrātisko vērtību paraugiem, pat lasot lekcijas citām valstīm par šo tēmu. Viņi apgalvo, ka ir cīnījušies gan pret fašismu, gan komunismu. Tomēr tas bija Eiropas un Ziemeļamerikas imperiālisms un koloniālisms, kas lika pamatu 20. gadsimta fašismam.
Kopš Otrā pasaules kara – masveida konflikta, kas prasīja vairāk nekā 70 miljonus dzīvību – gan Vašingtona, gan rietumeiropieši ir pielikuši lielas pūles, lai slēptu gan Padomju Savienības (galvenokārt Krievijas), gan Ķīnas ieguldījumu un upurus – valstis, kuras zaudēja vairāk dzīvību Otrajā pasaules karā nekā jebkurš cits.
Patiešām, 2019. gadā Eiropas Parlaments nonāca tik tālu, ka vainoja gan PSRS Josifa Staļina vadībā, gan nacistisko Vāciju Ādolfa Hitlera vadībā kā līdzatbildīgos par Otro pasaules karu. Šajā rezolūcijā tika apgalvots, ka ”Otrais pasaules karš sākās kā tūlītējs bēdīgi slavenā nacistu un padomju 1939. gada 23. augusta līguma par neuzbrukšanu rezultāts”.
Tāpat arī apgalvojums, ka Otrais pasaules karš bija padomju un Vācijas “neuzbrukšanas pakta” “tūlītējs rezultāts”, ir pilnīgi nepatiess. Pirms tam ar nacistisko Vāciju bija vairāki līdzīgi Eiropas līgumi, un vairāki no tiem bija daudz būtiskāki.
Piemēram, 1935. gada angļu un vācu jūras kara flotes līgums palīdzēja Vācijai atjaunot savu floti, savukārt Lielbritānija, Francija un Itālija 1938. gada Minhenes paktā piekāpās Berlīnes pretenzijām uz daļu Čehoslovākijas. Pēc tam notika aktīva fašistu sadarbība starp Vāciju, Spāniju un Itāliju, tostarp Itālijas un Vācijas Tērauda pakts.
Liela daļa Eiropas fašistu sadarbības apvienojās ar Antikominternes paktu, ko 1936. gadā izveidoja nacistiskā Vācija un Japāna, lai iebilstu pret komunistiskām valstīm. Šo paktu vēlāk atbalstīja Itālija, Ungārija, Spānija un kara laikā Bulgārija, Horvātija, Dānija, Somija, Rumānija un Slovākija. Fašisms 20. gadsimta 30. un 40. gados liesmoja visā Eiropā. Galvenie Eiropas līgumi ar nacistisko Vāciju ir norādīti zemāk.
Galvenie Eiropas līgumi ar nacistisko Vāciju :
1933. gads, 20. jūlijs. Konkordāts ar Vatikānu. Savstarpēja atzīšana un neiejaukšanās.
1933. gads, 25. augusts. Hāvaras līgums ar Vācijas ebreju cionistiem. Vienošanās par kapitāla un cilvēku nodošanu Britu pārvaldītajai Palestīnai.
1935. gads, 18. jūnijs. Anglo-Vācijas jūras kara flotes līgums. Lielbritānija piekrita, ka Vācija paplašina savu floti līdz 35% no Lielbritānijas flotes lieluma.
1936, okt-nov. Antikominternes pakts. Antikomunistiskais līgums, ko 1936. gadā aizsāka nacistiskā Vācija un Japāna un kas vēlāk tika noslēgts 9 Eiropas valstīs : Itālijā, Ungārijā, Spānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Dānijā, Somijā, Rumānijā un Slovākijā.
1938. gads, 30. septembris. Minhenes pakts. Lielbritānija, Francija un Itālija piekrīt Vācijas Sudetijas (Čehijas) pretenzijām.
1939. gads, 7. jūnijs. Vācijas un Latvijas neuzbrukšanas pakts. Meklēja mieru ar nacistisko Vāciju.
1939. gads, 24. jūlijs. Vācijas un Igaunijas neuzbrukšanas pakts. Meklēja mieru ar nacistisko Vāciju.
1939. gads, 23. augusts. PSRS (Molotova-Ribentropa) Neuzbrukšanas pakts. Meklēja mieru ar nacistisko Vāciju, protokols noteica ietekmes sfēras.
Kas ir fašisms? Fašisms ir stipri militarizēts, antidemokrātisks un rasistiski koloniāls režīms, kas sadarbojas ar privātu, kapitālistisku oligarhiju. Lai gan primārais fašisms ir impērisks projekts, bijušajās kolonijās, piemēram, Brazīlijā un Čīlē, pastāv arī pakārtots fašisms, kas integrējas tā laika impēriskajā varā. Fašistiskie režīmi ir īpaši naidīgi pret sociālistiskām un neatkarīgām valstīm un tautām. Tie atšķiras no galēji labējiem režīmiem tikai ar to, ka atklāti grauj jebkādu sociālās un politiskās demokrātijas šķietamību. Imperiālās kultūras un iejaukšanās, kas vienmēr un visur noliedz vietējās demokrātijas vai atbildības iespējamību, pēc būtības ir fašistiskas un joprojām ir mūsdienu fašisma pamatā.
NATO fašismu veidoja daudzu (bet ne visu) Eiropas valstu impēriskā un koloniālā vēsture, kur vietējo kopienu un nāciju graušanu attaisnoja safabricētas rases un rasu pārākuma teorijas. Šīs koloniāli-fašistiskās vēstures noliegšana ir izraisījusi ierosinājumus, ka, kā teikts krievu dokumentālajā filmā, Hitlera uzplaukums bija “kaut kas netipisks Eiropas demokrātijām; Fīrera doktrīna par augstākajām un zemākajām rasēm Eiropā parādījās no slepeno biedrību dzīlēm, piemēram no Tules Biedrības un Teozofijas kustības.
Faktiski nacistiskās Vācijas fašismam bija dziļas saknes Eiropas koloniālajā vēsturē un kultūrā. Pats Ādolfs Hitlers bija liels Britu impērijas ”nesaudzības” cienītājs un sapņoja par šādiem sasniegumiem. Savukārt ASV veidoja mītus par ”brīvību”, vadot lielāko vergu ekonomiku cilvēces vēsturē. Kā pirms diviem gadsimtiem teica izcilais Latīņamerikas pretošanās līderis Simons Bolivars : “Šķiet, ka Providence ir lēmusi Amerikas Savienotajām Valstīm brīvības vārdā nomocīt Ameriku ar postu.”
Papildus nacistiskās Vācijas Eiropas ”nomierināšanai” pirms Otrā pasaules kara, tā laikā un pēc tam notika aktīva Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbība ar fašistiem.
Pirmkārt, 1935. gada angļu un vācu jūras kara flotes līgums palīdzēja atkārtoti apbruņot nacistisko Vāciju, pārkāpjot 1919. gada Versaļas līguma ierobežojumus attiecībā uz vācu kuģiem un zemūdenēm. Pēc tam vairāki Ziemeļamerikas uzņēmumi, īpaši General Motors, Ford un IBM, ieguldīja tieši nacistu režīma ekonomikā, infrastruktūrā un militārajā jomā. Bija daudz ietekmīgu Ziemeļamerikas un Lielbritānijas nacistu cienītāju. Uz Otrā pasaules kara robežas britu baņķieri nacistu kontrolētajās bankās iepludināja trešo pušu (Čehijas) zeltu.
Fords palīdzēja nacistu kara mašīnai pirms Otrā pasaules kara un tā laikā, caur savām automobiļu rūpnīcām Vācijā un okupētajā Višī Francijā. Tas izmantoja vācu vergu darbu no nacistu koncentrācijas nometnēm, lai gan uzņēmums vēlāk sūdzējās, ka tas nekontrolē šos darba režīmus. Kamēr Ford uzņēmums centās izvairīties no šiem apgalvojumiem, Polijas amatpersonas un bijušie ieslodzītie nosauca Ford kā ”vienu no 500 firmām, kurām bija saikne ar (vergu darbu no nacistu nāves nometnes) Aušvicu. IBM, ”New Deal” uzņēmums, kas bija tuvs Rūzvelta administrācijai, arī ieguldīja nacistiskajā Vācijā trīsdesmitajos gados un kara pirmajos gados, palīdzot veidot nacistu informācijas sistēmas.
Šveicieši pārdeva miljoniem ieroču nacistiem gan pirms Otrā pasaules kara, gan tā laikā. Neraugoties uz pretenzijām uz neitralitāti, no 1940. līdz 1944. gadam ”84 procenti no Šveices munīcijas eksporta tika novirzīti uz ass valstīm”. Tomēr, General Motors bija daudz svarīgāks nacistu kara mašīnai nekā Šveice. General Motors bija Vācijas kara centienu neatņemama sastāvdaļa.
Šobrīd pret Krieviju no Polijas un Rumānijas ir vērstas NATO raķešu sistēmas. Ja Ukrainā tiktu izvietotas raķetes, kas vērstas pret Krieviju, tās atrastos tikai 500 km attālumā no Maskavas. Tagad tikai uz brīdi iedomājieties, ja Krievija īstenotu līdzīgu stratēģiju : mēģinātu uzstādīt raķešu elementus mazāk nekā 1000 kilometru attālumā no Vašingtonas, uzbrūkot valstīm visā Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, gāžot valdības Meksikā, Kanādā un tamlīdzīgi. Izklausās smieklīgi? Bet tas ir tieši tas, ko ASV dara. Iedomājieties, ja ASV būtu zaudējusi auksto karu un piekritusi kļūt par komunistisku valsti, un tad PSRS sāktu iebrukt un iznīcināt visas apkārtējās valstis, nogalinot miljoniem cilvēku. Tas ir tieši tas, ko ASV/NATO dara, un tie ir jāaptur.
Šī kara ekonomiskā puse ir novedusi pie tā, ka Krievija ir atkāpusies no globālās ekonomikas un faktiski atdalījusies no Eiropas. Cauruļvada Nord Stream 2 slēgšana ir liela uzvara ASV sašķidrinātās dabasgāzes ražotājiem, kuri tagad vienas nakts laikā var pārņemt gāzes tirgu Eiropā.
Kopš 2019. gada Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir integrējis neonacistus Ukrainas valstī, lai kalpotu par aizsargu pret Krieviju. Tagad mums ir skaidra situācija, kad NATO apbruņo un apmāca nacistu organizācijas. Bet tā nav vēstures novirze. NATO un ASV jau daudzas reizes ir apskāvušas nacistus.
Ja paskatās uz NATO vēsturi, tad krievi, toreizējā PSRS zināja, par ko ir runa – runa bija par pretkrieviskas militāras alianses izveidi aukstā kara sākumā. Krievi teica : Labi, tā ir aizsardzības alianse, mēs pievienosimies. 7.aprīlī Maskavas priekšlikums tika apspriests Ziemeļatlantijas padomes sesijā Parīzē. Šīs sanāksmes protokols ir deklasificēts un ir pieejams tiešsaistē NATO arhīva tīmekļa vietnē. Viņi pieteicās pievienoties, un, protams, viņi tika noraidīti.
Vēl viens neizrunāts tagadnes aspekts ir Ukrainas un Izraēlas oligarha Igora Kolomoiska un prezidenta Zelenska attiecības. Kolomoiskis bija viņa lielākais finansētājs 2019. gada vēlēšanās un arī galvenais Azovas bataljona labvēlis.
Vācijas un Eiropas Savienības amatpersona Florence Gauba, piemēram, izmanto rasistisku retoriku, lai dehumanizētu krievus : ”Pat ja krievi izskatās kā eiropieši, viņi nav eiropieši kultūras nozīmē. Viņi savādāk domā par vardarbību vai nāvi. Viņiem nav liberālas, postmodernas dzīves jēdziena, dzīves jēdziena, ko katrs var izvēlēties. Tā vietā dzīve vienkārši var beigties agri ar nāvi.” Kritiķi to sauca par ļoti vācisku atgriešanos pie nacistu jēdziena ”Untermenschen” jeb zemākas rases.
21. gadsimta fašisms ir radies jaunos apstākļos, taču tajā ir ietverti 20. gadsimta projekta galvenie elementi : impērisks, stipri militarizēts, dziļi antidemokrātisks un rasistiski koloniāls režīms, kas ietverts privātā kapitālistiskā oligarhijā. Tas rada pakārtotu fašismu, kas ir tikpat indīgs kā tā vecākais : globāls impērijas projekts, kas joprojām ir visu demokrātisko tautu galvenais ienaidnieks.
Kurš NATO deva tiesības pārvaldīt pasauli? Kā Rietumu elite, no kuras daudzi bija Hitlera atbalstītāji, izglāba lielu skaitu nacistu hierarhijas un novietoja tos amatos, lai turpinātu vairākus gadu desmitus ilgo cīņu pret Krieviju. Globālisti ir nosūtījuši miljoniem cilvēku nāvē, formulējot un īstenojot Vinstona Čērčila 1918. gada solījumu “nosmacēt tā dzimšanas brīdī” boļševiku draudus. Starp citu boļševikus sponsorēja ebreju baņķieri no Volstrītas, par to varat izlasīt igauņu vēsturnieka Juri Lina grāmatā ”Zem skorpiona zīmes”. Padomju laika fani izlasiet šo grāmatu un jūs sapratīsiet kāpēc patiesībā tika izveidota Padomju Savienība un kādiem globālistu mērķiem tā kalpoja. Grāmata ir pieejama arī latviešu valodā.
Daudzi rakstnieki ir dokumentējuši, kā britu un amerikāņu elites sponsorē Hitlera nākšanu pie varas, un tikai tad, kad viņš pagrieza savus spēkus uz rietumiem, viņi sāka īstenot aizsardzības pasākumus pret Trešo reihu. Lielbritānijā The Right Club elites locekļi, bieži vien ar valdības slepenu vienošanos, slepeni atbalstīja Hitlera darbības pret komunistiem un sociālistiem. Edvards VIII, pazīstams kā “Karalis nodevējs”, bija tuvi draugi ar Ādolfu Hitleru un bija spiests atteikties no sava troņa, nevis Volisa Simpsona dēļ, bet gan tāpēc, ka tika atklāts, ka viņš nodod britu kara operāciju dokumentus nacistiem. Galu galā aristokrātija nekad nav pakļāvusies bagātības dalīšanai ar mazākajām šķirām, un Ādolfs bija vienlīdz pakļāvīgs šiem mērķiem, un viņa Eiropas un Krievijas iekarošanas stratēģijas A plānā galvenais bija untermenschen iznīcināšana.
Starptautisko norēķinu banka bija Rietumu pasaules centrālo banku, tostarp Ņujorkas Federālo rezervju bankas, kopīga izveide pagājušā gadsimta 30. gados. Anglijas Bankas vadītājs Montagu Normans bija patiess Hitlera atbalstītājs, un, kad nacisti 1938. gadā iegāja Austrijā, lielākā daļa valsts zelta tika iesaiņota un iekrauta glabātavās, ko kontrolēja Starptautisko norēķinu banka – galvenā centrālā banka rietumu pasaulē. Kādu dienu vēlāk nacisti iegāja Prāgā, sagrāba Čehijas Nacionālās bankas direktoru par ķīlnieku un pieprasīja viņam atdot kontroli pār valsts zelta rezervēm, kas veido aptuveni 48 miljonus dolāru. Uzzinot, ka zelts jau ir pārvests uz Londonas glabātavām, tika mēģināts sazināties ar Montagu Normanu, kurš nekavējoties pārskaitīja naudu vāciešiem, lai aprīkotu viņu kara mašīnu.
Amerikas Savienotās Valstis vēl nebija sasniegušas pasaules vadošās imperiālistiskās varas pozīciju, taču daudzas to elites bija pieskaņotas britu elites noskaņojumam. Viens no vadošajiem virzieniem Ādolfa Hitlera un nacistu partijas uzplaukuma veicināšanā bija neviens cits kā Preskots Bušs, Džordža Herberta Volkera Buša tēvs un G.W. Buša vectēvs.
1942. gada oktobrī Preskots Bušs bija Brown Brothers Harriman vadošais partneris. Viņa 18 gadus vecais dēls Džordžs, topošais ASV prezidents, tikko bija sācis mācības, lai kļūtu par jūras spēku pilotu. 1942. gada 20. oktobrī ASV valdība deva rīkojumu konfiscēt nacistiskās Vācijas banku operācijas Ņujorkā, ko veica Preskots Bušs. Saskaņā ar likumu par tirdzniecību ar ienaidnieku valdība pārņēma Union Banking Corporation, kuras direktors bija Bušs.
Prezidenta Buša ģimenei jau bija bijusi galvenā loma Ādolfa Hitlera finansēšanā un apbruņošanā Vācijas pārņemšanai. Izlemjot, ka Preskots Bušs un citi Union Banking Corp. direktori bija likumīgi nacistu priekšstāvji, valdība izvairījās no svarīgākā vēsturiskā jautājuma : kādā veidā pašus Hitlera nacistus nolīga, bruņoja un instruēja Ņujorkas un Londonas kliķe, kuras izpilddirektors bija Preskots Bušs?
Starp tiem, kas atbalstīja Ādolfa Hitlera nākšanu pie varas, bija rūpnieks Henrijs Fords. Fords “atteicās būvēt lidmašīnu dzinējus Anglijai un tā vietā ražoja 5 tonnas smagas militārās kravas automašīnas, kas bija Vācijas armijas transporta mugurkauls.” Ar nacistiem saistīto ASV rūpnieku saraksts ir pārāk garš, lai to šeit atstāstītu, taču tam var piekļūt lieliskajā Čārlza Haima grāmatā “Tirdzniecība ar ienaidnieku : nacistu-amerikāņu sižets 1933. – 1949. gadā”.
Acīmredzot Rietumu vadošie finansisti atradās Hitlera nometnē un bija aizņemti ar līdzekļu piegādi viņa militārajai stiprināšanai, un tikai tad, kad viņš tos ”nodeva” (tēloja, ka nodot, atcerieties veco labo Hēgeļa metodi – tēze-antitēze-sintēze), uzbrūkot Anglijai, sabiedrotie apvienojās, lai sakautu nacistu spēkus. Šajos centienos tika izveidota nesvēta alianse; Rietumu lielvaru un Padomju Savienības, galvenais spēks Hitlera leģionu sakaušanā. Tomēr ilgi pirms kara beigām briti un amerikāņi plānoja novirzīt savu enerģiju pret padomju varu, kas ir déjà vu 1918. gada iebrukumam, ko rietumi vērsa pret boļševikiem, un, protams, visnepazīstamākais lielais notikums mūsdienu vēsturē. Šim nolūkam briti un ASV izglāba slepkavīgākos nacistu kara noziedzniekus, kurus meklēja to pašu valdību izmeklētāji, un iemaisīja tos Lielbritānijas un ASV terora aparātā.
Tajā pašā laikā, kad rietumi plānoja slēptās darbības pret savu Otrā pasaules kara sabiedroto, tie arī izveidoja teroristu klubu, kas pazīstams kā NATO, Ziemeļatlantijas līguma organizācija. Gandrīz pilnībā tas bija nacistu uzņēmums. Piemēram, nacistu ģenerālis Reinhards Gehlens, kurš bija vadījis Krievijas biroju Oberkommando der Wermacht (OKW – Hitlera Augstākajā štābā) un konsultants gala risinājuma jautājumos, tika slepeni nogādāts ASV, kur viņš nogādāja savu plašo krātuvi ar iepriekš slēptiem failiem par Padomju Savienību un pēc tam izveidoja Krievijas biroju drīzumā izveidotajai CIP.
Pēc tam Gehlens tiks atgriezts pēckara Vācijā, kur viņš tika iecelts par Vācijas jaunā Bundesnachrichtendienst (BND), Vācijas slepenā izlūkošanas dienesta vadītāju. Būtībā tagad darbojās divi Krievijas biroji (vismaz), nevis tikai viens; abiem ar vienu un to pašu galveno mērķi : iznīcināt Padomju Savienību un komunismu.
Simtiem, ja ne tūkstošiem veco nacistu atrada jaunu dzīvi, strādājot ASV, Lielbritānijas un Kanādas labā, kad aukstais karš tika uzsākts, un tagad masu slepkavas tika iesaistītas politikas veidošanā tiem pašiem muižas kungiem, kuri sākumā atbalstīja Hitleru. Un ar tiem pašiem vecajiem nacistiem vadībā, pret padomju varu tika izmantoti visi ļaunie līdzekļi, lai novērstu jebkādu izaicinājumu globālā kapitāla tiesībām diktēt paverdzināšanas noteikumus.
Rietumvācija, ko tagad kanclera Konrāda Adenauera vadībā vada bijušie nacisti, pievienojās NATO 1954. gadā, un Gehlens sadarbojās ar savu pronacistisko mentoru Alenu Dallesu, kurš kļūs par CIP vadītāju, bet brālis Džons Fosters bija valsts sekretārs. Drīz NATO sāka iecelt vecos pārbaudītos un patiesos nacistus augstos amatos organizācijā.
Piemēram, ģenerālis Hanss Speidels 1957. gadā kļuva par AFCENT (Sabiedroto spēku Centrāleiropas) virspavēlnieku. Nacistiskais admirālis Frīdrihs Gugenbergers pievienojās ļoti svarīgajai NATO militārajai komitejai Vašingtonā, un ģenerālis Ādolfs Heuzingers (Gehlena vecais priekšnieks pie Hitlera OKW) kļuva par tās priekšsēdētāju. Sabiedroto spēku augstākajā štābā Eiropā (SHAPE) Gehlenam izdevās iecelt vairākus nacistu līdzstrādniekus svarīgos amatos. Viņu vidū bija pulkvedis Hennigs Strumpels, kurš kļuva par Lielbritānijas ģenerālmajora Čārlza Travera vietnieku, SHAPE štāba priekšnieka (izlūkošanas) palīgu. Pulkvedis Heincs Kollers-Krauss tika iecelts par Speidelas AFCENT loģistikas vadītāju. Daudzi citi Gehlena cilvēki drīz pievienosies NATO, lai noteiktu tās politiku.
Tā kā tie paši nacisti bija labi integrēti NATO un CIP kļuva par Gehlena vecās nacistu izlūkošanas aģentūras paplašinājumu, Nieue World Ordnung būtībā tika pārvietots no Reihstāga Berlīnē uz Pentagonu un CIP Lenglijā, Virdžīnijā.
Papildus pretpadomju kaujas plāniem ASV elites atzina Gēbelsa Patiesības ministrijas vērtību un pārvērta gūtās mācības par pasaulē vismodernāko propagandas tīklu, kāds jebkad ir izveidots. Visiem rietumu kariem tagad tiktu piešķirti iluzori nosaukumi, piemēram : “kari par demokrātiju”, “kari par mieru”, “kari par taisnīgumu”, “kari par humānismu” un vēl un vēl.
Divas no šīm propagandas karu sastāvdaļām ASV/Apvienotās Karalistes/nacistu Nieue World Ordnung bija Radio Brīvā Eiropa un Radio Liberty izveide – abos strādāja Gehlena vecie nacisti un kurus finansēja CIP.
NATO ir bijusi arī cieši saistīta ar vairākiem teroristu sprādzieniem Itālijā 1980. gados, lai izveidotu “spriedzes stratēģiju”, kuras mērķis ir ļaut fašistiskajam labējam spārnam nonākt pie varas un tādējādi nodrošināt “stabilitāti” valstī. Šajā programmā tika izmantoti daudzi galēji labējie teroristi, piemēram, Stefano Delle Chiaie no Ordine Nuovo un citas vājprātīgas dvēseles, kas ievietoja bumbas sabiedriskās vietās, nogalinot simtiem cilvēku, ko palīdzēja īstenot Gehlena NATO/nacistu teroristi.
Būtībā šie un viņu sekotāji ir cilvēki, kas vada NATO, kas šobrīd nogalina cilvēkus visā pasaulē, pateicoties tādiem kā Džo Baidens, Džastins Trudo un pārējiem Rietumu marionešu satrapiem; vienlaikus uzdodoties par cilvēces aizstāvjiem.
P.S. SIA Valstu Korporāciju varas iestādes vada notiekošo karu pret savu tautu un viņu terors pret parastajiem cilvēkiem sasniedz epidēmijas apmērus. NATO nodomi ir ļaunprātīgi, makiaveliski un zvērīgi. NATO ir moderna versija tādai sabiedrībai, par kādu Ādolfs Hitlers, Džozefs Gebelss, Heinrihs Himlers un 30. un 40. gadu nacistu banda varēja tikai sapņot : globālais autoritārisms, masveida novērošana, preventīvs karš, patvaļīgas slepkavības, piespiedu masveida medikamentu lietošana, nabadzīgo personu kriminalizācija, ļoti militarizēta kārtības nodrošināšana, valdības neatbildība pret tautu, propagandas vairumtirdzniecība un baiļu kurināšana, izmantojot līdzvainīgu un gļēvu uzņēmumu plašsaziņas līdzekļus.
NATO ir ceļš, pa kuru cilvēce ir gājusi daudzas reizes, un gala rezultāts parastiem cilvēkiem vienmēr ir vienāds : masveida nabadzība, nāve un iznīcība, lielas ciešanas un kalpība ārkārtīgi bagātu, noziedzīgu, korumpētu, elitāru sociopātu, kas ieņem lielu ietekmi un varu, un viņu dēku labā.
NATO ir jāpretojas visiem līdzekļiem, kas ir visas cilvēces civilizācijas rīcībā. NEKAD neticiet, ka šīs alianses mērķis ir aizsargāt globālo drošību, veicināt cilvēktiesības un novērst karu – patiesība ir pilnīgi pretēja. Ja kādreiz ir bijusi ļauna būtne, tad starptautiskais slepkava – NATO – der kā asinīm notraipīts cimds.
Līdzīgās publikācijas:
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar bū…
kā NATO palielina savu aktivitāti Baltijā – Teller Report Teller Report
kā ASV cenšas nostiprināt savas pozīcijas NATO valstīs, kas robežojas ar Krieviju – RT krievu valodā
