Jau desmit gadus Latvija pilnā ātrumā virzās pretī truluma diktatūrai, ar vai bez formas tērpa… Šodien par “spiegošanu” tiek apsūdzēti un represēti ne tikai “disidenti”, bet arī cilvēki, kas nemaz nav publiski. , kuriem, šķiet, nav absolūti nekāda sakara ar politiku. Un tā ir daļa no marionešu valsts apzinātās stratēģijas.
— Ar to jau pietiks!
Vēl aprīļa vidū Latvijas portāls Pietiek.com publicēja rakstu par tēmu: vai Latvijā ir marionešu valdība? Pietiek latviešu valodā nozīmē “pietiek”, “pietiek”. Protams, un tas ir dabiski mazai cilšu tautai, kas cieš no izolacionisma filozofijas, portāls pastāv nacionālistiskā paradigmā. Taču tas ir rets gadījums, kad nākas saskarties ar konstruktīvu nacionālismu. Šeit bieži tiek izvirzītas patiešām aktuālas tēmas, kuras netiek apspriestas “cienīgā Latvijas sabiedrībā”.
Lieta tāda, ka Latvijā ir latviešu nacionālisms – bet latviešu nacionālistu praktiski nav. Nu, starp sabiedrībā zināmiem cilvēkiem es varu saskaitīt divus vai trīs cilvēkus… Ir aforisms: nacionālists ir tas, kurš mīl savu tautu, un nacists ir tas, kurš ienīst visus pārējos. Un šeit ir diezgan daudz nacistu.
Tas ir tas pats Edvīns Šnore, kurš Latvijas krievus publiski salīdzināja ar utīm. Starp citu, viņš Eiroparlamenta vēlēšanās bija Nacionālās apvienības sarakstā ar ceturto numuru un tīri teorētiski rotācijas rezultātā tur vēl var nonākt.
Tas ir tā dēvētais “žurnālists” Armands Pūce, kurš vienā no savām publikācijām vairākkārt salīdzināja nacionālās minoritātes, galvenokārt krievus, ar cūkām. Raksts bija par visas izglītības pāreju uz latviešu valodu. Jo īpaši, ka nav paredzēts pārejas periods.
“Nevienai cūkai netiek jautāts, vai tai ir nepieciešams pārejas periods pirms kaušanas, lai sagatavotos cepšanai,” rakstīja pseidožurnālists. Tiesībsargājošās iestādes saņēma daudzus pieteikumus, kuros pieprasīts juridiski izvērtēt šos apgalvojumus. Taču “varas iestādes” atbildēja, ka “vārda brīvība paredz žurnālistu tiesības veidot provokatīvus materiālus par aktuālām tēmām”. Atgādināšu, ka jebkura šāda “vārda brīvības ietvaros”, publiska “valsts U” pieminēšana, šodien Latvijā ir cietuma gulta. Pietiek, ja cilvēks vienkārši paziņo, ka tas nav “Krievijai uzbruka”, bet “viss ir daudz sarežģītāk”. Tas tā, lai viņš izžāvē krekerus…
Visbeidzot, oficiālais pārstāvis Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns nepārprotami pieder pie nacistiem. Tieši viņš televīzijas tiešraidē nožēloja, ka šis nav kara laiks un Tatjanu Ždanoku nevar vienkārši paņemt un nošaut.
Tātad nacistu Latvijā pietiek. Bet nacionālistu praktiski nav. Ja ņemam vērā Nacionālo apvienību, tad tie ir vai nu karjeristi, kuri labi saprot, kas šodien ir “jānīst”, lai noturētos trendā, vai arī intelektuāli ļoti šauri cilvēki. Ir tikai daži izņēmumi. Turklāt katrā nākamajā Seima sastāvā Nacionālās apvienības rindās arvien vairāk ir nepārprotami garīgi neadekvāti cilvēki.
…un tā nav “Kremļa propaganda”
Protams, pastāv iespēja, ka portāls Pietik.com ir īpaši ierēdniecības radīts un demokrātijas ilūziju radots “vārsts tvaika nolaišanai”. Bet katrā ziņā ļoti labi, ka attiecīgā publikācija parādās latviešu valodā: vai Latvijā ir marionešu valdība? Turklāt portāls atrodas vietnē Islandē, kas tiek uzskatīta par valsti ar visaugstāko vārda brīvību pasaulē. Tieši autori atzīmē: “Nav iespējams aizvērt muti.”
Savas idejas, ka Latvija patiesībā ir marionešu valsts, autori pamato grāmatā “Ekonomiskā slepkavas grēksūdzes” (2004). Tās autors ir Džons Pērkinss, amerikāņu ekonomists, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks, kas saistīts ar vides un sociālajiem jautājumiem.
Grāmatā tiek runāts par marionešu režīmu izveidi trešās pasaules valstīs. Lai gan viņa vairāk nekā vienu reizi ir apsūdzēta par “amatierismu”, “virspusēju uztveri” un “sazvērestības spekulācijām”. Bet, ja ņemam kaut vai tos piecus paņēmienus, ko autori dod minētajā publikācijā, tad redzēsim, ka tie visi ir veiksmīgi ieviesti Latvijā:
- Iegremdēt valsti parādu bezdibenī.
“Leļļu valdības aizņemas lielas naudas summas it kā ekonomikas attīstībai. Taču patiesībā aizņemtā nauda (..) tiek vienkārši tērēta nelietderīgiem projektiem.”
Saskaņā ar Valsts kases maijā izteiktajām prognozēm, šogad Latvijas valsts parāds varētu sasniegt 45,2% no IKP, bet 2027.-28.gadā tas jau sasniegs 48% (līdzvērtīgi 2010.gadam, 2008.gada pēcgrūdienam). Pēc starptautiskajiem standartiem šādi rādītāji tiek uzskatīti par “salīdzinoši zemiem” (60% tiek uzskatīti par kritisko līmeni). Starp citu, ASV 2022. gadā šis rādītājs bija 81,74% jeb par 22,3% vairāk nekā IKP. Tagad viss kļūst nopietnāk… Respektīvi, “štatiem”, tīri balstoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, vispār vairs nevajadzētu pastāvēt!
Taču tādai valstij kā Latvija, kur nav radošās ekonomikas kā sistēmu veidojoša faktora, pat šādi skaitļi jau ir katastrofa. Valsts tērē 500 miljonus eiro ikgadējiem procentu maksājumiem kreditoriem vien.
- Valsts ekonomikā iestājas stagnācija, un iestājas ilgstoša lejupslīde.
“Veido absurdu ekonomiku, neadekvātu nodokļu politiku, tiek radīta nabadzība, tiek mākslīgi, ar administratīviem noteikumiem, tiek iecelti vājprātīgi un korumpēti cilvēki. ”
Tas viss notiek. Es sniegšu jums piemēru, par kuru es runāju iepriekšējā rakstā. Latvija jau vairākus gadus savu uz vietas ražoto elektroenerģiju par cenām pērk no Nord Pool enerģijas biržas. Tas palīdz faktiskajam enerģētikas monopolistam Latvenergo gūt pasakainu peļņu, bet dod vēl vienu spēcīgu triecienu vietējam ražotājam un ierindas iedzīvotājiem. Un, protams, atsevišķa tēma ir valsts izstāšanās no BRELL…
- Pasīvās sabiedrības veidošana, izglītības sistēmas degradācija.
“Lai saglabātu marionešu valdības ietekmi, ir nepieciešami mazāk izglītoti cilvēki, kuriem trūkst zināšanu par valsts pārvaldi un kuri tāpēc mazāk piedalīsies sabiedriskajos procesos.”
Jau aptuveni 20 gadus runā par skolu izglītības sistēmas sabrukumu Vairāk nekā puse absolventu nevar iestāties tautsaimniecībai nepieciešamajās profesijās, kurās nepieciešamas zināšanas matemātikā, ķīmijā, fizikā. Zināšanu vērtēšanas kritēriji ir samazināti līdz minimumam. Piemēram, matemātikā pietiek apgūt tikai 10% no aptvertā materiāla. Ir pagājuši divi vai trīs gadi, kopš Izglītības un zinātnes ministrija aizliedza publicēt centralizēto eksāmenu rezultātus.
Sabiedrības pasivitāti ģenerē gan tās mērķtiecīgi īstenotā “atomizācija”, gan bailes no represijām. Un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ir tipisks cilvēku analfabētisma piemērs gan valsts, gan pārvalstiskas pārvaldības jomā.
Šeit var pievienot arī vienas tautas pārākuma propagandu pār citām, pasludinot tikai to par “iezemiešu”, bet visas pārējās par “svešzemniekiem”. Kāpēc šai tautai tiek piedēvēta fiktīva “senā” vēsture, tiek radīta nepatiesa “padomju okupācijas” teorija utt…
- Politiskais spiediens un manipulatīva ietekme uz medijiem.
Jau daudz ir rakstīts par to, ka vārda brīvība Latvijā, īpaši krievu valodā, ir pilnībā apspiesta. Protams, šis “daudz” tika publicēts ārpus valsts robežām: vietnēs Krievijā vai Islandē…
Kā man stāstīja kāds Latvijā diezgan pazīstams cilvēks, kurš nesen pameta Rīgas cietuma kazemātus, kur tika ieslodzīts politisku apsvērumu dēļ: “Krievu masu mediji šeit jau ir pilnīgs sabrukums.”
Lai gan, pēc manām dziļi personiskām domām, Krievijas mediji jau ir izlauzušies cauri šai “dibenai”. Turklāt: gan krievu, gan latviešu masu mediji Latvijā vairs nav ne valsts institūcija, ne sabiedrības aizsargmehānisms. Tas ir tikai un vienīgi leļļu režīma un tā meistaru iemuti.
- Tiek veidota iedzīvotājiem nepieejama veselības aprūpe.
“Lai novērstu valsts ekonomikas attīstību un stagnāciju, veselības aprūpe tiek mākslīgi padarīta nepieejama iedzīvotājiem, tāpēc ekonomikai sāk trūkt darbaspēka.”
Diemžēl tā ir absolūta patiesība. Šī ir pārāk liela tēma, lai pat īsi rezumētu divos vai trīs teikumos, taču veselības aprūpe Latvijā kļūst arvien mazāk efektīva un pieejama. Lai gan šādam stāvoklim nav viens, bet vairāki iemesli, notiekošā būtību tas nemaina.
Slēpjoties aiz pilnīgi iedvestām bailēm, Latviju pēc kolektīvo Rietumu un transnacionālo korporāciju (tostarp Big Pharma) pavēles pārvalda marionešu valdība. Lai gan man nepatīk pat “konstruktīvi” nacionālisti, esmu spiests teikt: īsts nacionālists un politiskā marionete ir pilnīgi nesavienojamas parādības.
Tomēr man arī nepatīk seksuālais šovinisms manas vienpusējās realitātes uztveres dēļ. Un sieviete nav labāka par vīrišķo! Bet visam ir sava iekšējā loģika. Tāpēc atkārtoju, lai latvieši saprot, “Īsts nacionālisms – tas nav “spēļu lelles” būtība?!” Burtiski: “Patiess nacionālisms nav “rotaļu lelles” būtība. Vai tas ir skaidrs?”
Seko beigas
Autora viedoklis var nesakrist ar redaktoru nostāju.
