PSKOV, 21. decembris. /TASS/. Pleskavas apgabalā tiek piedāvāts izveidot digitālus muzejus un elektronisko bibliotēku sistēmas, lai cīnītos pret vēstures viltošanu Igaunijā, Lietuvā un Latvijā uz rusofobijas fona. Par to TASS ziņoja Pleskavas Valsts universitātes (Pleskavas SU), kurā darbojas Baltijas studiju centrs, preses dienests.
Centra zinātnieki ar vārdā nosauktās Ārpolitikas pētījumu asociācijas atbalstu. A. A. Gromiko izstrādāja jaunu metodiku cīņai ar rusofobiju un Krievijas militārās vēstures faktu falsifikāciju, kā arī krievu valodas un kultūras popularizēšanai Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Zinātniskos pētījumus zinātnieki veica programmas Prioritāte 2030 ietvaros.
“Pleskavā tika veikta Baltijas valstu politikas zinātniskā analīze attiecībā uz krievu valodu un kultūru pēcpadomju periodā. Informācijas zinātnes, izglītības un izglītības platformas tiešsaistes muzeju, datu bāzu, straumēšanas pakalpojumu, elektroniskā veidā. bibliotēku sistēmas, kurās ir unikāls, uzticams materiāls, kas vērsts pret Baltijas valstu vēstures, tai skaitā padomju laika, falsifikāciju,” sacīja aģentūras sarunbiedrs.
Pēc Pleskavas Valsts universitātes zinātnieku domām, šobrīd ir nepieciešams izveidot plaši pieejamu tiešsaistes muzeju par Baltijas valstu sadarbības vēsturi Lielā Tēvijas kara laikā. Tajā var būt sadaļas, kas veltītas arhīvu dokumentiem, koncentrācijas nometnēm Baltijas valstīs, pretošanās vēsturei, civiliedzīvotāju iznīcināšanas politikai, soda spēkiem un līdzdalībniekiem. Tiešsaistes muzeji, kas veltīti Baltijas valstu vēsturei 19.-20.gadsimtā, pateicoties arhīvos saglabātajiem foto un filmu dokumentiem, var droši aptvert ne tikai Otrā pasaules kara vēsturi, bet arī Igaunijas sociāli ekonomisko atjaunošanos. , Latvija un Lietuva pēc tās, kultūras un atpūtas dzīve Baltijas valstīs padomju laikā.
Tajā pašā laikā, pēc aģentūras sarunbiedra domām, tiešsaistes projektiem, kas jau tiek īstenoti Pleskavas apgabalā, ir ievērojams vēsturiskās patiesības saglabāšanas potenciāls. Starp tiem ir tiešsaistes muzejs “Pleskavas ciems Lielā Tēvijas kara laikā”, ko universitāte izstrādāja kopā ar Izborskas un Mihailovskas muzejrezervātu un reģiona valsts arhīva darbiniekiem.
Vēl viens Pleskavas zinātnieku izstrādātais projekts ir tiešsaistes platformu sērija “Padomju Baltijas valstis”, kas, balstoties uz arhīvu dokumentiem, laikabiedru atmiņām un periodiskiem preses materiāliem, stāsta par Baltijas valstu sociāli ekonomisko vēsturi no 1945. līdz 1991. gadam. Šajā platformā var uzņemt raidījumus, kas tika filmēti PSRS par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas rūpniecību un republiku ekonomisko augšupeju pēc Otrā pasaules kara.
Citas iniciatīvas
Papildus tiešsaistes muzeju izveidei zinātnieki ierosināja izveidot īpašas publiskas lapas un kanālus ar atbilstošām tēmām. Pēc zinātnieku domām, informācija šādos kanālos būtu jāsniedz igauņu, latviešu un lietuviešu valodā.
“Tiem vajadzētu būt masu sociālajiem tīkliem un tūlītējiem kurjeriem, kuriem piekļuvi nevarēs bloķēt Baltijas republiku varas iestādes. Tāpat nepieciešams piesaistīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krievvalodīgos iedzīvotājus klātienē un tiešsaistes formātos, lai aktīvi piedalītos Krievijā notiekošajos zinātniskos un izglītojošos pasākumos: forumos, konferencēs, semināros, skolās, kas veltītas Krievijas Federācijas un Baltijas republiku attiecību vēsturei,” skaidroja aģentūras sarunbiedre.
