POLITISKĀS PARTIJAS “KOPĀ LATVIJAI” PROGRAMMA Pašlaik, kad mūsu Latvija piedzīv…

POLITISKĀS PARTIJAS “KOPĀ LATVIJAI” PROGRAMMA

Pašlaik, kad mūsu Latvija piedzīvo vienu no sarežģītākajiem posmiem savā jaunākajā vēsturē, esam nodibinājuši Politisko partiju “KOPĀ LATVIJAI” ar mērķi apvienot visus spēkus ap ideju izveidot vienotu politisku nāciju, kurā nav diskriminācijas pēc nacionālām, reliģiskām vai sociālām pazīmēm.

Partija centīsies panākt, lai tiktu izveidots efektīvs valsts ekonomikas modelis ar nozīmīgu valsts sektora līdzdalību galvenajās ražošanas nozarēs, vienkāršu un stabilu nodokļu sistēmu un pievilcīgu investīciju klimatu. Partijas svarīgākās prioritātes ir sociālā aizsardzība un Latvijas iedzīvotāju labklājības izaugsme, demogrāfiskās situācijas un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošana, kā arī izglītības pieejamība un kvalitāte.

Svarīgākais uzdevums ir integrēt Latvijas likumdošanā standartus nacionālo minoritāšu tiesību jomā, kas noteikti Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

EKONOMIKA UN NODOKĻI

Ekonomikas attīstība ir valsts uzplaukuma atslēga. Latvijai jāatrod sevi jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos un valsti līdz šim “barojušo” nozaru, tostarp tranzīta, lejupslīdes situācijā, jāpārorientē ekonomika uz mūsdienīgu konkurētspējīgu eksporta ražotņu un inovāciju radīšanu. Valstij jāizveido apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai – ar nodokļu politikas un citu instrumentu palīdzību:

• valstij jānosaka prioritātes tautsaimniecības attīstībai un jāstimulē šo nozaru izaugsme ar nodokļu politikas palīdzību, kadru sagatavošanu izglītības sistēmā;

• kopumā nodokļu politikai jānes ne tikai represīvs, bet arī stimulējošs raksturs, – jāsaņem bonusi uzņēmumiem, kas uzrāda izaugsmi un izveido jaunas darba vietas;

• jaunajām ražotnēm to darbības pirmajos gados būtu jāpiemēro samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme – 5% apmērā;

• lai veicinātu darbaspēka piesaisti ražošanā, jāpiemēro samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 5% trīs gadus jaunajām darba vietām ražotnēs;

• tūrisma nozarei, kas īpaši cietusi Covid-19 pandēmijas laikā, jāsaņem tādi paši atvieglojumi kā jaunajām ražotnēm (samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme un samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme jaunām darba vietām);

• jaunie tūrisma jomas uzņēmumi jāatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa;

• aicinām vienkāršot nodokļu sistēmu, pārceļot slogu uz tiem, kurus ir vieglāk administrēt (piemēram, PVN), kā arī nodokļu aprēķināšanas metodiku, kas ļautu samazināt izdevumus nodokļu administrēšanai. Noteikt mainīgu neapliekamā minimuma likmi IIN – 70% apmērā no vidējās algas valstī. Noteikt vienotu IIN likmi – 15%;

• sociālo nodokli maksāt no aprēķinātās algas;

• lai piesaistītu darbaspēku reģionos ar augošām ražotnēm, kopīgi ar valsti, pašvaldībām un privātajiem uzņēmumiem jāizstrādā programma īres mājokļu būvniecībai;

• pašvaldībām, kuras savā teritorijā īsteno programmas industriālās infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai, šādu projektu īstenošanai jāsaņem papildu valsts līdzekļi. Pašvaldību budžetiem jāsaņem ne mazāk kā 19% no valsts konsolidētā budžeta līdzekļiem. Pašvaldību ieņēmumu stabilitāte jānodrošina ar nodokļiem, ko saņem pašvaldības: 90% ienākumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, 100% no nekustamā īpašuma nodokļa, 100% no azartspēļu nodokļa;

• pielietojot valsts, pašvaldību un privātā kapitāla sadarbības modeļus, visā valstī jāīsteno ceļu remontdarbu programma;

• Eiropas struktūrfondu grantu programmās uzņēmējiem inovatīvas tehnikas iegādei, kā arī aprīkošanai ar inovatīvu tehniku jāpiemēro maksimālā atbalsta intensitāte;

• nerezidentiem jāiegūst tādas pašas tiesības kā rezidentiem banku sektora pakalpojumu saņemšanai, bet bankas jāatbrīvo no viņiem neraksturīgiem uzraudzības pienākumiem;

• valstij jāpiedalās personāla apmācību programmu finansēšanā pēc jauno uzņēmumu pasūtījuma, kā arī esošā darbaspēka pārkvalifikācijas programmu finansēšanā;

• valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir nozīmīga loma tādu nozaru attīstībā, kas saistītas ar dabiskajiem monopoliem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, enerģētika, sabiedriskais transports, atkritumu apsaimniekošana, tūrisms, sports, kultūra u.c.

Galvenais izaicinājums, ar ko nākamajos gadu desmitos saskarsies Latvijas tautsaimniecība, ir gan kvalificēta, gan nekvalificēta darbaspēka trūkums. Zemās dzimstības un augstās migrācijas gadi perspektīvā samazinās ekonomisko attīstību un investīciju piesaistes iespējas, kā arī palielināsies slodze uz sociālo budžetu: darba tirgū ienāks skaitliski maz jaunākās paaudzes pārstāvju, savukārt daudz vecāka gadagājuma cilvēku sasniegs pensijas vecumu. Pārvarēt demogrāfisko krīzi un kompensēt iedzīvotāju skaita samazināšanos nav iespējams tikai uz valstī pieejamo cilvēkresursu rēķina, jo paaudze, kas ir un ietilpst reproduktīvajā vecumā, arī skaitliski nav tik liela. Tāpēc mēs uzskatām, ka:

• valstij jābeidz ignorēt šo problēmu un jāsāk veidot migrācijas politiku, kas vērsta uz darbaspēka piesaisti valstī;

• jānosaka tautsaimniecības jomas, kurās tiks novērots akūts personāla trūkums (IT, veselības aprūpe, izglītība, būvniecība, inženierzinātnes u.c.) un jāizstrādā katrā specialitātē nosacījumi par uzturēšanos Latvijā un darba vīzas saņemšanu;

• maksimāli jāatvieglo darbaspēka ieceļošanas un saglabāšanas procedūra Latvijā pēc darba devēja iesnieguma. Šī procedūra būtu jāpiemēro arī darba ņēmēja ģimenes locekļiem.

• izglītības eksportam arī jākļūst par prioritāti;

• jāizstrādā valsts programma ieceļojošā darbaspēka integrācijai Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā latviešu valodas kursu organizēšana strādājošajiem un viņu ģimenes locekļiem. Šādā programmā būtu jāņem vērā darba migrantu izcelsmes valsts valoda.

ENERĢĒTIKA

Ģeopolitiskās situācijas radītās enerģētikas krīzes apstākļos galvenie uzdevumi Latvijai ir nodrošināt enerģētisko neatkarību, palielināt iekšzemes enerģijas ražošanu, nodrošināt nepārtrauktu energoresursu piegādi, kā arī sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem šajā periodā. Izaicinājuma pārvarēšana – valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšana – jāpārvērš par pamatu tautsaimniecības attīstībai izmainītos apstākļos un attiecīgi arī darba vietu izveidošanai. Pašreizējā posmā nepieciešams:

• noteikt PVN likmi 5% apmērā visiem kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas veidiem;

• nodrošināt vietējo energoresursu (šķeldas, kūdras) pieejamību Latvijas patērētājiem par zemām un stabilām cenām. Lai to izdarītu, jāizstrādā normatīvais regulējums stratēģisko kurināmā rezervju izveidošanai un valsts intervencijai populārākā kurināmā – šķeldas tirgū, nodrošinot, lai tās cena vietējā tirgū siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājiem nepārsniegtu 25 eiro par MWh;

• nodrošināt mazajiem uzņēmumiem siltumenerģijas iegādes kompensācijas mehānismus, līdzīgus tiem, kas darbojas fiziskām personām – centralizētās siltumapgādes patērētājiem. Pretējā gadījumā Latvijā gaidāms biznesa sabrukums un bezdarba pieaugums;

• vietējo energoresursu – šķeldas, kūdras, vēja parkos tapušās elektroenerģijas – ražošanai jākļūst par prioritāru tautsaimniecības jomu, kas izmanto nodokļu atvieglojumus, dodot impulsu tās attīstībai;

• izstrādāt un īstenot ilgtermiņa programmu dzīvojamo ēku renovācijai un siltināšanai otrreizējā nekustamā īpašuma tirgū. Padomju laikā celtajām ēkām beidzas ekspluatācijas termiņš, kas noved pie tā, ka iedzīvotāji maksā par “ielas apkurināšanu”. ES līmenī jālobē ES fondu līdzekļu piešķiršana šādai programmai, kas enerģētiskās krīzes kontekstā ir īpaši svarīga. Tāpat jāizstrādā atvieglojumu nosacījumi ES fondu finansējuma un aizdevumu saņemšanai bankās dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām; pašvaldības līmenī jāveic darbs (semināri, juridiskās konsultācijas) ar pārvaldītājiem un dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām. Šāda nacionāla mēroga programma – vispirms pilsētām – varētu kļūt par impulsu vēl vienam būvniecības jomas attīstības vektoram.

DROŠĪBA

Krievijas militārais iebrukums Ukrainā kļuva par satricinājumu visai pasaulei, kas mainīja pieeju drošības nodrošināšanā. Dalība NATO garantē mūsu valsts ārējo robežu drošību, taču ne mazāk svarīgs uzdevums ir iekšējās drošības nodrošināšana.

• Jāpaaugstina algas un jāpalielina sociālo garantiju apjoms Iekšlietu ministrijas struktūru darbiniekiem: Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts robežsardzē;

• Dienestam armijā, kā arī Iekšlietu ministrijas struktūru militārajās vienībās jākļūst nevis par obligāto vai pagaidu nodarbinātību jauniešiem, bet gan par sociālo liftu, tostarp jauniešiem no mazāk turīgām ģimenēm. Karjeras izvēlei militārajās struktūrās vajadzētu būt atslēgai valsts garantiju paketes saņemšanai: labi apmaksāts darbs, izglītība, sociālās garantijas (piemēram, veselības apdrošināšana pilnā apjomā), mājokļa pabalsts, priekšlaicīga aiziešana pensijā.

VESELĪBAS APRŪPE

Hronisks finansējuma trūkums – tāda ir Latvijas veselības nozares diagnoze. Iedzīvotāju veselība ir priekšnoteikums valsts attīstībai, jo cilvēkkapitāls ir tās galvenais resurss. Bez pakāpeniska finansējuma palielināšanas nevar uzlabot situāciju veselības aprūpes jomā:

• Latvijai jāseko mērķim – 10 gadu laikā sasniegt veselības aprūpes jomā Eiropas Savienībā vidējo finansējuma rādītāju: 7% no IKP jeb 15% no kopējiem valsts izdevumiem. Pašlaik finansējums veselības aprūpei Latvijā ir viens no zemākajiem ES – aptuveni 4% no IKP;

• PVN likme medikamentiem jāsamazina līdz 0%;

• likumdošanas līmenī jānostiprina, kāda sociālo iemaksu daļa garantēti nonāks veselības aprūpes budžetā;

• veselības aprūpes sistēmai jābūt orientētai uz pacientu. Skaidri jānosaka medicīnisko pakalpojumu klāsts, kas tiek sniegti bez maksas, kā arī to, kādos gadījumos pieejami tikai daļēji valsts apmaksāti vai pilnībā apmaksāti pakalpojumi;

• valstij jāizstrādā un jāīsteno programma cīņai ar kadru trūkumu veselības aprūpes nozarē, kas paredz: algu palielināšanu ārstiem un medicīniskajam personālam, nodrošinot sociālos atvieglojumus, iespēju iegūt izglītību par valsts līdzekļiem ar nosacījumu par turpmāko darbu valstī, kā arī ārvalstu speciālistu mērķtiecīgu aicināšana darbā uz Latviju.

IZGLĪTĪBA

Valsts izglītības sistēmai jābalstās uz darba tirgus vajadzībām, nodrošinot nepieciešamos kvalificētus kadrus. Tas attiecas gan uz speciālistu ar augstāko izglītību sagatavošanu, gan uz kadriem, kas iegūst izglītību profesionālajās vidējās izglītības iestādēs. Darbaspēka trūkuma apstākļos jaunākās paaudzes turpmāka infantilizācija nav iespējama. Visas reformas izglītības jomā vispirms jāsagatavo un jānodrošina ar kadriem, un tikai tad jāīsteno.

Lai atrisinātu skolotāju trūkuma problēmu skolās:

• jāpaaugstina algas skolotājiem;

• jānodrošina topošajiem pedagogiem bezmaksas izglītības iespējas vai studiju kredīta dzēšana gadījumā, ja viņi strādās skolās piecus gadus pēc diploma saņemšanas;

• jāsniedz skolotājiem dažādi sociālie atvieglojumi pašvaldību līmenī (mājoklis, bezmaksas vai braukšanu ar atlaidi sabiedriskajā transportā, veselības apdrošināšana).

Lai izglītības sistēma sagatavotu darba tirgū pieprasītus kadrus:

• 9. klasē, kad pusaudžiem jāizvēlas, vai turpināt izglītību vispārizglītojošā skolā vai vidējā profesionālā skolā, piesaistot potenciālos darba devējus, jāievieš obligāto mācību priekšmetu “profesionālā orientācija”, kas palīdzēs jauniešiem izvēlēties savu nākotnes profesiju;

• jāattīsta uz darba tirgus vajadzībām orientēta vidējo profesionālo izglītības iestāžu sistēma – koledžas, kas piedāvātu profesiju un iespēju nopelnīt jauniešiem, kuri jau pabeiguši 9. klasi;

• augstākās izglītības jomā jāliek uzsvars uz speciālistu sagatavošanu informācijas tehnoloģiju jomā, inženierzinātņu specialitātēs, dabaszinātnēs. Tas nepieciešams, ja valsts liek likmes uz ražošanas atdzimšanu;

• valstij jāregulē speciālistu sagatavošana Latvijas darba tirgum, piedāvājot ar noteiktiem nosacījumiem (piemēram, nostrādāt piecus gadus Latvijā pēc diploma saņemšanas) iespēju iegūt bezmaksas izglītību, dzēšot studējošo kredītu, nodrošinot stipendijas. Vienlaikus jānostiprina sadarbība starp uzņēmējiem un augstākās izglītības jomu, lai nepieciešamo kadru sagatavošanas pasūtītāji ir studentu topošie darba devēji;

• valstij jādod privātajām izglītības iestādēm lielāka brīvība valodu izvēlē, kurās tiek īstenotas izglītības programmas;

• zinātnisko pētījumu dotācijas jāpalielina līdz 1% no IKP. Finansējums jāsaņem zinātniskās darbības jomām, kas veicina Latvijā strādājošo uzņēmumu inovatīvu attīstību.

SOCIĀLĀ JOMA

Sabiedrības novecošanās un vecu cilvēku īpatsvara pieaugums, kuriem nepieciešama aprūpe, zema dzimstība un jauniešu skaita samazināšanās, sociālās nevienlīdzības saasināšanās un izveidotās vidusšķiras nabadzības risks ir izaicinājumi, ar kuriem pašlaik saskaras Latvija.

Lai vecākā paaudze, aizejot pensijā, nepakļautos nabadzībai:

• visām pensijām, kas zemākas par 500 eiro, jāpiemēro inflācijas kompensācijas koeficients pārtikas produktu, medikamentu un komunālo pakalpojumu sadārdzināšanai, ja inflācija pārsniedz 5% gadā;

• Ja inflācija pārsniedz 5% gadā, pensijas apmērs, kas zemāks par 500 eiro, jāpārskata divas reizes, nevis reizi gadā;

• jāparedz pakāpeniska pensiju piemaksu sistēmas atjaunošana par darba stāžu līdz 1996. gadam, pieņemot, ka līdz 2028. gadam visi vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji saņems piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam.

Lai atbalstītu cilvēkus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nonākuši sarežģītā sociālā situācijā, vajadzētu:

• palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus un GMI arī jāatbilst reālajai sociāli ekonomiskai situācijai un dzīves sadārdzināšanai, nodrošinot visu cilvēka pamatvajadzību apmierināšanu;

• vienlaikus sociālo atbalstu sniegt tiem cilvēkiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevar paši sevi uzturēt; palīdzot cilvēkiem darbspējīgā vecumā, par prioritātēm jākļūst sociālās atstumtības pārvarēšana, atgriešanās darba tirgū un nepieciešamības gadījumā – pārkvalificēšanās;

• ņemot vērā sabiedrības novecošanos, nodrošināt paliatīvās aprūpes un pansionātu sistēmas pieejamība cilvēkiem, kuri vecuma un veselības stāvokļa dēļ nevar paši par sevi parūpēties. Šāda sistēma ļaus tādu cilvēku tuviniekiem saglabāt darbspēju un iespēju nopelnīt. Tāpat valsts un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt aprūpi vientuļiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru tuvinieki atrodas ārvalstīs. Šajā jomā jāizskata valsts, pašvaldību un privātā biznesa sadarbības iespējas;

• cīņu ar bezdarbu vērst uz konkrētām mērķauditorijām, kuras darba tehnoloģizācijas vai veselības stāvokļa dēļ, palielinoties pensijas vecumam, zaudē profesionālās prasmes un profesijas kā tādas. Kopīgi ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un pašvaldībām jāizstrādā un jāīsteno plāns šādu cilvēku pārkvalifikācijai, sociālās atstumtības pārvarēšanai;

• valstij sniegt atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, paaugstinot invaliditātes pensijas, pārskatot pabalstus cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošinot tehniskos līdzekļus, lai maksimāli iesaistītu šos cilvēku ikdienas un darba dzīvē.

Lai palielinātu dzimstību un atbalstītu ģimenes ar bērniem:

• katru gadu jāpārskata ģimenes valsts pabalsta apmērs, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju valstī;

• vienreizējam maternitātes pabalstam jābūt 10 000 eiro ar nosacījumu, ka šo naudu varēs iztērēt tikai mājokļa iegādei (šai programmai nepieciešami 20 milj. eiro gadā);

• pēcdzemdību maternitātes pabalstam vienam bērnam līdz 2 gadu vecumam jābūt vismaz 500 eiro (šai programmai nepieciešami 200 milj. eiro gadā);

• jāizstrādā programma, kas stimulētu ģimenes pieņemt lēmumu par otrā un trešā bērna piedzimšanu;

• jāpārskata finansiālā un sociālā atbalsta pasākumi ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti.

CILVĒKTIESĪBAS UN VIENOTA LATVIJAS NĀCIJA

Jebkuras nacionāla līmeņa programmas īstenošana galvenokārt ir atkarīga no dažādu sociālo un nacionālo grupu pārstāvju saliedēšanas. Mūsu mērķis ir izveidot vienotu nāciju Latvijā uz savstarpējas cieņas un vienlīdzīgas sadarbības pamata. Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšana un attīstība ir prioritāte, bet ne šķērslis tam, lai saglabātu Latvijas mazākumtautību valodas un kultūru, kas visā tās vēsturē ir bijusi daudznacionāla valsts. Valstij jāveido attiecības ar mazākumtautībām, pamatojoties uz Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību bez jebkādām ierunām no Latvijas puses. Nav pieļaujama jebkāda diskriminācija uz nacionālo minoritāšu piederības pamata.

Tāpēc mazākumtautībām ir jābūt tiesībām:

• pārejot visai izglītības sistēmai uz mācībām latviešu valodā, valstij jāparūpējas par pedagogu sagatavošanu un pārkvalifikāciju;

• jāīsteno valsts finansētas izglītības programmas, kas garantē dzimtās valodas un kultūras apguvi. Valstij jāapmaksā šādu programmu pedagogu sagatavošanu, jānodrošina skolas ar mācību materiāliem;

• valsts, regulējot valodu lietošanu sabiedriskajā jomā, nedrīkst iejaukties privātā biznesa lietās. Minoritāšu valodu bez ierobežojumiem var izmantot privātajā publiskajā komunikācijā (gan personiskajā, gan internetā);

• tajās vietās, ko blīvi apdzīvo mazākumtautības, viņu valodas lietošana pašvaldības iestāžu komunikācijā ar iedzīvotājiem jābūt pašvaldību kompetencē;

• valsts iejaukšanās baznīcu lietās ir kategoriski nepieņemama.

LATGALES REĢIONA ATTĪSTĪBA

Latgale joprojām paliek sociāli nelabvēlīgākais valsts reģions. Tajā pašā laikā Latgales sociāli ekonomiskā attīstība kļūst arvien svarīgāka no valsts ārējās un iekšējās drošības viedokļa: tieši šajā reģionā ir ne tikai Latvijas, bet arī visas ES ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Mēs uzskatām, ka:

• likumdošanas līmenī Latgales reģionam jānodrošina tiesības saņemt valsts dotācijas 0,15% apmērā no IKP, līdz reģions sasniegs Latvijas vidējo IKP rādītāju. Šos līdzekļus jānovirza programmām investīciju ieplūšanas veicināšanai Latgales reģionā;

• Latgales skolu izglītības programmās un izglītības saturā jāiekļauj “latgaliskā komponente”, kas veicina latgaliskās identitātes, latgaliešu rakstu valodas un literatūras saglabāšanu un attīstību;

• valstij jāfinansē interešu izglītības programmas, kas paredz latgaliešu rakstu valodas un Latgales vēstures apmācību;

• Latgalē toponīmi, kā arī teksti valsts valodā uz valsts un pašvaldību iestāžu izkārtnēm jādublē latgaliešu rakstu valodā.

Source

Līdzīgās publikācijas:

Latvijā ir problēmas ar iedzīvotāju medicīnisko aprūpi Valdis Kalnozols: Ko darīsim, kad beigsies EU fondu nauda?! Bankrotēsim??? Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro. Ap 2005. gadu ar bū… Pagrīdes mācības krievu valodā – Latvijā iznīdēti pēdējie krievu valodas mācīšanas centri