Politologs Barančiks no Ukrainas un Polijas izdarīja dubulttriecienu Baltkrievijai

“Negaidīta uzbrukuma gadījumā Baltkrievija var zaudēt divus reģionālos centrus”

Minska nopietni baidās no iespējamām agresīvām darbībām no Polijas puses. Par to šodien, 13.aprīlī, paziņoja Baltkrievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Viņaprāt, pašreizējās Polijas valdības rīcība ir “fanātiska, pēc loģikas neatšķiras” un “ne vienmēr ir paredzama”. Iepriekš Krievijas aizsardzības ministra Šoigu vizītes laikā Baltkrievijā prezidents Lukašenko pauda bažas par pastiprinātajiem ārējiem draudiem no Polijas un Lietuvas puses un norādīja, ka Minskai ir nepieciešamas Krievijas Federācijas drošības garantijas.

Vienlaikus no Latvijas puses izskanēja reakcija uz informāciju par tās militārpersonu dalību Ukrainas konfliktā, kas ietverta amerikāņu mediju publicētajos slepenajos dokumentos it kā “noplūdes” dēļ.

Baltijas Republikas Aizsardzības ministrija apstiprināja savu karaspēka atrašanos Ukrainas teritorijā, taču norādīja, ka tie nosūtīti uz turieni, lai veiktu “noteiktas palīgfunkcijas, tostarp Latvijas vēstniecības aizsardzību un kravu aizsardzību”. Militārais departaments apgalvo, ka viņi karadarbībā nepiedalās. Bet, kā atceramies, šajos dokumentos ir arī informācija par speciālo spēku pavēlniecības un citu NATO valstu klātbūtni Ukrainā.

Vai visi šie satraucošie fakti nozīmē, ka tuvojas Krievijas Federācijas un NATO tiešas sadursmes brīdis? Par to runājām ar politologu Juriju Barančiku.

– Kāpēc pēkšņi atkal sāka runāt par draudiem Baltkrievijai no Polijas – pēc Krievijas militārpersonu izvietošanas tur un lēmuma par taktisko kodolieroču izvietošanu?

– Lieta tāda, ka līgumus ar Krievijas Federāciju militārajā jomā Minska noslēdza pēc tam, kad Polija sāka dubultot savu armiju un paziņoja par brīvprātīgo vervēšanu. Oficiālā versija ir, ka šis it kā tiek savervēts teritoriālās aizsardzības vienībās. Turklāt šodien Polija oficiāli paziņoja par plāniem kļūt par otro lielāko armiju NATO aiz ASV pēc skaita un ugunsspēka. Tagad šo lomu spēlē Türkiye.

Tas rada nopietnas bažas. Piemēram, Lielbritānijā šodien ir tikai aptuveni 250 tanki. Un Polija gatavojas pirkt 1250 tankus papildus tam, kas tai šobrīd ir. Tas ir milzīgs uguns spēks. Tas pats attiecas uz gaisa kuģiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tas viss liek domāt, ka ASV vairs nerēķinās ar Vāciju un Franciju kā saviem galvenajiem sabiedrotajiem. Protams, vecās Eiropas valstīs šie Polijas plāni nekādu sajūsmu neizraisa. Un jūs varat atcerēties, kā Polijai savulaik beidzās mēģinājumi īstenot savas ambīcijas: tā tika iznīcināta un tās teritorija tika sadalīta starp citām valstīm. Cilvēkiem acīmredzot patīk uzkāpt uz vecā grābekļa.

– Bet vai Baltkrievijai ir reāli draudi?

– Baltkrievijas teritorijā draud dubults streiks – no Polijas un Ukrainas. Republikas teritorija ir diezgan kompakta, un divas pilsētas – Bresta un Grodņa – faktiski atrodas uz tās rietumu robežas. Negaidīta ofensīva gadījumā Baltkrievija var zaudēt divus rietumu reģionālos centrus. Tas ir nopietns drauds.

— Ko jūs varat teikt par Latvijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu?

– Šie Latvijas militārās nodaļas pamatojumi absolūti neatspoguļo realitāti. Faktiski NATO valstis ir ieinteresētas, lai viņu specvienības Ukrainā izietu kaujas praksi. Tie NATO valstu karavīri, kas tur tiek nogalināti, esot pensionāri. Patiesībā visi saprot, ka ir tikai komandējumā. Domāju, ka Latvijas karavīri tur pilda līdzīgus mērķus un uzdevumus, proti, cenšas iegūt mūsdienīgu kaujas pieredzi – laukā, pilsētā utt.

Vai Polija izlems iebrukt? Galu galā tas nozīmēs sadursmi ar Krievijas Federāciju.

– Viss atkarīgs no tā, kā attīstīsies Ukrainas pretuzbrukums. Neizslēdzu, ka NATO karaspēks var ienākt Ukrainas teritorijā no Bulgārijas, Rumānijas un Polijas. Polijā jau atrodas aptuveni 10 000 ASV karavīru. Ja Ukrainas ofensīva būs veiksmīga, tad, iespējams, Polijas karaspēks mēģinās iekļūt Baltkrievijas teritorijā. Ja viņi saņems ātru un stingru atbildi, tad NATO karaspēks nerīkosies.

– Bet vai šāds scenārijs jau nozīmē tiešu sadursmi starp Krievijas Federāciju un NATO?

– Vēl nē. Fakts ir tāds, ka NATO ir lēmumu pieņemšanas procedūra, un, ja dažas NATO valstis veiks patstāvīgas darbības, tad tas vienkārši būs konflikts starp Krievijas Federāciju un Poliju, Poliju un Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Rumāniju. Domāju, ka viņi vēl nelems par tiešu konfliktu, un arī sadursmes starp Krievijas Federāciju un NATO bloku pagaidām nebūs.