Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro. Ap 2005. gadu ar bū…

Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar būvnieku karteli saistīti cilvēki par neiekļaušanos koruptīvās shēmās uzsāka izspiešanas, reiderisma, organizētas psiholoģiskās vardarbības operāciju pret mani, izmantojot Latvijas valsts pārvaldes Tiesību sargājošo sistēmu, Tiesu varu, Policiju un Valsts Drošības dienestus. Ar būvnieku karteli saistīti cilvēki plašsaziņas medijos izplatot baumas par mani un man daļēji piederošam uzņēmumiem cēla neslavu, grāva gan manu kā uzņēmēja, gan grupas vadošā uzņēmuma SIA “Kalnozols celtniecība” (kurš tajā periodā vairākus gadus pēc kārtas aptaujās tikai atzīts par uzņēmumu ar augstāko reputāciju nozarē) cēla neslavu. Ar Tiesībsargājošās sistēmas darbinieku un viņu aģentu tīkla palīdzību tika organizēta psiholoģiska vardarbība pret mani un maniem ģimenes locekļiem, izjaucot ģimeni, izpostot bērnu, viņu māšu un manu dzīvi, nodarot neizdzēšamas psiholoģiskas traumas bērniem. Vēršos ar prasību pret Latvijas valsts pārvaldi par zaudējumu piedziņu un morālo kaitējumu manai ģimenei viena miljona eiro apmērā ieskaitot civillikumā noteiktos ikgadējos procentus, katram manam ģimenes loceklim – man, bērniem un viņu mātēm, no brīža, kad ar būvnieku karteli saistīti cilvēki uzsāka uzņēmuma izspiešanu no uzņēmējdarbības vides, reiderisma un organizētas psiholoģiskas vardarbības darbības izmantojot Latvijas valsts pārvaldi un tiesībsargājošo sistēmu. Pretenzijas apmēru pamatoju uz uzņēmumu grupas mātes uzņēmuma SIA “Kalnozols un Partneri” vērtību 2005. gadā kā arī uz to, ka izpostīta bērnu un cilvēku dzīve nav izmērāma naudas vienībās. Apzinoties, ka nauda Latvijas valsts budžetam ir vajadzīga ES iedzīvotāju cienīgam atalgojumam un pensijām, aicinu Latvijas valsts pārvaldi uz vienošanos, kurā es izmantoju manas zināšanas un pieredzi no sadarbības ar būvnieku karteli uzņemos atklāt kā, kurš un cik lielā mērā izsaimnieko Latvijas valsts nodokļu maksātāju finanšu līdzekļus būvnieku kartelī, bet Latvijas valsts pārvalde dod man pilnvaras kontrolēt, plānot un vadīt KNAB darbības būvnieku karteļa noziegumu atklāšanā pret Latvijas valsti, kuru birojs nesakmīgi jau desmitu gadiem nespēj paveikt. Latvijas valsts man pretenziju summu izmaksā 50% apmērā no finanšu līdzekļiem, kuras atgūstu no ar būvnieku karteli saistītiem cilvēkiem. Tā pie reizes apturot valsts drošības apdraudējumu valsts budžeta izsaimniekošanu sevišķi lielos apmēros un sakārtojot Latvijas būvniecības sistēmu, lai tā nebalstās uz sabiedrībai neradzemām vienošanām.
Latvijas valsts pārvaldi lūdzu pārtraukt gadiem ilgstošo Latvijas Republikas Tiesu sistēmas emocionālo vardarbību pret mani un maniem bērniem. Labot LR Tiesu sistēmas noziedzīgas neprofesionalitātes kļūdas, kā rezultātā uz ASV tika nolaupīti mani bērni, kuri vairāku gadu garumā ASV ir guvuši psiholoģiskas traumas ( ko apliecina, tas ka mani bērni ASV apmeklēja psihologu, nopietnu psiholoģisku traumu dēļ). Izmeklēt, kuri no “bezkontrolē izvirtušajiem” ( J. Strīķe) Latvijas drošības dienestu darbiniekiem un viņu aģentu tīkla, ir piedalījušies organizētā psiholoģiskā vardarbībā pret mani un manu ģimeni. Izmeklēt, kuri no LR drošības dienestu darbiniekiem desmitgadēm piesedz liela mēroga Latvijas drošības apdraudējumu, nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu miljardos būvnieku kartelī. Kā arī beidzot ierosināt krimināllietu pret Larisu Pomeščikovu par LR Tiesas lēmumu nepildīšanu, un ierosināt krimināllietu par krimināllietas safabricēšanu pret mani par fizisko vardarbību. Ierosināt krimināllietu pret Larisu Pomeščikovu, advokātu Jāni Začestu, LPSR VDK aģentu Juri Dimitru un pēc manas pārliecības LR VDD aģentu Heino Jankovski, kuri organizētā grupā organizēja bērnu nolaupīšanu uz ASV, krimināllietas safabricēšanu, neslavas celšanu plašsaziņas mēdijos, Izlīguma nepildīšanu un finanšu līdzekļu izkrāpšanu.
Tikai pirms salīdzinoši īsa laika tiku informēts, par Tiesvedību pret mani un man nav pietiekams laiks, lai sagatavotos tiesas sēdei 14. martā. Man kā skolotājam, pirmkārt, ir jasagatavo stundas skolniekiem, nevis jātērē laiks gatavojoties aizstāvēties, nelietīgai kārtējai psiholoģiskai vardarbībai pret mani. Neizprotu kā pēc būtības varēja noteikt tiesas sēdes laiku, nesaņemot manus paskaidrojumus par Larisas Pomeščikovas iesniegumu. Jo ja iedziļinās Civillietas Nr. C33474222 prasībā pēc būtības, nevis pēc LR Tiesu prakses, kura balstās uz likumu interpretējumiem, tad šī Tiesu lieta ir psiholoģiskās vardarbības turpinājums no Larisas Pomeščikovas un viņas apkārtnes cilvēku puses, kuri nodrošināja bērnu nolaupīšanu uz ASV. Lūdzu arī Tieslietu ministriju un Saeimas juridisko komisiju iesaistīties un pārtraukt gadiem organizēto LR Tiesu sistēmas emocionālo vardarbību pret mani, kuri veic noteikts laužu loks ( ko apliecina arī kopīgs jurists, kurš sagatavoja dokmentus Civillietai Nr. C33474222 un citai līdzīgai pēc būtības Civillietai Nr. C68280922) ), kuru organizē ar būvnieku karteli saistītu cilvēku loks.
Ja nav rakstiska apliecinājuma, ka tiesas sēdē 14. martā piedalīsies pati prasītāja Larisa Pomeščikova, kura jau ilgstoši uzturas ASV un iespējams ieguvusi ASV pilsonību, tad arī es neuzskatu par vajadzīgu piedalīties tiesas sēdē, kuras mērķis pēc būtības ir emocionāla vardarbība pret mani.
Larisa Pomeščikova kopā ar ap viņu esošo laužu loku izmantojot LR tiesu prakses un tiesību sargājošās sistēmas nepilnības – likumu interpretācijas, ir gadiem veikusi emocionālo vardarbību pret mani un organizējusi, kopā ar Juri Dimitru, advokātu Jāni Začestu un pēc man esošas informācijas VDD aģentu Heino Jankovski neslavas celšanu plašsaziņas medijos ( “Kas Jauns”, “Pietiek.com” “Delfi” u.t.t.), kas ir radījusi būtiskas reputācijas zaudējumus man, kam apliecinājums ir fakts, ka neskatoties uz apzinīgo darbu Latvijas iedzīvotāju interesēs 12. Saeimā mani neievēlēja 13. Saeimā. Daudzu gadu garumā sadzīvē kopdzīves laikā Larisas Pomeščikovas šizotīmiskā rakstura dēļ tiku pakļauts emocionālai vardarbībai, pat līdz tam, kad man bija jāatvainojas viņai bērnu priekšā, kad viņa kļuva fiziski vardarbīga pret mani. Daudzu pēdējo gadu garumā Larisa Pomeščikova apzināti ir bērnus atsvešinājusi no tēva, nepildot vienošanos, liedzot bērniem saskarsmi ar tēvu, pat iesaistot ZTI D.Priednieci un krimināli vajāto ZTI R.Veinbergu šajās darbībās (par ko ir informācija apgabltiesas izskatītā civillietā), liedzot emocionālo saikni ar tēvu, nomelnojot tēvu bērnu klātbūtnē, ceļot viņam neslavu. Vēlāk veicot darbības, lai arī paši bērni veiktu emocionālu vardarbību pret tēvu, ignorējot tēvu gadiem, ko pati apliecina sava tiesas iesniegumā.
Savukārt L.Pomeščikovas prasījumā nav nekādu pierādījumu un konstatējums par morālā kaitējuma esamību viņai, ņemot vērā, ka L.Pomeščikova jau varākus gadus dzīvo un strādā ASV un ir pārrāvusi jebkādas saistības ar Latviju.
Lai Civillietu Nr. C33474222 izskatītu pēc būtības, pirmkārt, to būtu jāizskata Ģimenes lietu tiesā ( kāda tā ir ASV) vai ģimenes lietu tiesnesim un tiesnesim ir jābūt psihologa zināšanām ar pietiekamu dzīves pieredzi, lai lemtu ģimenes jautājumus un strīdus, nevis tikai sertifikātam par kursu iziešanu. Otrkārt, pie civillietas lietas Nr. C33474222 ir jāpievieno tiesvedības lietas materiāli par fizisko vardarbību, kur var redzēt, ka tiesvedība tika ierosināta tikai pamatojoties uz liecības pret liecību pamata un tiesnese nezināmu iemeslu dēļ tiesas lietā neiekļāva starptautiski un ES atzīta tiesu eksperta ekspertīzi, ka ievainojums nevarēja rasties L.Pomeščikovas aprakstītā veidā. Tieši šī safabricētā krimināllieta un apsūdzība bija par pamatu rūpīgi sagatavotai shēmai, lai nepamatoti mani apsūdzētu, finansiāli apkrāptu un nolaupītu bērnus. Tiesvedību faktiski izbeidza uz mūsu noslēgtās vienošanas pamata, kur tiesu sēdes audio ierakstā ir dzirdams, ka uzņemos vainu, lai veicinātu izlīgumu bērnu interešu dēļ, nevis, ka esmu vainīgs, bet lai izbeigtu tiesvedību, ko apliecina arī vienošanas ar Larisu Pomeščikovu. Treškārt, ir japievieno Apgabaltiesas tiesas materiāli, par vienošanos apstiprināšanu un datumus, kuros tas ir darīts, jo paralēli jau L.Pomeščikova kārtoja saistības, lai pamestu Latviju- likvidēja uzņēmumus, izdeva pilnvaras, pirka biļetes u.t.t.. Acīmredzami, ka pēc būtības Larisa Pomeščikova pat negrasijās pildīt tiesas vienošanos un izlīgumu, bet pretēji, apkrāpjot mani ieguva tiesisku dokumentu bērnu izvešanai no Latvijas bez manas ziņas. Lūdzu tiesu izprasīt papildu informāciju, kad Larisa Pomeščikova sāka gatavoties nolaupīt bērnus uz ASV, izsniegusi pilnvaru rīkoties ar viņas īpašumiem advokātam Jānim Začestam, iesniegusi dokumentus vīzai uz ASV bērniem, iegādājusies biļetes, uzsāka savu uzņēmumu likvidāciju. Saņemot šo informāciju atklātos, ka ne tikai viņa ir pārkāpusi LR krimināllikumu un nepildījusi tiesas lēmumu, bet arī noslēdzot vienošanos labi apzinājas, ka nepildīs to, jo jau gatavoja visu, lai nolaupītu bērnus, gatavojusi dokumentus iebraukšanai un dzīvei ASV, apprecējusies ar ASV pilsoni, faktiski ar kuru kopā nolaupīja bērnus uz ASV un nepaejot gadam tur izšķīrās no viņa. Par izšķiršanos man uz Saeimas epastu atrakstīja pats ASV pilsonis, kurš bija precējies ar viņu. Šī ātrā izšķiršanās var arī liecināt, ka šīs laulības, vismaz no Larisas Poemščikovas puses, bija fiktīvas.
Larisa Pomeščikova faktiski izkrāpa Vienošanos, kuru izmantoja arī, lai izbeigtu tiesvedību, kura balstīta uz nepamatotiem apvainojumiem pret mani krimināllnoziegumā, kurā ja atklātos patiesība, būtu jārosina krimināllietu pret pašu Larisu Pomeščikovu, par nepatiesu liecību sniegšanu, lai ierosinātu krimināllietu pret citu. Ceturtkārt, jāuzaicina uz tiesu Kristine Kalnozola, kā lieciniece, kura apliecinātu vairākkārtīgu fizisku vardarbību no Larisas Poemeščikovas puses pret viņu, kā arī apliecinātu no vairāk kā desmitu gadu kopdzīves, ka manis raksturošana kā fizisku varmāku ir acīmredzama emocionālā vardarbība pret mani un apmelošana. Tiesai, lai objektīvi pēc būtības lemtu lietu arī būtu jaizprasa informacija par administratīvām lietām pret Larisu Pomeščikovu par fiziskās vardarbības gadījumiem pret Kristīni Kalnozolu.
Arī šis iesniegums apliecina Larisa Pomeščikova morāles un ētikas līmeni normas, to, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem var viegli melot, jo labi pati zina, ka nolaupīja bērnus, nepilda vienošanos un tiesas lēmumus, ir nomelnojusi un cēlu neslavu man un zinot visu to spēja uzrakstīt iesnieguma par it kā nelikumīgu manu rīcību, lai turpinātu psiholoģisko vardarbību pret mani.
Lai vispār varētu runāt par morālo kaitējumu CL 1635. panta izpratnē, ir nepieciešams konstatēt, pirmkārt, neatļautu darbību, otrkārt, ar šo neatļauto darbību aizskartu cietušās personas nemantisko tiesību (piemēram, kādu no cilvēka pamattiesībām) vai nemantisko labumu (piemēram, veselību, reputāciju). Morālais kaitējums ir aizskāruma negatīvās sekas. Līdz ar to vispirms ir jākonstatē morālā kaitējuma esamība un tikai pēc tam jāskaidro un jāvērtē atlīdzinājuma apmērs.
Tieši L.Pomeščikovas prettiesiskās darbības nepildot tiesas apstiprinātu Izlīgumu man ir nodarījušas morālu un finansiālu kaitējumu. Manas un bērnu pamattiesības uz tikšanos un kontaktu tika atņemtas, L.Pomeščikova ir saņēmusi visus Izlīgumā pielīdzinātos maksājumus, bet pati nav izpildījusi nevienu apņemšanos, kas bija noteikta Izlīgumā. Paralēli gadiem ir grāvusi manu reputāciju izplatot nepatiesu informāciju, safabricējusi krimināllietu par manu vardarbību uz kā pamata izveidojusi shēmu, lai nolaupītu manus bērnus uz ASV.
Larisa Pomeščikova iesniegumā sniedz nepatiesu informāciju, ka es kaut kādā veidā esmu ietekmējis ASV pilsoni ar kuru LP apprecējās un ar kuru kopā nolaupīja bērnus uz ASV., jo par šādas laulības esamību es uzzināju tikai no L.Pomeščikovas vēstules, kas tika izsūtīta no lidostas brīdī, kad bērni izlidoja uz ASV, un tieši pretēji, pirmajā laulību gadā ASV pilsoņa un Larisas Pomeščikovas laulība ir šķirta, man pat īsti nezinot viņa personību. Un tieši pats ASV pilsonis uzskatīja par pienākumu sazināties ar mani, lai informētu par šķiršanās faktu.
Faktiski dzīvojot Latvijā un gatavojoties bērnu nolaupīšanai, uzskatu, ka Larisa Pomeščikova vēl kaut kā savākusi savu šizotimisko emocionālās varmākas raksturu, bet ASV deva pilnu vaļu savam šizotimiskam raksturam, kas noveda pie laulības izjukšanas vai šī laulība jau noslēgšanas brīdi bija fiktīva. Par ko ir stāstījis mans dēls Oskars Valdis Kalnozols, ka pirmais gads ASV bija īpaši emocionāli grūts.
No Apgabaltiesas lietas materiāliem ir labi redzams, ka tiesas materiālos ir informācija, ka Larisa Pomeščikova jau bija mēģinājumi bez tēva ziņas izvest bērnus no Latvijas, un tikai LR tiesu sistēmas noziedzīgas neprofessionalitātes dēļ radītiem tiesnešu (kuri praktiski neatbild par saviem lēmumiem) tiesas lēmumiem, kuri būtiski samazināja bērnu saskarsmi ar tēvu, pārtrauca emocionālo saikni ar tēvu, atsvešināja bērnus, bija iespējama bērnu slepus nolaupīšana uz ASV. Tiesas dokumentos ir apliecinājums Rīgas Bāriņtiesas psihologa izpētei, ka pirms Latvijas Tiesību sargājošā sistēma iejaucās manā ģimenē bērni bija pozitīvi noskaņoti pret tēvu un viņiem abi vecāki bija vienlīdzsvarīgi un cienījami. Tieši LR Tiesibu aizsargājošas sistēmas noziedzīgas neprofessionalitātes un Larisas Pomeščikovas psiholoģiskās vardarbības pret bērniem rezultātā bērni, tika atsvešinati no tēva un tika audzināti noliegt tēvu, netikties un izvairīties no tēva, pakļāvās kā Stokholmas sindromā varmākam. Ko arī pati Larisa Pomeščikova apliecina sava iesniegumā, ka viņa ir panākusi, ka bērni noliedz tēvu, ka gadiem netiekas ar tēvu, ignorē, izvairās no tēva. Man šo gadu garumā nebija iespēja nekādi ietekmēt bērnus, jo mums nebija praktiksi nekāda saskarsme, bet bērni dzīvoja un auga tikai un vienīgi L.Pomeščikovas informatīvajā zonā un ģeogrāfiski nošķirti no manis, lai es varētu kaut ko ietekmēt.
Apgabaltiesas materiālos ir apliecinājums, ka Larisa Pomeščikova ir maksājusi Jurim Dimitram naudu, un savukārt VDD ir informācija, ka Juris Dimitris bija iesaistīts bērnu nolaupīšanā, naudas izkrāpšanā un viņa kompanjons Heino Jankvskis ir organizējis nesavas celšanu plašsaziņas medijos, kas apliecina ari Larisas Poemščikovas saistību ar organizētu neslavas celšanu pret mani. Īpaši regulāri par mani negatīvi raksti parādījās “Kas jauns” izdevumos, gan drukātajos, gan interneta vidē, jo L.Pomeščikovas paziņa- klasesbiedrs, bija redaktora vietnieks. Tieši šīs publikācijas visbiežāk arī tiek pārpublicētas citos publiskos izdevumos.
Faktiski Larisa Pomeščikova noslēdzot vienošanos, kura ietver arī finansiālu vienošanos, apzinoties, ka to nepildīs izkrāpa finanšu līdzekļus. Es esmu izpildījis visas vienošanās saistības, gan finansiālas, gan pienākumus, savukārt L.Pomeščikova nevienu, tikai un vienīgi saņemot un pieprasot n-tos desmitus tūkstošus eiro. Tiesai būtu arī pie tiesvedības jāpievieno arī SIA KLIK tiesvedības materiāli, kuros atklātos kā advokāts Janis Začests un Larisa Poemščikova konsultējot Jurim Dimitram ir centušies manipulēt ar citiem maniem ģimenes locekļiem, lai tie paraksta absolūti neizdevīgus viņiem dokumentus, kas noveda pie uzņēmuma maksātnespējas, un izmatojot šos dokumetus tika radīti man, kā patiesajam labuma guvējam, zaudējumi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Arī šīs ir gadījums, kad L.Pomeščikova, kā uzņēmuma valdes locekle, būtu saucama pie atbildības par uzņēmuma novešanu maksātnespējā.
Diemžēl, LR Tiesu sistēma pieļauj, ka māte var izdarīt kriminālnoziegumu, nepildīt vienošanos un tiesas lēmumu, bet tēvam šī vienošanas ir obligāti jāpilda un ZTI nodrošinās to, lai tēvs to pilda. Pēc LR Tiesu prakses bērniem svarīgāka ir nauda kā tēvs. Absurds un nelietiga psiholoģiksa vardarbība pret bērniem , kura rada neizdzēšamas psiholoģiksas traumas bērniem.
Atkārtoti norādu, ja Larisa Pomeščikova nedos rakstisku apliecinājumu, ka viņa piedalīsies 14. marta tiesas sēdē, bet viņu pārstāvēs advokāts, kurš, pamatojoties uz prasījuma satura, nav informēts par mūsu vienošanos un Izlīgumu, kuru nepilda L.Pomeščikova, es arī nepiedalīšos tiesas sēdē. Tieši par šo Izlīguma pārkāpumu esmu teicis un norādījis gan viņai, gan publiski, lai izslēgtu jebkādas spekulācijas par mūsu saistībām. Es neesmu nepatiesi apvainojis L.Pomeščikovu, bet gan tikai paudis sašutumu par pašas pieņemtā un parakstītā Izlīguma, vienošanās, tiesas lēmuma nepildīšanu, manis apkrāpšanu un bērnu nolaupīšanu, kas ir acīmredzams fakts.
Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemēram, kādiem notikumiem vai arī cietušais pats veicis kādas darbības, kas radījušas pamatu konkrētam viņa personības vai darbības vērtējumam (sk. Senāta 2015. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. SKC-204/2015 (C31370910) 7.1. punktu, 2020. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. C28330013, SKC-41/2020 5.4. punktu). Viss augstākminētais ne tikai parāda un pierāda L.Pomeščikovas darbības, kas ne tikai pieļauj manu negatīvu vērtējumu, bet uzliek par pienākumu publiski runāt par šādu “shēmu”, lai nolaupītu bērnus. Īpaši apstākļos, kad pie manis kā 12 Saeimas deputāta vairākkārtīgi ir vērsušies Latvijas pilsoņi ar saviem stāstiem un centieniem atgūt nolaupītos bērnus. Un ļoti daudzos gadījumos par pamatu ir bijuši interpretējami tiesas lēmumi. Kā arī uzskatu, ka tiesas pienākums ir izmantot savas tiesības un saukt L.Pomeščikovu pie atbildības par apzinātu krāpšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu valsts iestādēm.
Ar šo es tiesu informēju, ka strādaju algotu darbu, audzinu dēlu un nespēju ne sagatavoties, ne ierasties uz kārtējo emocionalo vardarbību pret sevi tiesas sēdi , kur prasītāja neuzskata par vajadzīgu būt pati. Nevēlos palielināt savu morālo kaitējumu no kārtējā naudu pelnošā Latvijas jurista, kuri uzskata, ka advokāta pienākums tiesas sēdē ir maksimāli pazemot oponentu un veikt emocionālo vardarbību pret otru pusi tiesas sēdes laikā, tai skaitā apmelot, ko aplieicna arī jurista sagatavotie iesniegumi tiesai. Kā mana tiesu prakse rāda, tesneši to uzskata par normu, ka advokāts var tiesas sēdē nepamatoti pazemot, apmelot oponentus un veikt pret viņiem emocionālu vardarbību, jo tāda ir advokāta darba prakse Latvijā- sacensību princips. Kā to iepriekš darīja arī Larisas Pomeščikovas advokāts Jānis Začests, kurš faktiski juridiski nodrošināja bērnu nolaupīšanu, jo zināja, ka Larisa Pomeščikova pametīs valsti un nepildīs Vienošanos. Vienošanās tika ielikti punkti, kuri, ja lietu izskata pēc likumu interpretējumiem nevis butības, it kā attaisno, ka L.Pomeščikovs nepilda vienošanos, jo redz man savas saskarsmes tiesības bija jārealizē bērnus paņemot no mātes dzīves vietas, bet nekur nepieminot, ka mātes dzīves vieta būs ASV, jo jau vienošanās sagatavošanas laikā Larisa Pomeščikova bija precējusies ar ASV pilsoni, sagatavota pilnvara advokatam Janim Zečestam un tika gatavoti dokumenti bērnu nolaupīšanai uz ASV. Svarīgi piebilst, ka pat šī bērnu dzīvesvietas ASV adrese tika slēpta un man izdevās satikt dēlu tikai pēc gandrīz pusgada iesaistot LR un ASV Prokuratūru, Tieslietu ministriju, kas sagatavoja notu ASV Tieslietu ministrijai, Latvijas vēstniecību un konsulātu ASV un ceļot prasību ASV tiesā, kas rezultātā man izmaksāja vairākus tūkstošus eiro, bet dēlu satiku uz nepilnu stundu.
Šī tiesvedība ir turpinājums emocionālai vardarbībai pret mani, kuru veica Larisa Pomeščikova un ap viņu esošo cilvēku loks atsvešinot un nolaupot bērnus uz ASV. Emocionālai vardarbībai, kuru organizēja būvnieku karteļa piesaistīts LPSR VDK aģents Juris Dimitris, kurš pēc man esošas informācijas ir arī strādājis Drošības Policijā (VDD). Iesākumā VDD man kā Latvijas tautas priekšstāvim Saeimas deputātam noliedza, ka Juris Dimitris varētu būt LPSR VDK aģents, saistīts ar drošības dienestiem, bet pēc VDK aģentu kartīšu publicēšanas un Jura Dimitra grāmatas izdošanas tika pierādīts, ka VDD ir melojusi LR tautas priekšstāvim, ka Juris Dimitris nav saistīts ar drošības dienestiem.
Piektkārt, ja Tiesu lietu izskata pēc būtības, tad Civillietu Nr. C33474222 būtu kopā jāizskata ar prokuratūras nodaļu, kura veic Drošības dienestu lietu pārraudzību, lai noskaidrotu, cik patiesa ir manā rīcībā esošā informacija, ka bērnu nolaupīšana tika veikta ar VDD un SAB darbinieku atbalstu, kuri līdzīgi arī kā tiesvedībā pret Aivaru Lembergu centās ietekmēt tiesnešu darbu. Vai LPSR VDK agenta Jura Dimitra teiktais, ka Larisa Pomeščikova ir savervēta darbam drošības dienestos ir attiecīgi dokumentēta. Faktiski var labi redzēt, ka Larisa Pomeščikova ASV tika iefiltrēta Kalifornijas pavalsts krievu kopienā un viņai bija iepriekš nepazīstamu ASV cilvēku atbalsts.
Jā, esmu rakstījis gan LR valsts iestādēm, gan ASV valsts iestādēm un ASV prezidentam (uzskatu, ka arī manu iesnieguma sekas ir ka ASV varas iestādes pieprasīja Sparāna izslēgšanu no SAB, jo Juris Dimitris un Heino Jankovskis piepalīdzot, man nezināmam, SAB darbiniekam centās izkrāpt finanšu līdzekļus arī no cita labi zināma Latvijas sabiedrībā iedzīvotāja), gan sociālos tīklos un medijiem lūdzot pēc palīdzības, lai atgrieztu nolaupītos bērnus, pārtrauktu emocionālo vardarbību pret bērniem, reabilitētu manu reputāciju par nepatiesiem apvainojumiem fiziskā vardarbībā, lai Larisa Pomeščikova pildītu vienošanos, tiesas lēmumus un LR likumus, bet neizprotu kā mani iesniegumi, raksti, vēstules, kur ir labi redzams, ka nevis Larisa Pomeščikova, bet es un mani bērni ir cietēji no Larisas Pomeščikovas un personu loka, var būt par pamatu tiesvedības uzsākšanai pret mani. Kā acīmredzamas patiesības paaušana par personas pretlikumīgo darbību var būt par pamatu tiesvedības uzsākšanai pret cietušo pusi???
Neizprotu ar kādu mērķi LR tiesu sistēma vēlas veikt kārtējo procesu ar mērķi veikt emocionālu vardarbību pret mani. Vai tā ir LR Tiesu sistēmas atriebība, par to, ka kā Saeimas deputāts ar daudziem likumu grozījumu projektiem centos panākt, lai LR Tiesu sistēmu valda taisnīgums nevis likumu interpetācijas un murgains juristu sacensību princips ( pamats kamdēļ juristi pelna pat 10 reizes lielāku atalgojumu par darba stundu kā tiesneši), lai Tiesu sistēmā strādājošie ir pienācīgi atalgoti un ar pienācīgu dzīves pieredzi, lai Tiesneša amats ir augstākais jurista karjeras pakāpiens, lai viņi spēj pieņemt taisnīgus lēmumus. Iebildu pret tiesnešu kandidatūrām, kuri pēc būtības savas dzīves pieredzes dēļ nespēj izskatīt lietas pēc būtības un taisnīguma??? Un ceru, ka arī šīs Civillietas tienesi nav apstiprinājusi 12. Saeima un viņa pēc būtības nedrīskt izskatīt lietas, pret cilvēku, kurš iebildis un kritizejis arī viņas kā tiesneses iecelšanas procedūru.
Lūdzu pārtraukt LR Tiesu sistēmas emocionālo vardarbību pret mani, atgriezt nolaupītos bērnus no ASV. LR tiesu sistēma faktiski atbalstīja tēva atsvešināšanu no bērniem un nolaupīšanu, atjaunot emocionālo saikni ar maniem bērniem, kontaktu, reabilitēt mani Tiesvedībā par fizisko vardarbību un atgriezt manu reputāciju, jo nav neviena pierādījuma, ka esmu to veicis, izņemot cilvēka apgalvojumi, kurš labi prot melot. Kā arī lūdzu kompensēt morālo kaitējumu gan man, gan maniem bērniem un viņu mātēm, kurš gadu laika ir radies no tiesu sistēmas noziedzīgi neprofesionāla darba, kļūdām. Sodīt gan Tiesu sistēmas darbiniekus, gan Rīgas Bāriņtiesas darbiniekus, kuri ar savu noziedzīgo neprofesionalitāti, nodrošināja bērnu nolaupīšanu uz ASV. Kā arī pārtraukt LR “bezkontrole izvirtuša”( J. Strike) Drošības dienestu darbinieku patvaļu izmantojot LR iedzīvotāju nodokļu apmaksāto valsts drošības struktūru iespējas, cīņā pret uzņēmēju, kurš iebilda pret korupciju būvniecības nozarē, būvnieku karteļa darbību un sodīt drošības dienestu darbiniekus, kuri iejaukti šajās darbībās. Faktiski analizējot notiekošo valstī var izdarīt secinājumus, ka gan valsts Tiesu sistēmā, gan KNAB, gan VDD un SAB piesedz liela mēroga valsts izsaimniekošanu būvniecības kartelī un valsts drošības apdraudējumu. Par to es jau norādīju runā kā Saeimas deputāts, kad apstiprināja SAB vadītāju Jāni Maizīti amatā. Faktiski pret mani par neiekļaušanos būvnieku karteļa organizētās korupcijas shēmās ir gadiem organizēta emocionāli psiholoģiskā vardarbība, iesaistot gan Tiesu sistemu, gan LR Latvijas nodokļu maksātāju apmaksātas drošības struktūras un policiju.
Aicinu atbrīvoties no ATMODAS organizētāju VDK darbinieku ietekmes Latvija, kuri stāv aiz šīs liela mēroga Latvijas izsaimniekošanas. Patreizēja Latvijas valsts pārvaldes sistēma nevis darbojas iedzīvotāju interesēs, lai Latvija valdītu taisnīgums un labklājība, bet lai šaurs ļaužu loks varētu manipulēt ar LR valsts pārvaldi, tai skaita arī tiesnešiem, kurus ar šo cilvēku labvēlību ieceļ Saeima amatos un varētu nesodīti izsaimniekot valstī miljardos.
Vēlreiz aicinu Latvijas “neatkarīgos”, “vārda brīvības” plašsaziņas medijus aprakstīt un informēt Latvijas iedzīvotājus ne tikai par psiholoģisko vardarbību, mobingu skolās, darbā un sadzīvē, bet arī par Drošības dienestu speciāli organizētu psiholoģisko vardarbību pret iedzīvotajiem, kuru dēvē ari par “Zersetzung” vai “Bioloģisko degradāciju”. Pieprasīt izmeklēt Atmodas organizētāju LPSR VDK darbinieku un viņu aģentu tīkla noziegumus psiholoģiskās vardarbības organizēšanā gan pret LPSR iedzīvotājiem, gan arī pret LR iedzīvotājiem, kā arī izmeklēt vai LPSR VDK darbinieku izveidotais DP (VDD) arī nav nodarbojies ar noziegumiem pret Latvijas iedzīvotajiem organizējot psiholoģisko vardarbību un nav kāda Latvijas iedzīvotāja pašnāvības vai nokļūšanas psihiatrijas slimnīcā cēlonis, vai kāda sabiedriska aktīvista vai uzņēmēja dzīves izpostīšanas cēlonis.

Source

Līdzīgās publikācijas:

Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem … PATIESĪBA PAR NATO : NACISTU TERORISTU ORGANIZĀCIJU. Un kas īsti ir NATO? … Būs interesanti. Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at… Draugi, lai Äripäev atkal neizgrieztu daļu no manām atbildēm (to viņi ir izdarījuši jau divas reizes…