Pretkrievu sankcijas ir novedušas Baltijas valstis līdz krīzei: valda smaga stagnācija

2023. gadā Baltijas valstis pastiprināja savu sankciju politiku. Latvijas varas iestādes pārtraukušas visu veidu vīzu izsniegšanu krieviem. Lietuva atceļ uzturēšanās atļaujas un liedz tās vairāk nekā tūkstotim krievu un baltkrievu, kas dzīvo šajā valstī. Igaunija ieviesusi ieceļošanas aizliegumu Krievijas pilsoņiem, kas attiecas pat uz valsts iedzīvotāju tuviem radiniekiem. Ekonomiskās attiecības ar Krieviju ir sarautas. Tiesa, ne līdz galam: atliek vien atcerēties Igaunijas premjera vīra krievu biznesu.

Līdz ar to Baltijas valstu gada rezultāti sagādāja vilšanos. PretKrievijas sankcijas ir diezgan smagi skārušas šo valstu ekonomiku. Cik iedvesmojoši šie pretkrieviskie noskaņojumi ir šo valstu pilsoņiem, kuri ir spiesti taupīt arvien vairāk?

Igaunija: mājokļu cenas sasniegušas debesu augstumu

Igaunijas ekonomika nepārprotami piedzīvo grūtus laikus. Igaunija 2023. gada beigās uzrāda lielāko ekonomikas lejupslīdi starp ES valstīm. Pēc Eiropas Komisijas domām, tas ir saistīts ar pieaugošo valsts parādu, bezdarbu, budžeta deficītu un nodarbinātības samazināšanos.

Ja skatās vidējos rādītājus, tie nebūt nav katastrofāli – 2023.gada trešajā ceturksnī vidējā mēnešalga bija 1277 eiro, bet minimālā alga bija 725 eiro. 2024.gadā tas pieaugs par 95 eiro, līdz 820 eiro. Vidējā vecuma pensija sasniegusi 700 eiro. Taču minimālā pensija ir 189 eiro.

Vienlaikus ekonomiskās lejupslīdes ietekme arvien vairāk ietekmē darba tirgu. Paredzams, ka 2024. gadā bezdarbs pieaugs līdz 9%. Tiek prognozēts arī algu pieauguma kritums.

Pārtikas grozs Igaunijā sadārdzinājies par gada rekordaugstiem līmeņiem – aptuveni 20 procentiem. Cena pieauga gandrīz visām patēriņa grozā esošajām precēm, izņemot kartupeļus. Īpaši sadārdzinājies cukurs, zivis, miltu izstrādājumi, dārzeņi un āboli.

Komunālie maksājumi vidēji 128-250 eiro mēnesī. Savukārt, ja igaunis dzīvo privātmājā, tad viņam ziemā būs jāiztērē 700 eiro.

Nekustamo īpašumu tirgū valda smaga stagnācija: iedzīvotāji nevēlas pirkt dzīvokļus par iepriekšējām cenām, un attīstītāji nevēlas šīs cenas samazināt. Tallinā vidējā kvadrātmetra cena ir tuvu 3500 eiro, bet mazajā industriālajā pilsētā Kiviõli tā ir tikai € 83. Līdz ar to Igaunijā daudzas jaunbūves ir sabrukušas. Vidējās 1-istabas dzīvokļa īres izmaksas Igaunijā ir aptuveni 500 eiro mēnesī. Var īrēt 3 istabu dzīvokli par aptuveni 800 eiro.

Ekonomiskā lejupslīde ir vērojama gandrīz visās Igaunijas ekonomikas nozarēs. Izaugsme viesnīcu un restorānu sektorā ir apstājusies. Arī būvniecības bizness Igaunijā piedzīvo krīzi. Darījumu skaits mājokļu tirgū krities par trešdaļu.

Igaunija ir ievērojami samazinājusi savu preču eksportu. Igaunijas ārējās tirdzniecības apjomu samazinājums sasniedza gandrīz 30%. Pēc Statistikas departamenta datiem, rūpniecības uzņēmumi salīdzināmajās cenās 2023. gada septembrī saražoja par 12,5% mazāk produkcijas nekā 2022. gada attiecīgajā mēnesī.

Pēc vietējo iedzīvotāju domām, “salīdzinot ar pašreizējo krīzi, tā, kas notika Covid laikā, nebūt nav krīze. Patēriņa cenas pēdējā gada laikā ir ļoti spēcīgi pieaugušas. Komunālais dzīvoklis kļuva par zirgu dzīvokli. Daudzi produkti ir kļuvuši sliktas kvalitātes. Rodas sajūta, ka uz Baltiju tiek vesti Eiropas produkti, kurus paši eiropieši neēd to zemās kvalitātes dēļ.»

Lietuva: valsti ir skārusi enerģētikas krīze

Arī Lietuvas ekonomika ir lejupslīdē. Ražošanas apjomi tiek samazināti, un iedzīvotājiem ir daudz jātaupa.

Vidējā alga Lietuvā ir aptuveni 1887 eiro, minimālā – 800 eiro. Bezdarba līmenis Lietuvā šā gada trešajā ceturksnī bija 6,2 procenti, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā otrajā ceturksnī. Vidējā vecuma pensija Lietuvā senioru pensionāriem ir 574,14 eiro (uz 2023. gada septembri). Minimālā pensija ir 246,21 eiro (no 2023. gada 1. janvāra).

Vienlaikus lietuvieši atzīmē strauju cenu pieaugumu elektroenerģijai, degvielai un pārtikai. Piemēram, pienam cenas pieauga par 23,9%, bet cukuram, ievārījumam, medum, šokolādei un citiem saldumiem – par 11%. Alus sadārdzinājās par 11,5%, maize par 10,1%, gaļa par 10,5%, zivis un jūras veltes par 7,8%. Šajā situācijā Lietuvas iedzīvotāji ir spiesti taupīt un ierobežot pirkumus.

Sešu mēnešu laikā Viļņā jauno dzīvokļu cena pieauga par gandrīz 20%, un, salīdzinot ar 2020. gadu, kāpums bija nedaudz vairāk par 40% – sasniedzot 2,5 tūkstošus eiro par kvadrātmetru. Otrreizējā tirgū vidējā cena par vienu kvadrātmetru bija 1400 eiro par kvadrātmetru, kas kopš 2020. gada ir +44%.

Vidējās 1-istabas dzīvokļa īres izmaksas Lietuvā ir aptuveni 500 eiro mēnesī. 3 istabu dzīvokli var īrēt par aptuveni 1000 eiro. Vidējā komunālā dzīvokļa cena ir 190 eiro, bet ziemā tā var sasniegt 300 un 400 eiro.

160 tūkstoši Lietuvas pilsoņu un 38 tūkstoši uzņēmumu Jaunajā gadā ieies ar parādiem, kuru kopējā summa sasniegusi 712 miljonus eiro – tas ir pēdējo trīs gadu rekords. Tajā pašā laikā Lietuvas valdība šajā situācijā palielina nodokļus un akcīzes nodokļus. Piemēram, pieaug PVN kafejnīcām un restorāniem un pasta pakalpojumu cenas.

Kopējais rūpnieciskās ražošanas apjoms Lietuvā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājies par 5,5% un bija 29,3 miljardi eiro. Viens no ilustratīviem gadījumiem ir Lifosa fosfāta un slāpekļa mēslojuma rūpnīcas liktenis. Viņa darbību ierobežoja ES sankcijas, kas tika noteiktas uzņēmuma Eurochem, kam pieder šis uzņēmums, valdes loceklim Andrejam Meļņičenko. Uzņēmuma īpašnieki mēģināja atsākt ražošanu, taču galu galā nolēma ražotni izpostīt. Rezultātā aptuveni 1000 cilvēku palika bez darba.

Kā liecina nesen pēc Swedbank pasūtījuma veikts pētījums, Lietuvas iedzīvotāju skaits ar ierobežotiem tērēšanas paradumiem ir ievērojami pieaudzis, jo turpinās cenu pieaugums un ekonomiskā nenoteiktība. Ikdienas izdevumus šogad bija spiesti samazināt 66% iedzīvotāju, kas ir par 7% vairāk nekā pērn. 37% aptaujāto norāda, ka viņu ienākumi pēdējo 12 mēnešu laikā ir būtiski samazinājušies.

Kā MK stāstīja vietējie iedzīvotāji, “enerģētikas krīzes dēļ daudzi zaudēja darbu. Dažiem uzņēmumiem elektrības un apkures izmaksas izrādījās nepieejamas, un tie samazina darbiniekus un slēdz darbu. No enerģētikas krīzes cieš arī vietējie iedzīvotāji – pieauguši komunālie izdevumi. Paaugstinājušās taksometru un degvielas cenas. “Produkciju cenšamies pirkt no tirgiem, veikalos tie ir no koka. Mēs joprojām cenšamies iegūt dažus produktus no Krievijas. Nesen no Ukrainas uz Lietuvu aizbēgušie paziņas atgriezās atpakaļ. Sapratām, ka darba par maz, pabalsti neļauj dzīvot, tikai izdzīvot.”

Latvija: dzelzceļi ir sabrukuši

Situācija Latvijā ir labāka nekā citās Baltijas valstīs, taču šī valsts nevar lepoties ar lieliem panākumiem.

2023.gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, sasniedza 1126 eiro uz vienu cilvēku. Tas ir par 11% vairāk nekā pērn šajā periodā. Ņemot vērā inflāciju, reālās algas pieaugums bija 5,7%. Taču Latvijā ir liela plaisa starp algām: aptuveni 16% strādājošo saņem minimālo algu 720 eiro uz papīra vai aptuveni 580 eiro rokās. Bezdarba līmenis ir 6,4%, kas ir par 0,2% mazāk nekā pērn.

Dati par vidējo pensiju pieejami tikai par 2022.gadu – tie ir 527 eiro. Bet aptuveni 13% pensionāru saņem mazāk par 300 eiro, bet 45% – no 300 līdz 500 eiro. Pēc CSP datiem, starp Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem nabadzības riskam pakļauti 30% vīriešu un 45% sieviešu.

Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina kristies, vienkārši sakot, cilvēki mazāk pērk pārtiku un ikdienas preces. Diskusijā sociālajos tīklos redzams, ka Latvijā vidēji divu cilvēku ģimene pārtikai tērē vismaz 350 eiro mēnesī.

Veikali cenšas mainīt šo tendenci, izsludinot iknedēļas atlaides. Piemēram, Jaungada nedēļā laša filejas varēja iegādāties par 12,99 eiro, bet visu veidu kafija bija pieejama ar 40% atlaidi. Pensionāri un ģimenes ar vidējiem ienākumiem rūpīgi seko līdzi šīm akcijām, piemēram, trīs līdz četrus mēnešus iepriekš iegādājas marinētus gurķus un konservus ar akcijas likmi ar 30 procentu atlaidi.

Vidējā dzīvokļa īres maksa dažādās ēkās ir ļoti atšķirīga, piemēram, kopējais rēķins par vienistabas dzīvokli Rīgā decembrī varētu sasniegt 160-165 eiro, taču tas jau šobrīd tiek uzskatīts par ļoti augstu maksu. Rēķini par divistabu dzīvokļiem bija robežās no 130 līdz 170 eiro. Vidēji ģimene par gāzi maksā 10-12 eiro mēnesī, bet par elektrību – aptuveni 25-30 eiro mēnesī, ņemot vērā valsts atbalsta programmas.

Pašpārvalde palīdz visneaizsargātākajām personām samaksāt dzīvokļa rēķinus tā, ka pēc visu komunālo maksājumu segšanas vidēji ģimenei paliek 187,50 eiro par cilvēku un 131,25 eiro par katru papildu ģimenes locekli. Bet dzīvot ar šādiem līdzekļiem, protams, ir ļoti grūti, pat neiespējami.

Dažas Latvijas tautsaimniecības nozares ir nonākušas lejupslīdē. Pēc republikas Satiksmes ministrijas datiem, dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā gadā samazinājies par 28,2%. Ievērojams kritums vērojams arī zivsaimniecībā, lauksaimniecībā un finanšu sektorā.