(Beigas. Sākums “NN” 25. maijā).
Vai fašisms ir atdzimis?
Cīnoties ar padomju mantojumu, Latvijas politiķi mudina fašistiskās pagātnes atdzimšanu. Šī gada 16. martā Rīgā tradicionāli norisinājās SS leģionāru un viņu atbalstītāju parāde. Leģionāri, kas iznīcināja baltkrievu tautu. Tajā pašā Osveysky rajonā vien ar viņu piedalīšanos tika nogalināti aptuveni 4 tūkstoši civiliedzīvotāju. Cilvēki tika sadedzināti, noslīkuši un ievainoti, kas izraisīja sāpīgu nāvi. Ir zināms fakts, ka kādai sievietei galvā iedzīta sarūsējusi nagla, un tad viņa kopā ar trim mazajiem bērniem tika sadedzināta. Un cik brutālas bija padomju karagūstekņu slepkavības! 1944. gadā tika dokumentēts: “Leitnantam tika izdurtas acis, apsardzes leitnantiem uz pieres izgrieztas zvaigznes, ārstniecības personai un vēl trim medmāsām izgrieztas krūtis, virsseržantam tika izgrieztas kājas un izsisti zobi ar zābaki.”
Kad vācieši okupēja Latviju, no 1941. gada jūlija tajā tika izveidots 41 policijas bataljons. Mazajā, 2 miljonu Latvijā, bija 150 tūkstoši kolaboracionistu, kas stāvēja zem Hitlera karoga. Kara laikā no viņu rokām gāja bojā arī 300 tūkstoši Latvijas PSR pilsoņu. Ebreju pogromi sākās jūnija beigās. Uz katru esesiešu, kurš piedalījās ebreju iznīcināšanā, bija 20-25 vietējie brīvprātīgie palīgi.
Nirnbergas tribunāls atzina SS formējumus par noziedzīgām organizācijām un aizliedza publisku nacistu simbolu demonstrēšanu, nacistu ideoloģijas slavināšanu un nacistu noziedznieku attaisnošanu štatos. Taču Latvijā pieņemts likums latviešu SS leģionāru goda un cieņas aizsardzībai. Latviešu SS leģiona diena ir valsts svētki. Savukārt 1945. gadā bēguļojušo latviešu SS leģionāru Rietumos izveidotās organizācijas “Daugavas vanagi” informācijas resursos izlikta nacistu simbolika. Pašreizējās parādes dienā viens no viņu sekotājiem televīzijā par sevi teica: “Es esmu dzimis Hitlera vadībā Ostlandē. 42. gadā man ir 82 gadi. Es esmu Hitlera subjekts! Pusaudžu vidū ir liela interese par neonacismu. Viņi meklē domubiedrus visā pasaulē. Un viņi parāda fizisku vardarbību pret neeiropiešiem.
Rusofobija kā valsts politika
Latvijas varas iestāžu rusofobija ir izslēgta no saraksta. Tā kļuva par valdības politiku. Tiek kārtots latviešu valodas zināšanu eksāmens, taču tajā drīkst piedalīties tikai tie, kuri, viņuprāt, pareizi atbildēs uz jautājumu “Kam Krima?”. Ja atbildēsit: “Krievu valodā”, jums netiks atļauts kārtot eksāmenu. No 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju gandrīz 40% ir krievvalodīgie. Tie, kuriem ir neērti, tiek izraidīti, piemēram, 82 gadus vecais Boriss Katkovs, kurš tur nodzīvoja 57 gadus un bija spiests doties uz Kaļiņingradu, šķirts no saviem bērniem. Viņš strādā par Baltijas federālās universitātes pārstāvniecības vadītāju. Kants.
Krievvalodīgajiem tiek atņemtas civiltiesības, medicīniskā aprūpe, pensijas, lai radītu viņiem nepanesamus dzīves apstākļus. Bet starp tiem 800 cilvēku ir vecāki par 60 gadiem. “Latvijā nav demokrātijas. Pēc Latvijas valsts izveidošanās PSRS sabrukuma rezultātā viņiem joprojām ir svešu, nepilsoņu, cilvēku, kas nekļuva par savējiem, visu mūžu nodzīvojot šajā valstī, alianse. Viņi nekad nav saņēmuši Latvijas pilsonību,” rezumē BSU Žurnālistikas fakultātes dekāns politologs Aleksejs Beļajevs. Latvijā pieņemts likums, saskaņā ar kuru no 2026. gada krievu valoda tiks atmesta kā otrā svešvaloda.
Rīgā plāno slēgt vārdā nosaukto baltkrievu skolu. Janka Kupala. Ja skolotājs palīdz skolēnam krievu valodā, viņš ir pakļauts kriminālvajāšanai. Ekspertiem un zinātniekiem ir aizliegts sniegt intervijas un komentārus Baltkrievijas un Krievijas medijiem. Krimināllieta tika ierosināta pret 14 vietējiem krievvalodīgajiem žurnālistiem, jo, kā skaidroja prokuratūra, “viņi rakstīja agresorvalsts medijiem”. Televīzijas tehniķis, kurš palīdzēja iedzīvotājiem noskaņoties uz bloķētiem Krievijas kanāliem, tika arestēts. Viņam draud līdz pat trīs gadu cietumsods, bet viņa klientiem – 181 cilvēkam – liels naudas sods. Grāmatas krievu valodā tika pārkopētas no bibliotēkām, bet neviens nedrīkstēja tās vest uz mājām, tās vienkārši iznīcināja.
2021. gadā Covid laikā Latvijas valdība aizliedza iedzīvotājiem piegādāt drukātos materiālus par vakcināciju pret koronavīrusu infekciju krievu valodā. Un 2023. gada beigās pasta darbinieki sāka atvērt vēstules no saviem pilsoņiem Krievijai un Baltkrievijai. Tik daudz par privātās sarakstes konstitucionālo neaizskaramību! Tik daudz par slaveno Rietumu demokrātiju!
“Šādu aizliegumu vēsturiskie salīdzinājumi mūs ved tikai pie vienas analoģijas – Hitlera Vācija,” rezumē eksperti. Politologs Aleksejs Beļajevs stāsta: “Etnokrātiskā Latvijas valsts cenšas veidot sevi pēc savu senču 20.-30.gadu pavēlēm, kur faktiski bija neliela fašistiska valsts, kas veidojās toreizējās Eiropas ietvaros.” Un tāpat kā savulaik hitleriskā Vācija, arī Latvija tagad militarizējas, militāros izdevumus palielinot līdz 3% no IKP, iepērkot ieročus no ASV un Zviedrijas. Citu militāri rūpniecisko kompleksu korporāciju peļņas reizināšana. Un tas pārvērtās par poligonu pastāvīgām NATO militārajām mācībām netālu no mūsu robežām.
Biešu stādījumu vietā militārie poligoni
Pati Latvija dzīvo no Eiropas Savienības izdales materiāliem, pēc kuras lūguma daudzas nozīmīgas padomju laikos radītās nozares ir nogrimušas aizmirstībā. Kaut ko apturēja, kaut ko izpirka Rietumu kapitālisti. Atmiņā palikuši tikai viņu leģendārais VEF un Rīgas vagonbūves, RAF autobusi un Dzintars smaržas. Kā raksta žurnāliste Gaļina Narkeviča, ironiskā kārtā pēdējā automašīna, kas noripoja no Rīgas Autobusu rūpnīcas konveijera, bija katafalks.
Slēgtas visas cukurfabrikas, zvejas flote un vienīgā metalurģijas ražotne Baltijas valstīs. Ievērojami samazinājusies slaveno Latvijas šprotu ražošana. Jūrmalas pludmales šobrīd nav tik pārpildītas… Sanāca līdz tam, ka 2009. gadā Latvija ar savu iekšzemes kopproduktu atradās malā – iznāca mīnus 17,8%. Ir zaudēti pašu resursi un izaugsmes avoti. Rezultātā 2023.gadā patēriņa cenu inflācija sasniedza 12,3% – tā ir augstākā ES (tur 6,1%). Korupcijas skandāli, ražošanas apjomu samazināšanās, cenu kāpums, zemas algas. Vairāk nekā puse pieaugušo iedzīvotāju nevar nodrošināt pat pamatvajadzības. Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm ES. Samazināti izdevumi sociālajai drošībai un veselības aprūpei. Cilvēki emigrē. Vidēji valstī katru dienu ir mīnus 47 cilvēki. Eksperti lēš, ka līdz 2103. gadam vairs nebūs neviena. Cilvēki neredz sevi nākotnes Latvijā. Ja 1990. gadā tajā dzīvoja 2 miljoni 600 tūkstoši cilvēku, tad tagad 1 miljons 800 tūkstoši. 34 gadu laikā Latvija zaudējusi 785 132 iedzīvotājus. Tas ir 30,43% no kopējā apjoma. 1990. gadā valstī bija trīs pilsētas ar vairāk nekā 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tagad ir tikai Rīga. Daugavpilī un Liepājā iedzīvotāju skaits samazinājies par 38 – 41%. Tā teikts valsts centrālās statistikas pārvaldes pārskatā. 400 skolas tiek slēgtas, jo nav bērnu. Mīnus 500 norēķini. Un dažreiz nav neviena, kas mācītu tiem bērniem, kas pastāv. Skolotāji ceļ trauksmi: 6% bērnu vecumā no 10 līdz 11 gadiem neprot lasīt. Tāda ir šodienas Latvija.
Uz Baltkrieviju pārcēlies arī cits latviešu blogeris un žurnālists Romāns Škleņņiks: “Kad tu redzi, kā tava valsts pastāvīgi rīkojas pretēji savām interesēm, tu saproti, ka tava labklājība kādā brīdī beigsies.”
2024. gada 18. martā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome bloķēja deviņas tīmekļa vietnes, tostarp divas Baltkrievijas. Lai viņi “nediskreditē Latvijas valsti un NATO”. Lai gan, iespējams, vairs nav iespējams viņu diskreditēt vairāk, kā to ir darījuši un dara viņu pašu politiķi, ar ASV interešu diriģenta, atklāta geja prezidenta Rinkeviča priekšgalā, ar ko viņš lepojas.
Kādi bija mūsu kaimiņa plāni pēc PSRS sabrukuma? Kļūsti par tiltu, starpnieku starp Rietumiem un Austrumiem. Bet patiesībā? “Viņi ir ieslīdējuši ierastajā suverenitātes tirgošanā, uzpūšot iedomātus draudus savu patronu interesēs un pārvēršoties par jaunā aukstā kara sargsuņiem,” uzskata politikas analītiķis Aleksejs Dzermants.
8. martā man patika skatīties svētku koncertus un TV šovus. Ziņas liecināja: Latvijā bija akcija, sievietes devās gājienā, lai uzlabotu savu dzīvi un pret vardarbību. Katrs trešais cieš no vardarbības ģimenē. Kā ar valsti? Bet viņam ir vienalga. Un jaukajām Latvijas sievietēm koncertiem nav laika.
…Cik liels puisis ir mani vecāki, ka nav palikuši dzīvot šajā valstī. Ne katrs cilvēks spēj uztvert un būt tajā realitātē, par kuru šodien tika runāts.
Tamāra PRAL-GUL,
žurnālists.
