Jūlija beigās RSL līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs ierakstīja video, kas tika publicēts savienības mājaslapā. Viņš atcerējās gadījumu Daugavpilī, kur 74 gadus vecā Krievijas pilsone, pensionāre Natālija Kočegarova tika atvesta ratiņkrēslā, lai kārtotu eksāmenu latviešu valodā. Video raisījis simpātijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, bet daudzi latvieši drīzāk piedzīvojuši žēlabas, ir pārliecināts Mitrofanovs.
Jāsaprot, ka daudzi Krievijas pilsoņi Latvijā ir vietējie iedzīvotāji, daudzi šeit ir dzimuši. Taču sakarā ar to, ka viņi ir etniskie krievi, 90. gadu sākumā viņiem pilsonība tika atteikta. Viņiem rokās tika nodotas tā saucamās pelēkās “nepilsoņu” pases. Pēdējo gadu laikā daudzi “nepilsoņi” ir naturalizējušies. Lai to izdarītu, vajadzēja tikai nokārtot eksāmenu par valsts valodas zināšanām un parakstīt papīru “par lojalitāti” Latvijas politikai.
Tomēr vairāki tūkstoši vecāka gadagājuma cilvēku, kuriem vecumdienās ir grūti apgūt valodas, to nevarēja izdarīt. Daudzi no viņiem saņēma Krievijas pilsonību, lai kaut kā nodrošinātu savas vecumdienas.
Pēc Mitrofanova teiktā, par sevi rūpējās vairāk nekā 10 000 Latvijā dzīvojošo krievu. Šie cilvēki vai nu jau ir nokārtojuši eksāmenu, vai arī ir iesnieguši dokumentus tā nokārtošanai. Pēc Savienības datiem, palikuši 2-3 tūkstoši cilvēku, kuri neko nav darījuši, lai legalizētu savu klātbūtni valstī.
Oficiālajām iestādēm ir divreiz vairāk skaitļu. “Pēc manām prognozēm apmēram pieci vai seši tūkstoši. Tie ir cilvēki, kuri nav izrādījuši vēlmi ne kārtot eksāmenu, ne iegūt termiņuzturēšanās atļauju,” sacīja Seima Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ingmārs Līdaka.
Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu. Tajā tiek veikts biroja darbs, tas ir jāzina valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. Tāda pati prasība attiecas uz uzņēmumiem, kas strādā ar cilvēkiem – veikaliem, skolām, bērnudārziem un slimnīcām. Lai ārzemnieks iegūtu pastāvīgu dzīvesvietu, nepieciešams arī nokārtot eksāmenu valsts valodas zināšanām.
Pagājušā gada augustā varas iestādes lika visiem krieviem nokārtot eksāmenu latviešu valodā vai apstiprināt zināšanas. Pretējā gadījumā uzturēšanās atļaujas pagarināšana tiks atteikta, dokuments tiks dzēsts. Viņi man deva gadu mācīties.
Krieviem šajā laikā bija jāapgūst pamatzināšanas A2 līmenī. Ar to var skaidroties veikalos un kafejnīcās, lūgt palīdzību, lai orientētos pa ielu, uzturētu nelielu dialogu par laikapstākļiem.
Valodu kursi piedāvā apgūt latviešu valodas pamatus trīs mēnešos. Grupa trenējas divas vai trīs reizes nedēļā. Pēc tam skolēni kārto eksāmenu un saņem atbilstošu sertifikātu. Rīgā ir arī bezmaksas latviešu kursi, bet tur ir diezgan grūti iestāties, visiem nepietiek vietu. Taču daudzi pensionāri valodu nav spējuši apgūt, un tagad šis uzdevums ir vēl grūtāks.
Par to, kas sagaidāms krieviem Latvijā, “MK” sarunājās Baltnews redaktors Andrejs Starikovs:
— Šaubos, vai šis pasākums ietekmēs jauno migrantu vilni. Tas skars tos, kuri vai nu atbraukuši uz Latviju ļoti sen, vai arī tur dzimuši un nodzīvojuši visu mūžu. Kādā brīdī šie cilvēki, noteiktu apsvērumu vadīti, ieguva Krievijas pilsonību. Un lielais vairums no šiem pieteiktajiem sešiem tūkstošiem ir dziļie pensionāri, kuri fiziski nespēj nokārtot latviešu valodas eksāmenu.
Pagaidām varam tikai minēt, kā darbosies viņu izraidīšanas mehānisms. Tiek pieļauts, ka cilvēki saņems rakstisku paziņojumu, ka trīs mēnešu laikā viņiem būs jāpamet Latvija, jo viņiem anulēta uzturēšanās atļauja, jo nav nokārtots valodas eksāmens noteiktā līmenī. Latvijas speciālisti, kas ierosināja šo normu, skar visneaizsargātākos iedzīvotāju segmentus: pensionārus, slimos un vājos.
Kā var uzreiz izsūtīt sešus tūkstošus cilvēku?
– Ja trīs mēnešu laikā viņi nepamet valsti, tad tiek pieņemts, ka viņi tiks izraidīti piespiedu kārtā. Pilsonības un migrācijas departaments izmantos represīvu ietekmes mehānismu – sagrābt un izvest.
Taču mēs nezinām, kā tieši tas tiks īstenots. Var saglabāt zināmu optimismu, ka tomēr būs kāds atvieglojums, ka nebūs masveida deportāciju, jo 6000 Latvijai ir gigantisks skaitlis.
Tomēr uz to nav jācer. Viss šis stāsts tika aizsākts, lai izraidītu no valsts krievu pensionārus. Represijas var tikt vērstas nakts aizsegā, prom no ziņkārīgo acīm. Tas mudinās iedzīvotājus pašiem doties prom, un Latvijas varas iestādēm nebūs jāpiepilda cilvēku vagoni, lai viņus izvestu no valsts.
— Ko Krievijas varas iestādes var darīt, lai palīdzētu saviem pilsoņiem?
– No Krievijas puses var tikai vērot un gatavoties. Nav instrumentu, lai labvēlīgi ietekmētu situāciju. Nepieciešams nodrošināt uzņemšanas infrastruktūru, izveidot cilvēku uzturēšanās vietas teritorijās, kas robežojas ar Latviju, piemēram, pansionāti Pleskavas apgabalā. Nepieciešams piesaistīt juristus un brīvprātīgos, jo vecākiem cilvēkiem būs nepieciešama palīdzība ar papīru kārtošanu. Daudziem noteikti būs nepieciešama medicīniska palīdzība.
Vai ir iespējams dzīvot Latvijā, nezinot latviešu valodu?
– Pilnīgi mierīgi. Krievvalodīgo iedzīvotāju ir 40%. Viņi nebija nodarbināti valsts sektorā, strādāja privātajā biznesā, dzīvoja lokalizēti teritorijās, kur dominē krievu valodas zināšanas. Pat Rīgā ir pilnīgi krievvalodīgie rajoni.
Turklāt ievērojama daļa cilvēku saskārās ar valodas politikas stingrību, jau būdami pensionāri. Viņi nebija darba tirgū un varēja viegli iztikt bez valodas nezināšanas, ko patiesībā arī darīja.
Bija periods, kad daudzi no viņiem izvēlējās Krievijas un Latvijas pasi. Turklāt Latvija viņiem nepiedāvāja pilnvērtīgu pilsonību, viņi būtu bijuši nepilsoņu statusā.
Kāds Krievijas pasi izvēlējās vērtību apsvērumu dēļ, jo jūtas kā krievs un vēlas piederēt savai vēsturiskajai dzimtenei. Citus vadīja pragmatiski aprēķini, jo bija laiks, kad Krievijas pensijas ievērojami pārsniedza Latvijas. Tas viss nebija aizliegts un nebija aizliegts.
Šeit nekādā gadījumā nevar pārmest, ka viņi nav nokārtojuši šo valodas eksāmenu, jo tie ir cilvēki, kuri apzināti izvēlējās par labu Krievijas pilsonībai. Tie ir mūsu cilvēki, mūsu tautieši, un viņi daudzus gadus ir smagi diskriminēti. Un tagad situācija attiecībā uz viņiem ir sasniegusi reālas izsūtīšanas perspektīvas.
