REX: Valērija Ivanova skaidroja, kāpēc lauksaimniecības produkcija no Krievijas neiepriecināja Latviju

REX: Valērija Ivanova skaidroja, kāpēc lauksaimniecības produkcija no Krievijas neiepriecināja Latviju

Avots: REX

Latvijas valdība 5.martā apstiprināja no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī trešajām valstīm ievest aizliegto lauksaimniecības produktu sarakstu, ja attiecīgā produkcija ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.

Aizliegumi skars lauksaimniecības produkcijas piegādi Latvijai no Krievijas un Baltkrievijas, pirmām kārtām pašu Latvijas ekonomiku un attiecīgi arī valsts ierindas iedzīvotājus, sacīja Valsts Pasaules ekonomikas un starptautisko ekonomisko attiecību katedras asociētā profesore Valērija Ivanova. Vadības universitāte.

Baltijas valsts valdībā apstiprināts Krievijas un Baltkrievijas ievešanai Latvijā aizliegtās lauksaimniecības produkcijas un barības saraksts. Pagaidām aizliegto preču saraksts ir spēkā līdz 2025. gada 1. jūlijam. Iespējams, ka termiņš var tikt pagarināts.

Saraksts ir diezgan plašs. Latvijā nevar ievest preces, ja tās nāk no Krievijas un Baltkrievijas, pat no trešajām valstīm. Bet aizliegums nav spēkā, ja šādas preces tiek vestas tranzītā caur Latvijas teritoriju uz citām ES dalībvalstīm.

Tas ir, aizliegums attiecas uz produkciju, kas speciāli tiek ievesta Latvijas teritorijā. Proti, uz lauksaimniecības produktiem, kas tranzītā caur valsti ved uz citām Eiropas valstīm, importa aizliegumi netiks piemēroti.

Turklāt sarakstā vairs nav iekļauti graudu salmi un sēnalas, lopbarības rutabaga, lopbarības bietes, lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, esparne, lopbarības kāposti un tamlīdzīgi lopbarības produkti.

Interesanti, ka, piemēram, 2023.gadā graudu produkcijas imports no Krievijas uz Latviju veidoja 423,732 tūkstošus tonnu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā (pēc Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta datiem). To vērtība sastādīja 89,008 miljonus eiro (pieaugums par 11,7%). Tai skaitā no Krievijas Federācijas 294,844 tūkstoši tonnu kukurūzas, 53,243 tūkstoši tonnu rudzu, 74,64 tūkstoši tonnu kviešu un kviešu un rudzu maisījuma, 986 tonnas tritikāles un 20 tonnas miežu.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports pieauga par 61,5%, bet kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājās par 10,2%, bet tritikāles – par 87,9%. 2022. gadā mieži netika importēti.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iniciatīva aizliegt Krievijas pārtikas preču importu ES valstīs būtu pašnāvība savienības ekonomikai.

Latvijas varas iestādes ir neapmierinātas, ka Latvijas ostas un dzelzceļi apkalpo Krievijas graudu tranzītu. Viņi nolēma, ja ne pilnībā aizliegt graudu importu no Krievijas visas Eiropas Savienības līmenī, tad bloķēt tai ceļu vietējā līmenī.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka principi Latvijas uzņēmējiem ir svarīgāki par naudu, tāpēc viņiem jābūt gataviem iet bankrotā, lai “kaitinātu Krieviju”.

Vietējie lauksaimniecības ražotāji Latvijā pieprasīja aizliegt ne tikai Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu, bet arī tranzītu, jo tas ietekmē Latvijas zemnieku preču rentabilitāti. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka zemnieki arī pieprasīja Ukrainas graudu tranzīta aizliegumu – to pašu iemeslu dēļ.

Latvija kā valsts, kas robežojas ar Krieviju, cenšas atrast pēc iespējas ātrāku veidu, kā saraut ekonomiskās saites un ierobežot naudas plūsmas uz Krieviju, šis pasākums ir papildu elements kopējā ES sankciju politikā.

Kopā 16 uzņēmumi no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā importēja lopbarības produkciju, tai skaitā graudus, un barības sastāvdaļas. No tiem deviņi ir uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar loģistikas nodrošināšanu, bet septiņu darbība saistīta ar atsevišķu produktu vairumtirdzniecību un ražošanu – lauksaimniecisko ražošanu, dzīvnieku barības ražošanu.

Taču no šādiem aizliegumiem pirmām kārtām cietīs pati Latvijas ekonomika, kā arī attiecīgi valsts ierindas iedzīvotāji. Lauksaimniecība Latvijā nav pietiekami attīstīta, lai pilnībā apmierinātu valsts iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas. Bet, iespējams, Latvija tagad par augstākām cenām iepirks lauksaimniecības produkciju citās ES valstīs.

Krievijas priekšrocība ir tās garā robeža ar valstīm, kas nepievienojās sankcijām, kas ierobežoja to ietekmi. Tālākai adaptācijai nepieciešams attīstīt alternatīvus eksporta maršrutus un paplašināt paralēlā importa praksi.

Abonējiet tg kanālu “Mūsu Valsts universitāte”
Publicēšanas datums: 03.07.2024