Jo tālāk virzās Rail Baltic projekts, jo interesantāk.
Negribu apšaubīt Premjeres un Satiksmes ministra apņemšanos uzbūvēt Rail Baltic dzelzceļu un savienot ar to Rīgu un lidostu. Politiķiem ir spēks rokās un Valsts kase pie sāna. Ja vienosies, tad arī būs.
Tātad šobrīd skaidrs – 6,4 miljardi par pirmo posmu. Ziņa principā nav slikta, jo sākumā tika gribēti astoņi vai pat vairāk miljardi. Tātad par pusotru miljardu mazāk, kas varētu arī priecēt, ja vien nebūtu daži pārsteigumi.
Pirmais: “Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu.”
Kāds stādās priekšā kā ātrvilcieni kursēs pa vienu sliežu ceļu? Kur būs izmaiņas ceļi? Vai tādi vispār būs? Iedomājaties divus ātrvilcienus. Viens atiet no Rīgas uz Tallinu, otrs no Tallinas uz Rīgu. Pa to pašu ceļu. Ja nebūs izmaiņas vietu, tad kamēr viens nebūs prom no ceļa posma, otrs stāvēs un gaidīs. Ja ir izmaiņas ceļi, tad viens dabūs apstāties un gaidīt, kamēr otrs paiet garām. Tā ne ko sev ātrvilciens! Tad vēl pa vidu kravu vilcieni ar max ātrumu 120 km/h. Vismaz trīs ar pusi stundas līdz Tallinai bez apstājas. Tātad caurlaides spēja nekāda. Ko redzam arī konsultantu aprēķinos. Uz gatava uzbēruma uzlikt sliežu režģi, salikt stabus un vadus elektrības padevei un signalizācijas iekārtām pie jau izbūvētiem transformatoriem varētu izmaksāt kādu miljonu eiro uz kilometru, maksimāli divus. Taču tad tas būtu normāls sliežu ceļš ar reizēm lielāku caurlaides spēju.
Ja gribēja ekonomēt, tad pirmajā posmā varēja mierīgi iztikt bez ātrgaitas dzelzceļa. Nevajadzētu būvēt nožogojumus visā garumā un ceļu pārvadus. Būve būtu stipri vienkāršāka un lētāka.
Otrais. Projekts būšot ekonomiski pamatots. Līdz 2046. gadam plānots pārvest 51,7 milj. pasažieru un 10,9 milj. t. kravu. Tas ir no 2030. gada ieskaitot 3,2 milj. pasažieru gadā un mazāk par milj. t. kravu! Šobrīd ik gadus pa Latvijas dzelzceļu tiek pārvadāti apmēram 17 milj. pasažieru un tie 10 milj. tonnu visdrīzāk būs pat šogad. Salīdzinājumam VAS “LDZ” aktīvu vērtība ir 780 milj. eiro, pamatlīdzekļu 530 milj. eiro. Ar šādiem apjomiem VAS “LDZ” strādā ar zaudējumiem un jaunā indikatīvā infrastruktūras attīstības plāna projektā ir paredzēts, ka kopējā ikgadējā dotācija dzelzceļam būs ap 100 milj. eiro. Tie 6,4 miljardu aktīvi būs jāuztur un jāatjauno.
Ko var saprast no konsultanta skaidrojumiem par ekonomisko izdevīgumu: “Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība.” Tātad ekonomiskais izdevīgums ir sarēķināts uz naudā grūti pārvedamiem faktoriem. Taču, ja saka, ka būs, tad būs. Galvenais ir noticēt un spēt apmaksāt.
Trešais. Ja ir paredzēts no Rīgas dzelzceļa stacijas līdz Imantai vienu sliežu ceļu pārbūvēt uz 1435 platumu, tad kāda vella pēc tagad ir jābūvē tilts pār Daugavu?
Tāpat caurlaides spēja šajā posmā dramatiski kritīsies. Ja vasarā uz Jūrmalu, tad labāk ar autobusu vai auto. Vilcieni kursēs retāk un kamēr viens posmu nebūs atstājis, otrs gaidīs. Ja papildus naudas nebūs, kas ir reāls risks, tad šāda kārtība var saglabāties uz ilgu laiku. Es šeit nerunāju par drošibas riskiem, kas būtiski pieaugs. Pieredze rāda, ka īslaicīgi risinājumi bieži mēdz kļūt par pastāvīgiem.
Ja sākotnēji Rail Baltic bija Baltijas valstīm ļoti dārgs projekts, taču vismaz pilnvērtīgs, tad pašlaik redzam, ka būs vienkārši dārgs, bet “kroplītis”.
https://www.diena.lv/raksts/pasaule/baltijas-valstis/_rail-baltica_-pirmas-kartas-dzelzcela-linijas-projektesanas-un-buvniecibas-izmaksas-baltijas-valstis-sasniegs-153-miljardus-14319063
https://www.delfi.lv/193/politics/120030511/rigu-ieklaus-rail-baltica-projekta-pirmaja-posma-lemj-valdiba
Rīgu iekļaus “Rail Baltica” projekta pirmajā posmā, lemj valdība
Līdzīgās publikācijas:
Vai Latvijas ekonomika var atļauties tik dārgu elektroenerģētikas politiku? Šod…
Par Koncerna “Latvijas dzelzceļš” 1. ceturkšņa finanšu rādītājiem Nav nekādu pā…
Par airBaltic 1. ceturkšņa finanšu rezultāti Latvijas masu mēdiji dīvainā kā…
AirBaltic un arī Gausa patiesības mirklis tuvojas.
Vakar bija starpfinišs – air…
