Savas dzīves laikā esmu noskatījies simtiem filmu par Lielo Tēvijas karu.
Padomju vara bija labāka par krieviem.
Vai arī tā man likās, jo tad es biju bērns, bet tagad esmu sirms puisis.
Padomju vara bija labāka par krieviem.
Vai arī tā man likās, jo tad es biju bērns, bet tagad esmu sirms puisis.
Bet filmās par Otro pasaules karu viss ir skaidrs.
Šeit ir mūsējie, ir fašisti.
Skatos filmas par karu Donbasā un Ukrainā.
Bet man tas nepatīk.
Manas paaudzes cilvēkam tas ir grūti.
Jo mūsējie ir visur.
Ne tāpēc, ka es ar kaut ko dalos, atbalstu vai neatbalstu.
Nē.
Vienkārši mūsējie man joprojām ir Maestro, Romeo, Smuglianka, Grasshopper, leitnants Skvorcovs, pilots Maša un Makaričs.
Kur Maestrova vārdi – jūs cīnījāties par manu Ukrainu – ir pilnīgi atšķirīgi.
Kur viņi visi – uzvarēja..
Un esam apmierināti ar Reihstāga drupām.
Jūs varat mest akmeņus)
Līdzīgās publikācijas:
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/12/410441407_6655586334568711_4257811924401473313_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2024/04/437524137_7565430010184146_5744183506256701561_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2024/03/3-gadus-atpakasveiki-draugi-nezinu.png?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/03/331909167_588908129958252_6014387676210753249_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)