Šodien piedalījos diskusijā par centrāltirgus attīstības stratēģiju. Pasākumu organizēja pašvaldības uzņēmums “Rīgas Nami”. Vispirms bija ekskursija, vēlāk deputāti un speciālisti pulcējās klausīties un strādāt. Prezentācija sākās ar salīdzinājumu ar citām Eiropas pilsētām un to versijām par centrālajiem tirgiem. Ir acīmredzams, ka pirkumu būtība mainās un tirgum ir jāatrod sava niša. Šobrīd milzīgas tirgus platības vienkārši netiek izmantotas. Un izmaiņas pilsētas ainavā prasa izmaiņas tirgus aizņemtās teritorijas dabā. Tika runāts par teritorijas labiekārtošanu, par kultūras vai sporta pasākumu attīstību šajā pilsētas dzīves telpā. Droši vien tas viss ir labi, ja ne vienam BET. Man radās diezgan bēdīgs iespaids, cik tālu šie plāni ir no tur strādājošo cilvēku reālajām vajadzībām. Vienkāršs piemērs. Stratēģijā runāts par to, ka pēc iespējas jāatsakās no stāvvietām, jo velosipēdi, gājēji, klimata neitralitāte… Bet ja reiz pārkāpj diskusiju platformas slieksni (ko arī izdarījām ar kolēģi Sandri Bergmani) – un pagriežas. viens no pirmajiem tirgotāju pieprasījumiem ir nodrošināt atbilstošu autostāvvietu. Galu galā cilvēki nāk pirkt preces, un bieži vien tās nevar viegli aiznest rokās. Iedomājieties velosipēdistu ar kartupeļu maisu, pāris kāpostu galvām, kilogramu maltas gaļas, pienu, krējumu, zaļumiem un vēl kaut ko. Ieviests? Man tas ir smieklīgi. Un otrs lūgums ir pēc iespējas ātrāk atgriezt tramvaja satiksmi. Viena no pārdevējām mums teica tā: “Ušakova laikā viņi vismaz kaut kā par mums rūpējās, bet tagad viņi dzīvo kaut kur mājās, un mēs mājās…” Pēc gada būs vēlēšanas Rīgā ceru, ka varēšu palīdzēt cilvēkiem un visu sakārtot. Un taisīt tirgu cilvēkiem, nevis elfiem.
Līdzīgās publikācijas:
Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …
3 gadus atpakaļ… nekas jau nav mainījies…
Sveiki, draugi!…
Nezinu nevien…
Kad vīrs ir nenormāls, ir kauns ar tādu cilvēku precēties. Jāatzīst, ka pirmais
Par 2025. gadā
KĀDUS RISINĀJUMUS STARPTAUTISKIEM KONFLIKTIEM NESĪS 2025.GADS? …
