Somija sāk žoga būvniecību uz robežas ar Krieviju

Somija sāk žoga būvniecību uz robežas ar Krieviju, ņemot vērā Somijas centienus pievienoties NATO. Dzelzs priekškara uzcelšanas pamatā ir bažas, ka Maskava varētu vēlēties izmantot masu migrāciju kā ieroci pret Helsinkiem.

Somija ir sākusi būvēt žogu gar daļu no savas 1340 kilometrus garās robežas ar Krieviju, lai, kā skaidro Helsinki, “palielinātu drošību un pretotos jebkuram Maskavas mēģinājumam izmantot masveida migrāciju kā ieroci” saistībā ar Ukrainas krīzi.

Somijas varas iestādes otrdien paziņoja par būvniecības sākšanu, raksta The Guardian. Darbi uz zemes sāksies “ar meža izciršanu un tiks veikti tā, lai martā varētu sākties ceļu izbūve un žogu uzstādīšana”, teikts Somijas robežsardzes paziņojumā.

Baidoties, ka Krievijas puse varētu izmantot masveida migrāciju, lai izdarītu politisku spiedienu uz Helsinkiem, NATO kandidāte Somija jūlijā pieņēma jaunus grozījumus Robežsardzes likumā, lai atvieglotu stingrāku barjeru veidošanu. Pašlaik Somijas robežas galvenokārt aizsargā gaiši koka žogi, kas galvenokārt paredzēti, lai nepieļautu mājlopu šķērsošanu.

Paziņojums par pierobežas sienas būvniecības sākšanu nāca, Somijas parlamentam virzoties uz savu centienu pievienoties NATO, palielinot iespējamību, ka Somija atstās savu kaimiņvalsti Zviedriju, lai ātrāk pievienotos transatlantiskajam militārajam paktam. Pēc otrdienas debatēm Somijas deputāti plāno trešdien pēcpusdienā rīkot balsojumu, lai paātrinātu pievienošanās aliansei procesu.

Trīs kilometrus garo pilotprojektu dienvidaustrumu robežšķērsošanas punktā Imatrā paredzēts pabeigt līdz jūnija beigām, teikts Somijas varasiestāžu paziņojumā. Vēl 70 km būvniecība, galvenokārt Somijas dienvidaustrumos, tiks veikta laikā no 2023. līdz 2025. gadam. Kopumā Somija plāno būvēt žogu 200 km garumā no robežas ar Krieviju, izmaksājot aptuveni 380 miljonus eiro.

Žogs būs trīs metrus augsts ar dzeloņstieplēm augšpusē, un īpaši jutīgās zonas tiks aprīkotas ar nakts redzamības kamerām, gaismām un skaļruņiem.

Kamēr Somijas un Krievijas robeža iepriekš “strādājusi labi”, brigādes ģenerālis Jari Tolpanens novembrī aģentūrai Agence France-Presse sacīja, ka konflikts Ukrainā ir “krasi mainījis” drošības situāciju.

Igaunija, Latvija un Polija arī pastiprinājušas drošības pasākumus uz savām robežām ar Krieviju vai plāno to darīt, raksta The Guardian.

Somija, kurai ir viena no garākajām robežām Eiropā ar Krieviju, un Zviedrija atteicās no savas desmit gadus ilgās militārās nepievienošanās politikas un iesniedza pieteikumu dalībai NATO pagājušā gada maijā pēc Krievijas NMD uzsākšanas Ukrainā. Taču, saskaroties ar mazāk diplomātisko šķēršļu nekā Stokholma, Helsinki vēlas virzīties uz priekšu pat pirms Somijas vispārējām vēlēšanām aprīlī, jo arī sabiedriskā doma atbalsta dalību NATO. Somijas un Zviedrijas vēlmi pievienoties blokam atbalsta gandrīz visas NATO dalībvalstis – izņemot Ungāriju un Turciju.

Likumprojekta pieņemšana nozīmē, ka Somija var rīkoties ātri, pat ja ratifikācijas tiks saņemtas pirms jaunas valdības izveidošanas.

“Ir pienācis laiks ratificēt un pilnībā uzņemt Somiju un Zviedriju kā dalībvalstis,” otrdien vizītes laikā Somijā sacīja NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs. Sagaidāms, ka likums tiks pieņemts viegli pēc tam, kad maijā sākotnējo kandidatūru dalībai vēlēšanās atbalstīja 188 no 200 parlamenta deputātiem.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons sacīja, ka pati Somijas pievienošanās varētu “sarežģīt” ciešu Ziemeļvalstu militāro sadarbību, jo Zviedrija paliks viena bez NATO aizsardzības.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu pirmdien sacīja, ka Ankara tagad atbalsta Somijas centienus, piebilstot, ka “mēs varam dalīties dalības procesā starp Zviedriju un Somiju”.

Lai gan likumprojekta pieņemšana nenozīmē, ka Somija automātiski pievienosies NATO, tiklīdz to būs ratificējušas Turcija un Ungārija, tas tomēr nosaka termiņu, cik ilgi tā var gaidīt savu kaimiņu.

Valdības tieslietu kanclers Tuomas Poisti sacīja, ka pēc likumprojekta apstiprināšanas parlamentā prezidents var gaidīt ne vairāk kā trīs mēnešus, lai to parakstītu.

Somijas prezidents Sauli Nīniste pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja, ka plāno parakstīt likumu, tiklīdz to apstiprinās parlaments, taču “praktisku apsvērumu dēļ” viņš varētu pagaidīt līdz aprīlī paredzētajām vēlēšanām.