Sveša vara zīmē un uzspiež savas vīzijas – kā mūsu valsts izskatīsies, ja…, ka…

Sveša vara zīmē un uzspiež savas vīzijas – kā mūsu valsts izskatīsies, ja…, kas notiks, ja… Svešā vara nosaka, kādas filmas mums skatīties, kam ticēt, kā veidot pasauli ap sevi un sevī…
Esat aizdomājušies, kāpēc vienas valstis izdzīvo, saņemas pat pēc lielām katastrofām, uzplaukst un attīstās, zied sev un savai tautai? Un kāpēc citas iznīkst, lai gan it kā ir visi apstākļi, pat labāki apstākļi – atbalsts, draugi un partneri…? Esat lasījuši Vilkaču mantinieci? Kā tur bija – ja zini, ka neviens tev nepalīdzēs, ja cilvēki tevi nesaprot, no tevis bīstas vai tevi nolād, tev mājās – kā mazā pasaulītē – ir jābūt visam, vismazāko mēru un sāls rezervi ieskaitot. Ir jābūt cilvēkiem – tās kopējiem, kas šo māju uzskata par savu, strādā tas labā un nebaidās pasaules nosodījuma… Un mājai ir nepieciešams mantinieks, kurs nesīs tālāk dzimtas paražas, spēku un vārdu… Tas saucas PAŠPIETIEKAMĪBA – tā ideja, kas likta vārda – suverenitāte – pamatā. Suverenitātes, par ko mums skandina ikdienā – gan Ukrainas, gan pašu valsts sakarā. Suverenitātes, kas nosaka, vai valsts ir spējīga pastāvēt.
Viss kaut kad jau ir bijis… un kāds to visu ir aprakstījis. Tieši tāpēc svešā vara iznīcina literatūru. Tos fragmentus no literārajiem darbiem, ko māca skolā, kāds ir izvēlējies un atzinis par ideoloģiski pareiziem, jau salicis akcentus un uzrakstījis anotācijas – lai nav jādomā, ko rakstnieks īstenībā ir gribējis pateikt. Pareizi lasīt ir vēl sliktāk kā nelasīt vispār!
Kas saimnieko Latvijā – Prātnieki un Oļinietes, kuri meklē savu izdevīgumu? Pindacīšas, kuras zags no visiem, savus tuvākos ieskaitot? Sutkas, kuri laizīs katru zābaku, ja tikai pasolīs rubli? Indrānu Edvarti – ošus uzpircējam, vecīšus pirtiņā… ? Nē, es mīlu Blaumani un brāļus Kaudzīšus arī savā laikā izlasīju – ar tolaik pareizajiem akcentiem, kuri arī šodien man liekas tie pareizākie… Un joprojām dzīvā atmiņā ir cilvēku spēcīgie raksturi Viļa Lāča vai Andreja Upīša darbos, un es brīnisķīgi saprotu, kāpēc tie nepatīk šodienas varai un tās pakalpiņiem… Un tuva ir spēcīgā Vilkaču Alīne, kura ne tikai nosargāja savu māju no rējējiem, bet arī palīdzēja kaimiņiem, kad viņu iedzīve tika nopostīta… Un man pretīgas ir gaudu dziesmas par okupācijas mūžīgo nastu un izvaroto tautu – ideoloģija, ko mums uzspiež. Un tas, ka sveša vara zīmē mums ienaidnieka tēlu…
Svešā vara cenšas iznīcināt SAPRĀTU… Un tikai no mums atkarīgs, vai tai izdosies iecerētais.

Source

Līdzīgās publikācijas:

Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro. Ap 2005. gadu ar bū… Būs interesanti. Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at… Vai patiesi neredzam, ka dzimtā zeme iznīkst, izmirst tiek izzagta? Ka, ja neapv… PATIESĪBA PAR NATO : NACISTU TERORISTU ORGANIZĀCIJU. Un kas īsti ir NATO? …