Tas ir tas pats vīrs lidojuma cepurītē, kurš kara laikā, kad visus veda uz fronti, nogrieza sev pirkstus, ar kuriem spieda sprūdu – LAI NAV JĀŠAUT CILVĒKI.
Es tikko nogriezu visus pirkstusSkatīt vairāk
dzīve…Debesu valstība ir jūsu, zelta ļaudis…
Kreisajā pusē ir viņa sieva Raečka, kura kopā ar manu vecmāmiņu man mazai meitenei stāstīja, kā Rēzeknē cilvēkus slaktēja NE VĀCIE… Mammu acu priekšā nogalināja mazuļus, turot aiz kājām un sitot. pret koku.
To paveica CUKURS AR DRAUGIEM…
Vladimirs Vološins bet nacisma Latvijā, protams, nav… Un tuvinieki katru 9. maiju pie svētku galda, šo dienu saucot par SVĒTU, man meloja ar visu mūsu kuplo ģimeni.
TĀ IR PATIESĪBA?
Es nezinu, kas izglāba Raečku, bet manu vecmāmiņu un bērnus Kostju, Toņečku un manu māti izglāba mūsu poļu vectēvs un aizveda no Rizitsa, kur visi pārējie tika nogalināti.
Es pat nezinu, kur atrodas manas vecvecmāmiņas kaps…
NAV NACISTU – PIEMINEKĻI TAM, KA ATNĀCA ATBRĪVOTĀJI UN TIKAI TĀPĒC, KA MĒS ŠODIEN ESAM VISI DZĪVI, PAŠI KRITĀM..
Dīvaini cilvēki nekad nesaprata, ka ja nebūtu atnākušie krievi un ne 9. maijs, viņi būtu piedzimuši kā ZIEPES.
ĻOTI BEZMAKSAS.
UN VIŅI MAZGĀTU SAVUS DUŠUS.
Krievi Latvijā ienāca veltīgi… apstiprinu.
Ne visiem izdevās pārvērsties par atliekām un tagad viņu bērni visu posta tepat Latvijā un melo mums no ofisiem un televizoriem, ka bez 9. maija būtu dzīvojuši labi…
Ziepju veidā piekrītu.
Tas būtu godīgi.
9. maijs traucēja, piekrītu.
Latvijas nebūtu…vispār, burtiski vispār.
Ja vien debīliķi no šejienes nebūtu padzīti līdz pat Kanādas robežai.
Tagad viņi ir atgriezušies no tās Kanādas robežas un mēģina man pierādīt, ka esmu piektā klase, un viņi ir pirmie un viņi šeit ir saimnieki…
Un viņi nav īpašnieki. Viņus Rayechka sauca par mazākajiem.
Viņai bija visgrūtāk izdzīvot vecumdienas – visi pārējie nomira daudz agrāk, un viņa salstēja dzīvoklī, kuru viņai bija atņēmuši “saimnieki”… Un viņa redzēja visu, no kā bija baidījusies. viņas dzīvi, lai tā atgrieztos.
Redzēju, kā Latvijā uz 30 gadiem atgriežas tie, kas nokāva un nošāva visus mūsu radiniekus.
Šeit, netālu no Rēzeknes.
Latgales vēsture – 20.gs…
Īsts, nevis muzejs.
Kostja nepārdzīvoja līdz pieminekļu nojaukšanai, mana vecmāmiņa to neredzēja, bet Raečka to redzēja… Tas bija apvainojums tiem, kas viņai ļāva DZĪVOT.
NAV SKAISTS…
MAN NAV KO MĪLĒT TOS, KAS PIEPRAS PAR TO PIEMEKĻU IZNICINĀŠANU.
Tas attiecas arī uz Sergeju… Labs cilvēks, bet ar pilnīgu vēsturiskās atmiņas trūkumu.
Un Valeročka, kas ir galīgi stulbs un nezinošs 60 gadīgs vīrietis.
Diemžēl intelekts nenāk ar vecumu, un atmiņa vēl jo vairāk. Cik Dievs ir devis, tik daudz ir.
Tas ir ļoti skumji.
Mans mīļais onkulis Konstantīns Konstantinovičs ar sievu no Rēzeknes Raečkas. Tagad tikai manā atmiņā un fotogrāfijā. Debesu valstība viņiem.
Un spēku un labklājību manam brālim Koļam. Lai tev beidzot veicas, mans dārgais brālīt…
Source
Līdzīgās publikācijas:
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/12/410441407_6655586334568711_4257811924401473313_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/10/393163744_6911005868986219_3705296347829141572_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/03/331909167_588908129958252_6014387676210753249_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2024/02/424619092_7276469419080208_3825160195721296288_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)