Tas notika ar Rozu Emanuilovnu. Dēls Mariks pie līgavas atveda savu līgavu no Pēterburgas, kuru viņš trīs gadus slēpa no mātes, liekot viņai nervozēt un visdrūmākās aizdomas. No rīta dzīvespriecīgais Mariks ar brīnišķīgo zilacaino, anēmiski trauslo Sanktpēterburgas mīļoto Katju padusē priecīgi stāstīja draugam no otrā stāva, ka viņi taisīs Privozu. Bo Katja nolēma iepriecināt savu māti Rosu ar ēdienu gatavošanu un pierādīt, ka viņa ir īsta odesiete. Un tas joprojām var garšīgi pagatavot. Viņš skaļi paziņoja visam pagalmam. Un viņš nosvilpa Privozam. Viss ciems pazina krustmāti Rosu. Tāpēc līdz pusdienlaikam pagalms bija pilnībā izpārdots. Visi priekšējo dārzu žogi, ļodzīgās šūpoles un pat vājā pagalma aprikožu kokā kāds sēdēja lapotnē, spļaujot sēklas zemē. Apdomīgi kaimiņi no citiem pagalmiem vilka ķebļus, pieklājīgi sēžot puslokā pagalma galā. Ņemot vērā Rozas Emanuilovnas plaušu tilpumu, neviens nebaidījās, ka nedzirdēs pietiekami, neatkarīgi no tā, kur viņš sēdēja. Viņi notrieca divus pārbiedētus jaunus radiniekus kādam no Minskas, kuri nekad nebija bijuši nevienā publiskajā pasākumā Odesā, izņemot pludmali. Viņi īsti nesaprata, kas notiek, bet bija mierīgi sajūsmā no gaidīšanas, sēdēdami uzmanībā ar vēžveidīgo maisiem plaukstās. Vietējam bezpajumtniekam Valerčikam, kurš dzīvoja kopējā šķūnī, dāsni iedeva mēness spīdumu un naudu uzkodām un aizsūtīja pastaigāties pa parku. Ņemot vērā viņa temperamentu, neviens nevēlējās sabojāt priekšnesumu ar saucieniem no viņa vietas un komentāriem gaisā. Kad mierīgā pusdienlaika karstumā visi kagali jau bija apsēdušies un gaidījuši, skrāpējoties un runājot zemos toņos, Mariks un Katja atgriezās. Katja neizpratnē paskatījās uz auditoriju, un Mariks acumirklī saspringa un atcerējās, kāpēc viņš tik daudzus gadus dzīvoja prom no mātes. Zem labestīgu skatienu rindas viņš ievilka galvu plecos un vilka smagas somas, iebruzās ārdurvīs, gļēvi pametot savu līgavu pārsteigumā tur klīst caur ieinteresētu skatienu un klusu sarunu rindu, it kā caur cimdiem. Viņi devās uz dzīvokli un sākās. – Ak, mani labie ir atnākuši! Cik jūs nopirkāt, manas gudrās meitenes! – Ak, ko tu paņēmi… Tomātus… Nē, es, protams, saprotu, ka Sanktpēterburgā mikādas nav, bet šis dupsis varēja kaut reizi dzīvē izvēlēties un uzstāt?! Atbilde netika dzirdēta; prima biezais bosuņa bass pārvērta bufonu par viena cilvēka izrādi. – Ko tu plāno pagatavot, mana zelta zivtiņa? Ak, vai jūs zināt, kas ir zilie ikri? Vai tu skatījies internetā? Nu uz priekšu, pārsteidz šī šmuka veco māti, lūdzu… – Ko tu dari, ko tu dari??? Kurš slāņos sakrauj zilos? Vai tu vēlāk izmazgāsi manu krāsni, saki? -Vai tu esi kaut ko aizmirsis, mans zelts? Pipari, jā, paprika kļūst zila. Ak, es nezināju? Aizmirsa? ko tu saki?! – Marik, pasaki godīgi, kas tu esi??? Vai tu viņai teici, lai viņa tur liek burkānus? Es nespēju noticēt, ka viņa pati nāca klajā ar šo ideju! Šo, pats??? Puiši, jūs esat ideāls pāris! – Ko tu dari, ko tu dari??? Kāpēc, pie velna, jūs tajā pašā bļodā ieliekat sālītas brētliņas un ieliekat tajā arī jēlas brētliņas? Ak, tu nezināji? Tāpēc tagad varat to atdalīt un uzzināt! Kā es varu zināt, kā? Iekost katru, jo tev nav smadzeņu!!! Tad pagalmā ielauzās skaļš un jautrs Valerčiks divu bezpajumtnieku draugu un pāris ceļā satiktu suņu siltā kompānijā. Uzreiz tika iznesta vēl viena mēness pudele un noorganizēta labdarības ziedojumu vākšana uzkodām, ar kuru visa banda tika nosūtīta atpakaļ, lai netraucē iedzert. Ātrās reaģēšanas komanda apsēdās, un kaimiņi klusi pastāstīja viņiem trūkstošo libreta daļu. Šajā laikā komanda, lai iepriecinātu krustmāti Roze, gastronomiski sasniedza zivi. – Vai tās ir pātagas??? Es tev jautāju, vai šīs utis tev pārdeva par pātagu??? tu viņus paņēmi uz šprotēm??? Labi, šī nepilngadīgā prostitūta, viņi visi ir savvaļas Sanktpēterburgā, bet Marik, tu man liec pasmaidīt. Ej uz piegādi un iespļauj tai tirgotājai mutē, pasaki, ka tas ir no manis!!! Pa logu izlido ne īpaši prasmīgas rokas izmests bļoda ar zivju iekšām. Nav grūti uzminēt, uz kura galvu tas tika nošauts. Sirdi plosoši: “Nāc, nogalini mammu, jo tas vēl nav izdevies!!!” – pagalmā ielido putots Mariks, ar kājām atgrūdams skrienošos kaķus, paķer bļodu un izplestām acīm skatās apkārt publikai. Tad viņš ar trīcošām rokām aizdedzina cigareti un metās atpakaļ, pirms viņi viens otru nogalina. Šajā dienā, kā noskaidrojās, bija paredzēta plaša gastro programma. Taču pēc jaunu olu uzlaušanas uz galvām un vairumā pirktās gaļas salīdzinošās analīzes tā nekad nenokļuva līdz kaklam. … Sešos no rīta no balkona tante Rosa sveicināja savu draudzeni, kura bija atbraukusi no dāmas un palaida garām visu “telti”: “Anuš, dārgais, tu neticēsi!” Marks atveda savu Sanktpēterburgas Katju. Es pavadīju visu nakti, gatavojot viņiem zivis, tagad es pamodināšu viņus ēst. Nē, viņa, protams, ir slampa, jo viņa ar viņu sapratās, bet viņa izvēlas ēdienu un gatavo to dievišķi! Džozefs Larionovs
Līdzīgās publikācijas:
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …
Skices no manas (ne)amerikāņu dzīves LATVIJĀ VIENS DAINIS MAZĀK Interesanti…
NEticami BAIŠS, KAS NOTIKA VAKAR UN ŠODIEN! Tu neej apkārt, cerot uz…
