https://lt.sputniknews.ru/20240215/sud-v-latvii-razreshil-deportirovat-rossiyan-31983586.html
Tiesa Latvijā atļāva krievus deportēt
Tiesa Latvijā atļāva krievus deportēt
Tiesneši uzskatīja, ka Latvijas likumdošana dod iespēju Krievijas pilsoņiem iegūt jaunu juridisko statusu, lai uzturētos republikā 15.02.2024., Sputnik Lietuva
2024-02-15T18:36+0200
2024-02-15T18:36+0200
2024-02-15T18:36+0200
Baltijā
Latvija
kopienai
Krievija
Krievijas pilsoņi
krievi
diskriminācija
deportācija
izraidīšana
izraidīšana
https://cdnn1.lt.sputniknews.com/img/169/33/1693395_0:0:1728:972_1920x0_80_0_0_d3a0194e7befcea6906781ef1a79c923.jpg
VIĻŅA, 15. februāris – Sputnik. Latvijas Satversmes tiesa par likumīgām atzina varas iestāžu prasības par valodas eksāmena nokārtošanu valstī dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, vēsta portāls Rus.LSM.lv.Tiesa vērtēja grozījumus Imigrācijas likumā, saskaņā ar kuriem Latvijā dzīvojošie krievi. bija jāpiesakās ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam , un tad noteikti jānokārto eksāmens par valsts valodas zināšanām. Pretējā gadījumā viņiem draud izraidīšana no valsts, jo viņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir zaudējušas spēku kopš 2023. gada septembra. Tajā pašā laikā prasību tiesā iesniedza Krievijas pilsoņi, kuri uzskata, ka Latvijas varas iestādes viņus ir nostādījušas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citi Latvijas iedzīvotāji, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju republikā. Prasītāju ieskatā pastāvīgās uzturēšanās atļauju atņemšana krieviem pārkāpa viņu tiesības uz privāto dzīvi un vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, ko garantē valsts konstitūcija, tomēr tiesneši uzskatīja, ka Latvijas likumdošana dod Krievijas pilsoņiem iespēju iegūt jaunu juridisko statusu, lai uzturētos Baltijas Republikā. Pēc tiesas domām, valstij ir tiesības izvērtēt dažādus “riskus” nacionālajai drošībai un reaģēt uz tiem, mainot savu imigrācijas politiku. Tādējādi Krievijas pilsoņi var uzturēties valstī tikai tad, ja “neapdraud Latvijas drošību.” Iepriekš Latvijas Seima Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris izteicās, ka viņi vēlas nodot “melnā ēna” uz republiku sakarā ar krievu izraidīšanu no valsts.Viņaprāt, Krievijas pilsoņu izraidīšanas procesam no valsts ir jānotiek “bez pārmērībām, normāli, kā tiesiskā valstī”. Latvijas Pilsonības un migrācijas departaments prognozē, ka ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu potenciāli varēs iegūt 25 316 Krievijas iedzīvotāji. Pārvaldes vadītāja Maira Roze atzīmēja, ka Latvijas varas iestāžu galvenais mērķis ir, lai krievi nokārtotu latviešu valodas eksāmenu, pēc viņas teiktā, ja deportētie krievi nesazinās ar varas iestādēm, tad departaments vēršas pēc palīdzības robežsargiem, lai arī viņi varētu veikt pārbaudi. Tajā pašā laikā, pēc Rozes teiktā, “mēs nerunājam par piespiedu izraidīšanu”. Kā viņa atzīmēja, pat ja persona ir bijusi starp izsūtītajiem, no kuriem šobrīd ir 985 cilvēki, pagaidu dokumentus no Latvijas var iegūt, vienlaikus maksājot paaugstinātu maksu par iesnieguma paātrinātu izskatīšanu piecu dienu laikā.2024.gada janvārī, Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka Krievija gatavojas pieņemt krievus viņu izraidīšanas gadījumā no Baltijas republikas. Pēc viņas teiktā, Maskava sagatavos viņu iekārtošanas vietas un strādās ar nodarbinātības jautājumiem. Viņa arī norādīja, ka Latvijas varasiestāžu plāni ir “absolūti diskriminējoši”. Vienlaikus Krievijas pilnvarotais lietvedis Latvijā Oļegs Zikovs atzīmēja, ka valsts valodas zināšanu eksāmena nokārtošana Latvijā kļūst par “pārliecinošu slogu”. ” vecāka gadagājuma krieviem, un Latvijas varasiestāžu iniciatīva ir „absolūti necilvēcīga.” Turklāt Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Lietuva, Latvija un Igaunija atklāti gatavojas krievvalodīgo iedzīvotāju masveida deportācijai galīgas nolūkos. “Krievijas jautājuma” risinājums. Tā no Latvijas izraidītais Krievijas militārais pensionārs Boriss Katkovs sacīja, ka attieksme pret krievu pensionāriem Latvijā ir “īsts genocīds”. Pēc viņa teiktā, Baltijas republikas varas iestādes īsteno politiku, kas vērsta uz Krievijas tautiešu izspiešanu, vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka krievu izraidīšana no Baltijas valstīm ir “ļoti nopietna lieta, kas tieši skar mūsu valsts drošību.” PMLP priekšnieks 2023. gada decembra sākumā atzina, ka Latvijā dzīvojošo krievu izraidīšana būtu “ļoti grūta un apgrūtinoša”. Viņasprāt, pats izraidīšanas process prasīs “diezgan rūpīgu darbu”. Sputnik Lietuva tagad ir Telegram! Abonējiet ātrākās, spilgtākās un detalizētākās ziņas par Lietuvu, Baltiju un citām.
https://lt.sputniknews.ru/20240119/khotyat-brosit-chernuyu-ten-v-latvii-pytayutsya-opravdatsya-za-vysylku-rossiyan-31710309.html
https://lt.sputniknews.ru/20240209/vygnat-ikh-vsekh-v-seyme-latvii-obradovalis-vysylke-rossiyan-31918765.html
https://lt.sputniknews.ru/20240124/v-mid-rf-vysylku-rossiyan-iz-latvii-sravnili-so-zverstvami-fashistov-31750883.html
https://lt.sputniknews.ru/20240116/vysylka-rossiyan-iz-stran-baltii-zatragivaet-bezopasnost-rf-zayavil-putin-31673239.html
Latvija
Krievija
2024. gads
ziņas
ru_LT
https://cdnn1.lt.sputniknews.com/img/169/33/1693395_0:0:1296:972_1920x0_80_0_0_d652125dcfb592075a5a47ce4d3cda52.jpg
baltijā, latvija, sabiedrība, krievija, krievijas pilsoņi, krievi, diskriminācija, deportācija, izraidīšana, izraidīšana, politika, tiesa
baltijā, latvija, sabiedrība, krievija, krievijas pilsoņi, krievi, diskriminācija, deportācija, izraidīšana, izraidīšana, politika, tiesa
Tiesneši uzskatīja, ka Latvijas likumdošana dod iespēju Krievijas pilsoņiem iegūt jaunu juridisko statusu, lai uzturētos republikā
Tiesa vērtēja grozījumus imigrācijas likumā, saskaņā ar kuriem Latvijā dzīvojošajiem krieviem bija jāpiesakās ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam un pēc tam jākārto eksāmens par valsts valodas zināšanām. Pretējā gadījumā viņiem draud izraidīšana no valsts, jo viņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir zaudējušas spēku kopš 2023. gada septembra.
Vienlaikus prasību tiesā iesniedza Krievijas pilsoņi, kuri uzskata, ka Latvijas varas iestādes viņus nostāda nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju republikā. Pēc prasītāju domām, pastāvīgās uzturēšanās atļauju atņemšana krieviem pārkāpa viņu tiesības uz privāto dzīvi un vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, ko garantē valsts konstitūcija.
Taču tiesneši uzskatīja, ka Latvijas likumdošana dod iespēju Krievijas pilsoņiem iegūt jaunu juridisko statusu par atrašanos Baltijas republikā.
“Tiesa lēma, ka prasība apstiprināt valsts valodas prasmi A2 līmenī, kas prasa spēju sazināties par vienkāršām ikdienas lietām, ir samērīga,” teikts materiālā.
Pēc tiesas domām, valstij ir tiesības izvērtēt dažādus “riskus” nacionālajai drošībai un reaģēt uz tiem, mainot savu imigrācijas politiku. Tādējādi Krievijas pilsoņi var uzturēties valstī tikai tad, ja “tie neapdraud Latvijas drošību”.
“Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir saistīts ar nepieciešamību mazināt drošības riskus un ir vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzību,” norādīja tiesa.
Iepriekš Latvijas Seima Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sacīja, ka viņi vēlas mest uz republiku “melno ēnu” sakarā ar krievu izraidīšanu no valsts.
Pēc viņa teiktā, Krievijas pilsoņu izraidīšanas procesam no valsts ir jānotiek “bez pārmērībām, kā parasti tiesiskā valstī”.
Vienlaikus Latvijas Pilsonības un migrācijas departaments paredz, ka ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu potenciāli varēs iegūt 25 316 Krievijas iedzīvotāji. Pārvaldes vadītāja Maira Roze atzīmēja, ka Latvijas varas iestāžu galvenais mērķis ir, lai krievi nokārtotu latviešu valodas eksāmenu.
Pēc viņas teiktā, ja deportētie krievi nesazinās ar varas iestādēm, tad departaments vēršas pēc robežsargu palīdzības, lai arī viņi varētu tikt galā ar pārbaudēm.
Tajā pašā laikā, pēc Rose teiktā, “mēs nerunājam par piespiedu izraidīšanu”. Kā viņa atzīmēja, pat ja persona bija izsūtīto personu vidū, no kurām šobrīd ir 985 cilvēki, pagaidu dokumentus no Latvijas var iegūt, vienlaikus maksājot paaugstinātu maksu par iesnieguma paātrinātu izskatīšanu piecu dienu laikā.
2024.gada janvārī Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Krievija gatavojas pieņemt krievus gadījumā, ja viņi tiks izraidīti no Baltijas republikas. Pēc viņas teiktā, Maskava sagatavos viņu iekārtošanas vietas un strādās ar nodarbinātības jautājumiem. Viņa arī norādīja, ka Latvijas varasiestāžu plāni ir “absolūti diskriminējoši”.
Vienlaikus Krievijas pilnvarotais lietvedis Latvijā Oļegs Zikovs atzīmēja, ka valsts valodas eksāmena nokārtošana Latvijā kļūst par “pārvaramu slogu” gados vecākiem Krievijas iedzīvotājiem, un Latvijas varas iestāžu iniciatīva ir “absolūti necilvēcīga”.
Turklāt Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Lietuva, Latvija un Igaunija atklāti gatavojas krievvalodīgo iedzīvotāju masveida deportācijai, lai rastu galīgo risinājumu “krievu jautājumam”. Tā no Latvijas izraidītais Krievijas militārais pensionārs Boriss Katkovs sacīja, ka attieksme pret krievu pensionāriem Latvijā ir “īsts genocīds”. Pēc viņa teiktā, Baltijas republikas varas iestādes īsteno politiku, kas vērsta uz Krievijas tautiešu izspiešanu.
Vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka krievu izraidīšana no Baltijas valstīm ir “ļoti nopietna lieta, kas tieši ietekmē mūsu valsts drošību”.
PMLP priekšnieks 2023.gada decembra sākumā atzina, ka Latvijā dzīvojošo krievu izraidīšana būtu “ļoti smaga un apgrūtinoša”. Viņasprāt, pats izraidīšanas process prasīs “diezgan daudz rūpīga darba”.