Tika aktivizēta latviešu publika, deaktivizēta krievu publika, mūs neitralizēja….

Tika aktivizēta latviešu publika, deaktivizēta krievu publika, mūs neitralizēja. Par iemesliem, kāpēc neiekļuvu EP, es runāju vakardienas videoklipā. Izdarīsim secinājumus un turpināsim ar tiem, kas mums tic. Ja nebalsoji, nesūdzies. Mans komentārs ir rakstā. Raksta nosaukumu izdomājuši žurnālisti. Ko no viņiem ņemt, par algu pārdeva dvēseles. RSL rakstā tika saukts par “bijušo”. Arī soglasti savās teltīs tā meloja. Bet Latvijas Krievu savienība turpinās strādāt, protams, piestrādājusi pie kļūdām. Tiem, kam nav maksas abonements, pievienoju tekstu. https://rus.delfi.lv/57860/latvia/120030392/mir-putina-zdes-nikto-ne-zashchishchaet-pochemu-bolshinstvo-latviyskih-russkih-v-subbotu-ostalis-doma “Putina pasauli šeit neviens nesargā” . Kāpēc lielākā daļa Latvijas krievu sestdien palika mājās? Laine Fedotova Vēlēšanu naktī partijas svinēja, pat nezinot rezultātus. Kā redzam tagad, partijām, kas cerēja uz Latvijas krievu un citu krievvalodīgo pilsoņu balsīm, nebija pamata svinēt. Viņu vēlētāji pārsvarā palika mājās. Kā atzīmē politoloģe Iveta Kažoka, tie, kuri ieradās iecirkņos, savas balsis atdeva Nilam Ušakovam (“Piekrišana”) un Vilim Krištopānam (“Latvija pirmajā vietā” (LPM)). Kā izskaidrot Seima vēlēšanās izgāzušās partijas Saskaņa līdera Ušakova saņemto mandātu? Kurš ieņēma vietu, kuru gadu desmitiem stingri ieņēma bijusī Latvijas Krievu savienības (RSL) līdere Tatjana Ždanoka, kura, pēc žurnālistu domām, strādāja Krievijas izlūkdienestos un šajās vēlēšanās nedrīkstēja piedalīties? Un visbeidzot, kāpēc lielākā daļa krievvalodīgo vēlēšanās vispār nebalsoja? Otro reizi Eiropas Parlamentā ievēlētais Ušakova faktors Nils Ušakovs uzskata, ka šo vēlēšanu lielākā problēma bija “pierunāt vēlētājus tajās vispār piedalīties”. Pēc viņa teiktā, viņš ir tikpat aktīvs kā Saskaņas vēlētājs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās. “Un tas ir loģiski, jo Eiropas Parlaments kopumā atrodas daudz tālāk nekā Rīga vai Daugavpils dome,” viņš saka. Ušakovs ir zīmols, uzskata Kažoka. Par to liecina arī Centrālās vēlēšanu komisijas dati par visvairāk plusu un svītrojumu saņēmušajiem politiķiem. Ušakovs saņēma 24 253 plusus, ievērojami apsteidzot saraksta otro numuru Olgu Petkeviču, kurai ir tikai 8 244 plusi “Spriežot pēc plusu skaita, “Piekrišanas” panākumi ir saistīti tikai ar Ušakova faktoru nākotnē, ja domājam par pašvaldību un Seima vēlēšanām, rezultāti nemainīsies, jo Ušakovs ir atgriezies Eiropas Parlamentā,” saka Kažoka. Kā norāda vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra, karš Ukrainā nebija galvenais vēlētāju pamudinājums balsot. Pēc viņa teiktā, par Ušakovu balsojuši izglītoti un jauni krievvalodīgie, kuram nostāja par karu Ukrainā nebija izšķiroša. Ušakovs bija konsekvents savos izteikumos par karu Ukrainā, un, piemēram, Petkevičs, pēc Kažokas vārdiem, “flirtēja” ar to, kā karam vajadzētu beigties. Vēlēšanu raidījumu sērijā Delfi Nākamais, lūdzu! Petkevičs, atbildot uz jautājumu, kā karam jābeidzas, atbildēja, ka tam jābeidzas ar mieru. Centra partijai nebija naudas no Centra partijas, nav pārliecināta par vēlēšanu rezultātu godīgumu. Viņas skepsi veicināja neprecīzie vēlētāju aktivitātes rādītāji, ko CVK publiskoja sestdien pulksten 16 un vēlāk laboja. Sestdien CVK sākotnēji ziņoja, ka līdz plkst.16 Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 35% vēlētāju, lai gan līdz šai stundai faktiski nobalsojuši 414 538 cilvēki jeb 26,9%. “Šeit nebija vietas kļūdām. Pastāv aizdomas par rezultātu viltošanu,” saka Gyori. Viņa nezina, vai saistībā ar šīm aizdomām sekos kāda rīcība, jo tas ir jārunā partijas iekšienē. Kopumā Gyori ir pārliecināts, ka “valsts propaganda un valdošās partijas ir darījušas visu, lai pastumtu malā un marginalizētu krievvalodīgo sabiedrību”. Viņas partija “mēnesi pavadīja ielās, sarunājoties ar cilvēkiem ārpus sakaru burbuļa”. Daudzi teica, ka neies uz vēlēšanām, jo ​​viņiem nav informācijas, kā un par ko balsot. “Bieži vien tieši no mums viņi pirmo reizi uzzināja par vēlēšanām,” saka Gyori. Pēc viņas teiktā, Latvijas televīzijas lēmums atcelt vēlēšanu debates krievu valodā izspieda krievvalodīgos no vietējās informatīvās telpas. Centra partijā kandidēja vairāki bijušie RSL politiķi. Partijas pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs saskata trīs galvenos aspektus, kāpēc viņa partija vēlēšanās cieta sakāvi. Pirmkārt, vēlētāji palika mājās, jo krievvalodīgie bija atsvešināti no Latvijas un valsts politikas. Otrkārt, partijai nebija naudas kvalitatīvai vēlēšanu kampaņai, un viņi paši smagi kļūdījās, izvēloties laiku partijas pārdēvēšanai. “Mūsu kļūda izriet no tā, ka mēs sākām mainīt zīmolu īsi pirms vēlēšanām. To nevajadzēja darīt,” viņš saka. Mitrofanovs arī sūdzas, ka RSL nevar saņemt valsts finansējumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl 2022.gadā nolēma liegt RSL izmaksāt budžeta finansējumu, kas tobrīd bija 71 904 eiro, jo partijai nebija konta Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Trešais iemesls ir tas, ka krievvalodīgajiem nebija motivācijas balsot. “Ja cilvēks ir motivēts, viņš atradīs informāciju. Sociālajos tīklos ir daudz avotu. Partiju profilos. Informāciju var atrast, bet, ja cilvēks ir pārliecināts, ka balsošana vai piedalīšanās politikā neko nemaina, tad var būt nav motivācijas Pēdējo sešu gadu laikā visi protesti un emocijas ir apslāpētas krievvalodīgos pilnībā ignorē valdošās partijas,” saka Mitrofanovs. Vai Centra partijas rezultāti būtu labāki, ja tā Eiroparlamentā iekļūtu ar RSL zīmolu? Pēc Delfi aptaujāto politologu domām, atšķirība būtu niecīga. “Es nedomāju, ka tas būtu kaut ko būtiski mainījis, ka balts nepārvērsās par melnu,” saka sociologs Arnis Kaktiņš. “Stabilitātei” nepietika zvaigžņu Partijas “Stabilitāte” līderis Aleksejs Rosļikovs pagaidām atturējās komentēt vēlēšanu rezultātus. Viņa pārstāvētā partija ir neapmierināta ar balsu skaitīšanas kārtību. “Uzskatām, ka ir nekorekti un nekorekti neļaut deleģētajiem partiju pārstāvjiem piedalīties vēlēšanu procesā,” viņš saka. Līdzīgu nostāju pauda arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis. Stabilitāte vēlēšanās saņēma tikai 1,98% balsu. Kāpēc? Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš ir tikai nedaudz pārsteigts par partijas sliktajiem rezultātiem, uzskata, ka fakts ir tāds, ka partijas sarakstā nebija nevienas “zvaigznes”. Slavenākais šī politiskā spēka pārstāvis Rosļikovs pats uz amatu nekandidēja. Lai gan viņš mēģināja virzīt kandidātus, viņa atbalstītājiem viņi “nepatika”. Uz citu sarakstu tika pārcelta arī Glorija Grevcova, kura bija viens no partijas panākumu “pīlāriem” Seima vēlēšanās. Viņa kandidēja uz Eiroparlamentu no biedrības Jaunlatvieši. Pēc Kaktiņa teiktā, Stabilitātei šajās vēlēšanās neizdevās savākt neapmierinātās sabiedrības balsis. “Šeit var vilkt paralēles ar Latvijas partiju “flash mob” – Jauno konservatīvo partiju un KPV LV, kas “uzķēra vilni” un spēja sasniegt labus rezultātus, taču tikai vienās vēlēšanās -termiņa pasākums Un tagad mēs redzam, kā tas notiek krievvalodīgo spārnā,” stāsta Kaktiņš. Flash mob ir liela cilvēku skaita pulcēšanās, lai veiktu neparastu vai šķietami nejaušu darbību. Flash mobs parasti tiek organizēts sociālajos tīklos. Stabilitātes vājie rezultāti, visticamāk, liecina arī par to, ka gados vecāki krievvalodīgie, kuri lieto Krievijas propagandu, nejūt, ka neviena partija Latvijā varētu pārstāvēt viņu intereses Eiropas Parlamentā. “Viņiem šķiet, ka neviens šeit nepārstāv un neaizstāv Putina pasauli,” apgalvo Skudra. Ždanokas krēsls daļēji tika Krištopānam, daļu krievvalodīgo balsu bez Ušakova saņēmis LPM pārstāvis Vilis Krištopans. Un tas nav pārsteidzoši. “Un Seima vēlēšanās LPM bija vairāk krievvalodīgo vēlētāju nekā latviešu, esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī šajās vēlēšanās par LPM nobalsoja ievērojama daļa no krievvalodīgajiem, kas kopumā ieradās balsot. Viņi arī diezgan aktīvi sazinājās krievu valodā,” viņa piebilda. Kažoku visvairāk pārsteidz partijas Suverēnā vara, kuras līdere ir Jūlija Stepaņenko, zemais sniegums. Partija vēlēšanās saņēmusi 2,26% balsu. Vēlēšanas bija cīņa par Ždanokas nomaiņu Eiropas Parlamentā, taču viņas vieta lielākoties palika tukša. Pēc Kajoki teiktā, vēlētājs, kurš bija gatavs balsot par Krievijas interešu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā, “palika mājās”. Pati Stepaņenko uzskata, ka viens no iemesliem ir laika trūkums iepazīties ar partijas priekšlikumiem. “Varbūt vajadzēja kaut kā runāt ar vēlētājiem,” viņa ierosina. Kā ziņots, Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība), kā arī vairāki bijušie Eiropas Parlamenta deputāti – Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība), Roberts Zīle (Nacionālā). Vienotība), Nils Ušakovs (Saskaņa “) un Ivars Ijabs (Latvijas attīstībai). Pirmo reizi mandātus saņēma Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Reinis Poznjaks (Apvienotais saraksts), Mārtiņš Staķis (Progresīvie) un Vilis Krištopāns (PLM).

Source

Līdzīgās publikācijas:

Būs interesanti. Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at… Sestdien, 8. jūnijā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, vēlēšanu iecirkņos notiks… Kad redzi roka roku mazgā un režīms nesodāms. Meklē iemeslu un domā ko darīt cil… Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …