Top 7 notikumi, kas ietekmēja (ietekmēs) dzīvi Latvijā

1. Krievijas pilsoņi pamet Latviju

Latvijas varas iestādes turpina meklēt Krievijas pilsoņus, kuri valsts valodas nezināšanas dēļ pakļauti deportācijai. Līdz šim ir atklāti vairāk nekā trīs desmiti. Viņiem tiek lūgts atstāt valsti.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (UGDM) līdz šim izdevusi 34 izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nav ievērojuši imigrācijas likuma prasības un nav iesnieguši dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Lieta vēl nav nonākusi līdz piespiedu izraidīšanai.

2. Viņi ar droniem norobežosies no Krievijas

Eiropas valstis, kas robežojas ar Krieviju no Norvēģijas līdz Polijai, plāno izveidot “dronu sienu”. Bezpilota transportlīdzekļi aptvers visu robežu ar Krieviju projektā iesaistītajās valstīs, izsekojot kustības un brīdinot par tām.

Varas iestādes arī apgalvo, ka šāda projekta īstenošana palīdzēs cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un dažādām provokācijām, ko varētu uzņemties Krievijas puse.

3. Brisele atteicās no trešdaļas miljarda

Latvija pirmdien saņēmusi otro maksājumu no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda 335,7 miljonu eiro apmērā. Latvija otrā maksājuma pieprasījumu no fonda iesniedza pērn 22.decembrī, ziņojot par 43 rādītāju izpildi.

Šobrīd valsts jau ir izpildījusi 52 (23%) rādītājus finansējuma saņemšanai.
Pirmais maksājums 201 miljona eiro apmērā tika saņemts 2022. gada oktobrī.

4. Uzmākšanās tiks sodīta finansiāli



Seims nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Administratīvo sodu likumā, paredzot uzlikt naudas sodu par seksuālu uzmākšanos līdz 700 eiro.

Likumprojektā seksuāla uzmākšanās ir definēta kā jebkura nevēlama verbāla, neverbāla, digitāla vai fiziska seksuāla rakstura darbība, kas vērsta pret citu personu un kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas vai privātās dzīves aizskaršana, īpaši, ja tā rada iebiedējošu , naidīga, pazemojoša vai aizskaroša vide.

5. Mūsu bruņumašīnas ir ātras



Valmierā atklāta Aizsardzības partnerības Latvija rūpnīca, kurā uzsākta bruņumašīnu ar nosaukumu Patria ražošana. Latvijas rūpnīca plāno gadā saražot aptuveni 30 bruņumašīnu. To pilns ražošanas cikls sāksies šī gada maijā, un pirmais transportlīdzeklis būs gatavs testēšanai ne agrāk kā jūlijā.

Kā atzīmē Aizsardzības ministrija, bruņutehnikas ražošana Latvijā ir nozīmīgs solis militārās industrijas attīstībā, kā arī veicinās kopējo ekonomikas attīstību.

6. Militārie spēki stiprina robežu



Aizsardzības ministrija plāno līdz oktobrim pabeigt austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna pirmo posmu.

Kā pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, daudzi iepirkuma līgumi robežas stiprināšanai jau ir noslēgti, un process turpināsies līdz jūnija beigām. Līgumi attiecas uz dažādiem Latvijā ražotiem betona un metāla izstrādājumiem, un daļa izstrādājumu būs jāieved no sabiedrotajiem.

7. Daudzstāvu māju iedzīvotājiem nepieciešami lifti



Daudzstāvu māju iedzīvotājiem nākamajos 15 gados būs jāsaskaras ar ievērojamām izmaksām. Lai kā remontētu vecos padomju liftus, drīz tie būs jānomaina pret jauniem.

Speciālisti stāsta, ka veca lifta modernizācija var izmaksāt aptuveni 35 000 eiro, savukārt jauna lifta cena būs aptuveni 50 000 eiro atkarībā no aprīkojuma un stāvu skaita. Vairumā gadījumu lifti ir kopīpašums ēkas iedzīvotājiem, tāpēc izmaksas gulstas uz dzīvokļu īpašnieku pleciem.