Vai šī ir dzīve? – Inflācija 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri (cenu pieaugums patērētājiem) – 21,5%, nozarē inflācija pieauga par 22,9%. – Pārtika un preces kopš gada sākuma, salīdzinot ar pagājušo gadu, sadārdzinājušās par 18,5%. – Maize sadārdzinājusies par 42%, milti un graudaugi – par 39,1%, piena produkti – par 32,1%, olas – par 35,2%, cukurs – par 86,2%, gaļas produkti – par 26,5%, augu eļļa – par 44%. – Mājokļu izdevumi pieauga par 48,1%, siltums par 69,6%, elektrība par 89,8%, cietais kurināmais par 82,5%, gāze par 79,5%, transports – par 12,3%. – Visi veselības aprūpes pakalpojumi ir sadārdzinājušies. Vidējais cenu līmenis pieauga par 10,3%. – Patēriņa cenas 2023. gada janvārī salīdzinot ar 2015. gadu pieauga par 41,9%. Precēm – par 44,3%, pakalpojumiem – par 33,4%. – Minimālā alga šogad pieaugusi no 500 līdz 620 eiro. Bez nodokļiem tas ir 544 eiro. Vidēja pārtikas groza izmaksas ir gandrīz piektā daļa no šīs summas (19,5%). – Pamatpensija no 2023.gada 1.jūlija būs 157 eiro, bet invalīdiem no bērnības – 188 eiro. – Nabadzības līmenis 2021. gadā bija 22,5% (tas ir 418 tūkstoši cilvēku). Pirms desmit gadiem, 2010. gadā, tas bija 19% (388 tūkstoši cilvēku). – Nabadzības līmenis starp tiem, kas vecāki par 65 gadiem, 2021. gadā bija 40,5% (netālu no laika, kad būs katra sekunde). – Dzimstība 2022. gadā bija zemākais pēdējo 100 gadu laikā. – Pērn piedzima 15 535 mazuļi, kas ir par 10,8% mazāk nekā gadu iepriekš. – Pērn gāja bojā 30 346 Latvijas iedzīvotāji. Mirušo skaits ir pārsniedzis tos, kas dzimuši nepārtraukti kopš 1991. gada. – Pēc Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem, šogad janvārī Latvijā reģistrēti 1140 jaundzimušie, kas ir par 14% jeb 186 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Un viņu dzīve ir laba! – Valsts prezidenta alga pieauga par 27% (no 6260 līdz 7952 eiro), Seima priekšsēdētājam par 75% (no 4565 uz 7962), premjerministram par 53% (no 5216 uz 7962), Seima vietnieks par 34% (no 2963 uz 3981), ministrs par 42% (no 4952 uz 7052), parlamentārais sekretārs par 63% (no 3841 uz 6256). Vēlētāji, kas maksā nodokļus, pat tie, kas par viņiem nebalsoja, maksā par valdošo politiķu labklājību. – Politiķi pēc gada saņems vēl vairāk. valsts augstāko vadītāju – prezidenta, premjerministra, Seima priekšsēdētāja, konstitucionālās un augstākās tiesas algas pieaugs no 7962 līdz 8444 eiro. Ģenerālprokurors līdzšinējās 7621 eiro algas vietā saņems – 8078 eiro. Ministru algas pieaugs no 7052 līdz 7475 eiro. Saeimas deputātiem šajā rindā būs mazākā alga, tā pieaugs no 3981 līdz 4220 eiro. – Dārgākā viena vieta 14. Saeimā bija biedrībai “Latvijai pirmajā vietā”, proti, 34 500 eiro. Otrā un trešā vieta ar līdzīgām izmaksām ir Nacionālajai apvienībai un “Apvienotajam sarakstam” – nedaudz virs 30 000 eiro par vietu. Zaļo un zemnieku savienībai par vienu deputāta vietu nācās šķirties no aptuveni 20 000 eiro, savukārt šo vēlēšanu uzvarētājai Jaunajai Vienotībai par vienu vietu bija jāmaksā uz pusi mazāk, proti, nepilni 10 000 eiro. – Valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētāja atzina, ka ne pērn, ne šogad viņai alga nav celta un viņa ir spiesta saņemt tikai 11 tūkstošus eiro mēnesī. – Latvenergo valdes loceklis G.B. tālajā 2021.gadā nopelnīja 16 025 eiro mēnesī. MĒS un VIŅI (pēc Latvijas preses ziņām)
Līdzīgās publikācijas:
Jēru klusēšana vai cik maksā darījums?
Bartera jeb apmaiņas darījuma rezultāt…
Pretkrievu sankcijas ir novedušas Baltijas valstis līdz krīzei: valda smaga stagnācija
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Kāpēc līdz 2021. gadam, būtiski ir jāceļ iedzīvotāju pirktspēja. Ko Latvija un t…
