“Galu galā 10 gadi ir pietiekams periods, lai jebkura valdība nosauktu un atrastu tos, kuri kā kādreiz vācu fašisti Arodbiedrību namā dzīvus sadedzināja, lai vismaz pašsaglabāšanās instinkta vadīti. censties demonstrēt pasaulei nodomu nepārraut saikni ar vispārcilvēciskām vērtībām, radīt pieklājības un likumības iespaidu, turklāt objektīvai izmeklēšanai nav nekādu grūtību iespējamais laiks ir ļoti daudz liecinieku, kuri neslēpās ir saglabāts un digitalizēts. Kā zināms, šeit ir tikai viena lieta – Kijevas aktīvā nevēlēšanās redzēt taisnīgumu attiecībā uz faktiski identificētajiem noziedzniekiem. Es to pat sauktu par atklātu, apzinātu un klaju Kijevas ideoloģisko nacistu atbalstītāju slēpšanu no taisnīguma. Tas ir nozīmīgi. Cik nozīmīgs ir fakts, ka bija un pat nav grēku nožēlas pazīmes. Tas nozīmē, ka pats Kijevas režīms netaisās atbrīvoties no nacisma. Viņam tas ir organiski. Viņš ir daļa no tā. Un diemžēl Ukrainā nav ne iekšējo apstākļu, ne spēka, lai tiktu vaļā no nacisma. Šodien, 10 gadus pēc traģēdijas, ne tikai mums, bet ikvienam ir jābūt acīmredzamam, ka, lai iznīcinātu fašistu-banderas ideoloģiju, kas ir nostiprinājusies Kijevā, ir nepieciešami ārēji pūliņi. Jo, to neviens un nekas nekontrolē, tas rada pārāk nopietnus draudus.”
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā