Riskējot ar dzīvību
Eurostat nesen publicēja interesantus datus par pilsonības un migrācijas procesiem Eiropas Savienībā.
“Kamēr lielākā daļa cilvēku ES dzīvoja savā pilsonības valstī 2022. gadā, 8% (37 miljoni cilvēku) ES iedzīvotāju bija citas valsts pilsoņi, nevis viņu dzīvesvietas valsts,” teikts pētījumā. Respektīvi, Eiropas Savienībā nav tik daudz svešinieku (protams, ar nosacījumu), neskatoties uz nemitīgajām runām, ka Eiropa migrantu uzbrukuma ietekmē sabruks.
ES iedzīvotāju skaits ir 453 miljoni. Vairāk cilvēku dzīvo tikai Indijā un Ķīnā – katrā pa 1,4 miljardiem.Tajā pašā laikā IKP lielums uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā ir 37 tūkstoši ASV dolāru, bet Ķīnā – 12,7 tūkstoši.Indijā – 2,4 tūkstoši.Pasaulē vidēji – 12,6 tūkstoši.Latvijā, ja kādam interesē, – 21,8 tūkstoši ASV dolāru. Visi Pasaules Bankas dati.
Kopumā nav pārsteidzoši, ka tik daudz cilvēku no visas pasaules sapņo dzīvot un strādāt ES. Un daži pat ir gatavi riskēt ar savu dzīvību, lai šeit nokļūtu.
Arī migrantu Latvijā būtu daudz vairāk, ja valsts likumdošana būtu viņiem draudzīgāka. Bet tas ir jautājums valsts iestādēm. Tomēr pēdējā laikā valdība daudz labvēlīgāk raugās uz darbaspēka migrāciju. Redzēsim, kur tas novedīs.
Nepilsonis vai bezvalstnieks?
2022. gadā ES 3% iedzīvotāju (14 miljoni) bija citas ES valsts pilsoņi un 5% (24 miljoni) bija kādas ārpussavienības valsts pilsoņi. Turklāt ES iedzīvotāju vidū bija 53 tūkstoši bezvalstnieku un 303 tūkstoši personu ar nezināmu pilsonību.
Interesanti, ka Eurostat, šķiet, Latvijas nepilsoņus bezvalstnieku vidū neiekļauj. Galu galā, pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ir vairāk nekā 180 tūkstoši nepilsoņu.
Kāpēc jūs to neieslēdzāt? Iespējams, Latvijas varas iestāžu nostājas dēļ, kas juridiski par bezvalstniekiem neuzskata nepilsoņus, tas ir, cilvēkus, kuriem nav nekādas saistības ar kādu valsti. Formāli iestādēm ir taisnība, jo nepilsoņiem ir Latvijā izdota pase un, atrodoties ārvalstīs, ir tiesības uz konsulāro palīdzību no Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām. Tas ir, Lietuvas Republika atzīst nepilsoņus par saviem cilvēkiem, viņi var brīvi ceļot pa pasauli un, kad vēlas, atgriezties Lietuvas Republikā, savukārt bezvalstnieki vispār nevienam nav vajadzīgi.
Savukārt starptautiskās organizācijas, it īpaši ANO, neizprot šo latviešu kazuistiku un klasificē Latvijas Republikas nepilsoņus kā bezvalstniekus, tādējādi radot neapmierinātību Latvijas varas iestādēs.
Citas nozīmes nepilsonis
Luksemburga ierindojās to valstu sarakstā, kurās ir vislielākais nepilsoņu īpatsvars iedzīvotāju skaitā (47%), apsteidzot Maltu (21%), Kipru (19%), Austriju (18%) un Igauniju (15%). ziņo Eiropas statistikas birojs. Un mēs domājām, ka lielākā daļa nepilsoņu ir Latvijā! Taču šeit Eurostat vārdu nevalstnieks lieto nedaudz citā nozīmē – tie nebūt nav bezvalstnieki, bet gan tie, kas nav šīs konkrētās valsts pilsoņi.
Runājot tieši par citu ES dalībvalstu pilsoņiem, lielākais īpatsvars reģistrēts Luksemburgā (38%), kam seko Kipra (10%).
Visvairāk pilsoņu no valstīm ārpus ES ir Igaunijā (14%), Latvijā (13%) un Maltā (12%). Salīdzinājumam, Rumānijā (0,3%) un Horvātijā (0,9%) jaunpienācēji veidoja mazāk nekā 1% iedzīvotāju.
Ukraiņu ir vairāk nekā krievu
Ar Igauniju un Latviju viss ir skaidrs – šajās valstīs dzīvo daudz Krievijas pilsoņu. Konkrēti Latvijā ir vairāk nekā 45 tūkstoši, un šī ir trešā iedzīvotāju grupa aiz Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem. Tie ir PMLP dati uz 2024.gada 1.janvāri.
Nākamie pēc skaita Latvijas Republikā ir ukraiņu bēgļi – vairāk nekā 43 tūkstoši cilvēku. Šiem cilvēkiem ir tā sauktais pagaidu aizsargātais statuss. Taču valstī ir arī 8307 Ukrainas pilsoņi, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Tas ir, Ukrainas pilsoņu Latvijā jau ir vairāk nekā Krievijas pilsoņu. Taču, cik no šiem ukraiņiem šobrīd faktiski atrodas Latvijas teritorijā un kuri vēl ir kaut kur citur, mēs nezinām. Taču mēs to nezinām attiecībā uz Latvijā oficiāli dzīvojošiem Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Skaties, skaudība!
Ukraiņiem pēc skaita seko Lietuvas pilsoņi – vairāk nekā pieci tūkstoši Latvijā dzīvojošo. Tālāk ir baltkrievi – 4412, un (eksotiski!) – 4371 Indijas pilsonis. Šķiet, ka šīs valsts iedzīvotāji šeit veido ievērojamu diasporu. Pie tiem var pieskaitīt arī 796 Šrilankas pilsoņus.
Par citu eksotiku var pieskaitīt vienu Latvijā dzīvojošu franču bēgli, cilvēku no Komoru salām ar nezināmu statusu, noteiktu Lielbritānijas nepilsoni un (uzmanību!) vienu PSRS pilsoni. Jā, jā, tieši tā ir rakstīts PMLP datubāzē – “PSRS pilsonis”.
Kā viņam izdevās saglabāt Padomju Savienības pilsonību, ja šī valsts nav pastāvējusi vairāk nekā trīsdesmit gadus? Šis lielais noslēpums pastāv. Personas datus PMLP, protams, neizpauž, un par šī noslēpumainā padomju cilvēka likteni varam tikai minēt.
Vēlme mainīt valstis
Kuru ES valstu pilsoņi ir nemierīgāki par citām? Tie ir rumāņi. Vairāk nekā 3,1 miljons rumāņu tagad dzīvo citās ES valstīs. Tas ir vairāk nekā 16% no valsts iedzīvotājiem (19 miljoni cilvēku).
Tālāk nāk poļi. Vairāk nekā 1,5 miljoni šīs valsts pilsoņu ir apmetušies visā ES. Tad nāk itāļi (1,476 miljoni dzīvo ārpus savas dzimtenes, bet Eiropas Savienībā), portugāļi (0,968 miljoni) un bulgāri (0,766 miljoni).
Bet, mūsuprāt, citās ES valstīs Latvijas iedzīvotāju nav tik daudz – 96 tūkstoši cilvēku. Droši vien ir tā, ka lielākā daļa migrācijas no Latvijas vēsturiski kritusi uz Lielbritāniju, kas nesen pameta ES, un attiecīgi nav iekļauta šajā statistikā.
Citās ES valstīs ir 180 tūkstoši lietuviešu, 75 tūkstoši igauņu.
