Valsts kontroles izpētes ziņojums par “Rail Baltica” projekta ieviešanas gaitu apstiprina to, kas jau tāpat bija redzams.
Valsts kontroles secinājums: “Rail Baltica” tvērums Latvijā ir mainījies bez vienotas pieejas tā apstiprināšanā un lēmumi ir grūti izsekojami.
Pārkāpumu izvērsums maigā izteiksmes formā:
– Lēmumu pieņemšanā un projekta īstenošanas uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets.
– Sākotnēji, 2016. gadā, Ministru kabineta apstiprinātajā Rail Baltica projekta tvērumā nebija iekļautas reģionālās stacijas, un turpmāk to skaits ir mainījies.
– Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla tvērums būtiski mainījies projekta īstenošanas gaitā.
– Pamattrases būvniecībai aplēstās izmaksas pieaugušas septiņas reizes.
Citiem vārdiem sakot bijušais Satiksmes ministrs T. Linkaitis un “Eiropas Dzelzceļa līniju” vadība, kuru iecēla Linkaita kunga valdīšanas laikā SM, sevi īpaši neapgrūtināja ar pieturēšanos pie valdībā apstiprinātā projekta tvēruma. Iekļāva projektā reģionālās stacijas, kuru skaitu paši izdomāja un mainīja pēc sirds patikas un veica citas izmaiņas. Tā laika Premjers Kariņa kungs vispār šādu valsts stratēģiskās nozīmes projektu ignorēja un nekontrolēja ko viņam pakļautais ministrs tur dara.
Vēlos atgādināt, ka Latvijā tiesības rīkoties ar valsts budžeta līdzekļiem ir tikai Saeimai un pēc pilnvarojuma Ministru kabinetam un tikai pilnvaru apjomā. No kontroles ziņojuma ir saprotams, ka Linkaita kungs, viņa vadītā ministrija un “Eiropas Dzelzceļa līniju” vadība pārkāpa savu pilnvarojumu, uzņēmās finanšu saistības valsts vārdā uz ko viņiem nebija nekādu tiesību. Savā ziņā krāpšanās pret uzņēmējiem un valsts budžetu. Kā lai citādi nosauc darījumu, kurā viena puse uzņemas saistības zinot, ka naudas ko samaksāt nav. Uzņemas it kā valsts vārdā, taču pilnvarojuma no Ministru kabineta šādiem tēriņiem nav. Bijušais Satiksmes ministrs T. Linkaits bija sadomājies, ka var uz savu galvu uzņemties saistības valsts vārdā, ar ko nostādīja sevi virs Saeimas un MK. Dīvainā kārtā nebija neviena kurš uzsistu pa pirkstiem, jo notika tas viss publiski. Vārdu sakot darīja to kas ienāca prātā. Tā kā process netika pienācīgi kontrolēts, tad izmaksas pieauga septiņas reizes. Tagad MK un Saeimai jādomā kā to visu nofinansēt. No otras puses uzņēmēji, kas slēdza līgumus, arī visdrīzāk bija lietas kursā, ka “Eiropas Dzelzceļu līniju” valdes priekšsēdētājs Vingra kungs uzņemas saistības kurām nav seguma. Formāli saistības, kas iziet ārpus MK piešķirtajiem finanšu līdzekļiem nav valsts saistības, bet parakstītāju problēma.
Tāpēc arī bardaks. Saeima un MK nevar saprast kas notiek ar “Rail Baltica” projektu, jo skatās no savas sapratnes un pieņemto lēmumu puses. Realitāte nekādi neiet kopā ar pieņemtajiem lēmumiem un apstiprināto finansējumu. Satiksmes ministri un SM ministrijas ierēdņi dusmojas uz MK par to, ka šiem nedod naudu. Sabiedrība šausminās un vispār neko nesaprot.
Valsts kontrole šoreiz ir ļoti smalkjūtīga. Viņu skaidrojums savam izpētes ziņojuma tvērumam: “Situācijas izpēte ir īsā laikā veikta faktu apkopošana par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, neizdarot secinājumus un nesniedzot ieteikumus. Atšķirībā no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, kurā ir konstatējumi, secinājumi un ieteikumi, situācijas izpētes ziņojumā ir tikai konstatējumi.”
Varbūt ir vērts tomēr saņemties uz kontroles revīzijas ziņojuma sagatavošanu. Runa taču par miljardiem. Saprotu arī Valsts kontrolieri (šoreiz bez sarkasma). Revīzijas ziņojums visdrīzāk būtu “nāvējošs” daļai šobrīd politikā un valsts pārvaldē aktīviem darboņiem. Uztaisīt jau uztaisīs to Revīzijas ziņojumu, tikai ko ar to pēc tam darīt?
https://lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/rail-baltica-tverums-latvija-mainijies-bez-vienotas-pieejas-un-lemumi-ir-gruti-izsekojami
Līdzīgās publikācijas:
Baltijas valstu premjeri jau tuvākajās nedēļās vienosies par “Rail Baltica” īstenošanas posmiem
“Šodienas jautājums”: Kas “Rail Baltica” projektā tiks paveikts līdz 2030. gadam?
Rīgu iekļaus “Rail Baltica” projekta pirmajā posmā, lemj valdība
Igauņiem sāk apnikt latviešu lēnīgums. Ja Latvija turpinās muļļāties, “Rail Baltica” dzelzceļš ies Rīgai garām
