Varbūt kādreiz..
Varbūt atkal pa šo ceļu mēs tiksimies ejot,
Vasaras svelmē Ziemsvētku laimi sev lejot,
Liepziedus elpojot rudens dzestrajos rītos,
Nākotni lasot dzejoļos neuzrakstītos…
Varbūt tagadne mums ko gribēja dot,
Tik pagātnes sāpes nepratām izlabot,
Jo sirds ir vienmēr dota uz pusēm,
Viena dziest rītausmā, otra kad klusē..
Un kurš to zinās, kas mūsu stāsts īsti bija,
Vai drāma, monologs, komēdija?
Ja nu šis teātris tikai izskatās lēts,
Bet vēl nekas līdz galam nav nospēlēts?
Kaut kur tālu aiz apvāršņa malas,
Enģeļi skumjas no prieka klusumā dala..
Izbrīnā vaicāju tiem, kā šķirojas Viss?
Es ņemšu jebko, kas ir noticis..
AV 2024
Līdzīgās publikācijas:
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2024/03/3-gadus-atpakasveiki-draugi-nezinu.png?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/12/410441407_6655586334568711_4257811924401473313_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/10/393163744_6911005868986219_3705296347829141572_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/01/327255165_737548454219532_5041353040872441521_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)