Viena no piesaistēm, caur ko zog seksuālās un dzīvības enerģijas, jau diemžēl ir…

Viena no piesaistēm, caur ko zog seksuālās un dzīvības enerģijas, jau diemžēl ir ielikta cilvēkam piedzimstot – tā saucamā kundalini energija jeb tas mehānisms, par kuru visur viltus ‘ezotēriskās praksēs’ tiek runāts kā par dzīvības enerģiju, garīgās attīstības elementu, kas jāatmodina, taču patiesībā tas ir ilūzijas ražojošs mehānisms un darbojas arī kā piesaiste, caur ko mūs apzog. Ne jau velti to attēlo kā čūsku, kas aptinusies ap mugurkaulu. Tāpat, kā medicīnā.
Reizēm šīs piesaistes var sajust tīri fiziski brīžos, kad tās tiek ieliktas – zemu vibrāciju vietās, kā slimnīcas vai kapi – ierastā vieta ir zem kreisās lāpstiņas vai sirds centra aizmugurē- tur sāk sāpēt, durt, rodas smagums plaušās, vājuma sajūta. Tie ir attiecīgie egregori, kuri tur meklē kārtējo upuri, kam pieslēgties. Tiem, kam attiecīgi sāp šīs vietas un paralēli vēl ir nogurums vai bieža slimošana – ziniet, ka tur ir pieslēdzies tas, kas sūc jūsu enerģiju.
Lielāko tiesu cilvēki to visu pat nejūt un ar to dzīvo – spēja to just un no tā tikt vaļā, vai vispāŗ nepieļaut tādu zagšanu ir tiešā veidā atkarīgs no garīgās attīstības un apziņas līmeņa. Dabūt to visu ir ļoti vienkāŗši – daudzi jūt smagumu uz pleciem un spiedienu pat lielveikalos vai pēc kāda kašķa ar to, kas pamanījies izprovocēt, kad paliek jūtami slikti.
Tāpat tas vērojams attiecībās, kad sākas visādas sieviešu/vīriešu kaites un citas problēmas – tas nozīmē tikai to, ka tur notiek nevis enerģiju mijiedarbība, bet gan apzagšana un tas parasti turpinās arī pēc fiziskas izšķiršanās. Nedaudz interesantāk ir tad, kad cilvēks iesaistījies kādā organizācijā un dedzīgi to pārstāv un aizstāv – parasti tas saistīts ar reliģiozo fanātismu, bet tas var būt arī jebkas cits, kaut vai futbola klubs – bieži varam redzēt, cik agresīvi tādi fanātiķi uzvedas. Tai pat laikā tas dod arī tādu kā apmierinātības sajūtu, jo egregors savējiem kaut ko arī dod, ne tikai ņem – tas strādā arī kā enerģiju sadales mehānisms. Tikai parasti gan tās ir ilūzijas, tāpat, kā narkotikas.
Tieši tāpat ir ļoti liels un spēcīgs nacisma egregors, kas nekur nav pazudis, jo fiziski to uzvarot, ideoloģija palika un mūsdienās atkal izpaužas kā revanšisms un cilvēku ienīšana dēļ tautības vai uzskatiem – šī pārākuma apziņa pār citiem un etniskā naida kurināšana notiek ik uz soļa.
Klasisks piemērs tam, kā cilvēki ir tam piesaistīti, paši to neapzinoties – bet lielāko tiesu arī apzināti izmanto attiecīgos simbolus un neslēpj to. Egregors ir arī tā sauktais hokeja trakums – tas it kā ietekmē nosacīti pozitīvi, jo visiem uz brīdi rodas tā kopējā pacilātības sajūta, kas gan diemžēl netranslējas tālāk uz tautas un valsts lietām, jo te valda citi egregori. Arī izmisīgā švakcinācijas kampaņa bija tieši tādas piesaistes izveide, caur ko izsūkt un graut cilvēka smalko pasauli.
To ir tūkstošiem un katrai vietai, arī dzīves vietai tāds ir un uzstrādājas no tā, kas tur notiek un ko tur cilvēki dara. Tāpēc visu to ir nemitīgi jāpārveido atbilstoši savām frekvencēm. Protams, ir arī pozitīva uzkrājuma egregori, saskarsme ar kuriem rada patīkamas sajūtas – ja kaut kur kolektīvā apziņa veidojas no labiem darbiem, uzkrājumiem un pozitīvas saskarsmes. Taču mūsdienās to ir ļoti grūti uzturēt, jo karote darvas ātri sabojā veselu mucu medus.
Apmēram tā tas izskatās un tad pēdējais jautājums – ko tad darīt, lai tiktu no tā visa vaļā un neļautu tam ietekmēt mūsu patieso brīvo gribu, veselību un ikdienu? Atbilde ir tāda, ka to izdarīt nav viegli – tas jādara nemitīgi un jāvelta tam laiks, meditācijas un nodomi, tā kā viss tas ir mums visapkārt un spiež katru mirkli.
Taču praktiski to izdarīt prasa tikai koncentrētu domu spēku – piesaucot gaismu, mīlestību, izsakot nodomu, ka attiecīgā piesaiste sadeg, transformējas, aizliegums zagt savu enerģiju – viss tas strādā un tas ir reālais mūsu ikdienas darbs, kas ir jāveic.