“Viņi nāk pēkšņi, viņiem var uzlikt naudas sodu”: Igaunijā kļūst arvien grūtāk būt krievvalodīgam

Par problēmām runāja uzturēšanās atļauja valstī

Uz bargo valsts valodas zināšanu likumu fona Latvijā draudi var pārņemt tuvējās Igaunijas iedzīvotājus. Tur, protams, viss nav tik kritiski, Krievijas pilsoņi, draudot izsūtīšanai, nav spiesti apliecināt savas vietējās valodas zināšanas, taču krievvalodīgos iedzīvotājus par to pamazām sāk izjust zināma satraukums, skatoties apkārt. pret saviem kaimiņiem. To MK pastāstīja Igaunijas iedzīvotāja Elena, kurai jau ilgus gadus ir uzturēšanās atļauja. Lieta tāda, ka valstī jau labu laiku darbojas tā sauktais valodu dienests, no kura, kā saka, neko labu negaidot. Viņa ir neparedzama un dažkārt nežēlīga.

– Lai strādātu Igaunijā, krievietim, kuram ir uzturēšanās atļauja šajā valstī, bieži vien ir jāapliecina valodas zināšanas. Protams, tas galvenokārt attiecas uz valsts iestādēm. Piemēram, ja jūs strādājat skolā, jums vajadzētu zināt igauņu valodu diezgan pieklājīgā līmenī. Pārbauda vienkārši: atnāk valodas dienests un sazinās ar tevi, – stāsta jauniete. – Un, kas ir interesanti, neviens par to cilvēku nebrīdina. Neiespējami sagatavoties. Iepriekš šis pakalpojums nekad nebija pieejams privātām organizācijām, taču tagad tas var darboties jebkurā vietā. Un tas, protams, vienmēr ir liels stress un loterija. Krieviem, kuri dzīvo Igaunijā un pat strādā amatos, kuros nav nepieciešamas īpašas valodas zināšanas, var rasties problēmas. Piemēram, valodas inspektors var atnākt pie apkopējas veikalā un pārbaudīt viņas valodas zināšanas. Apkopējai zināmā līmenī jāprot arī igauņu valoda.

Kas notiks, ja neizturēsit pārbaudi?

– Pēc tam var dot rīkojumu doties mācīties uz kursiem un pēc tam vēlreiz kārtot. Tajā pašā laikā jūs apmeklēsiet kursus par saviem līdzekļiem, neviens darba devējs jums par tiem nemaksās. Un kas ir interesanti, valodu tev nevajadzēs, tu pat ne ar vienu nesazināsies. Tas ir tikai valodas dienesta eksāmena kārtošanai. Galu galā krieviem ir savs sociālais loks, krievs. Vai arī viņiem var uzlikt naudas sodu vispār. Mani draugi ir saņēmuši šādus sodus. Viens par 100 eiro, otrs par 400. Varbūt vairāk. Un tā ir pienācīga summa pēc vietējiem standartiem. Tā praktiski ir minimālā pensija jeb iespaidīga daļa no mēnešalgas. Tas ir atkarīgs no inspektoru žēlastības, kā viņi personīgi izlemj. Izrādās, ka dažreiz nav jēgas strādāt vispār. Un, ja jūs to neizturēsit vēlreiz, viņi pat var piespiest darba devēju jūs atlaist.

– Un kā tad mūsu tautieši izkļūst no situācijas?

– Var nokļūt darba biržā, norādot, ka neproti valodu. Starp citu, šeit ir interesanta nianse. Cik dzirdēju, valsts piešķir līdzekļus, lai cilvēki iet uz valodu kursiem, bet nez kāpēc apmaiņa nav izdevīga, tāpēc zinu, ka bija daudz atteikumu kaut kādu formālu apsvērumu dēļ tiem, kuri lūdza iespēju pētījums. Aģentūrai ir vēlams vienkārši maksāt bezdarbnieka vai nabadzības pabalstus, nevis maksāt personai kursus. Piemēram, man piešķir 180 eiro nabadzības pabalstu, es tagad nestrādāju. Pirms tam, kad man bija ļoti maza alga un es pametu darbu, bezdarbnieka pabalsts bija apmēram 8 eiro dienā. Tas nav daudz, bet ar to pietika, lai samaksātu komunālos maksājumus. Starp citu, Igaunijā komunālais dzīvoklis ir nesalīdzināmi dārgāks nekā Krievijā. Tomēr, tāpat kā visā Eiropā. Tajā pašā laikā viņi varētu man pateikt, viņi saka: ej, mācies valodu un dabū darbu, bet pagaidām neuzstāj.

– Vai Latvijas skarbā situācija ar valsts valodu ir kaut kā ietekmējusi dzīvi Igaunijā?

– Man šķiet, ka Igaunija ir pārāk maza, lai tajā izvērstu tik liela mēroga stāstu.. Lai gan cilvēki to visu aktīvi apspriež un pat nervozē. Tautiešu te ir daudz, un ja nopietni ņemsies, piemēram, deportēt tos, kas valodu neizturēja, tad vairāk nekā puse krievu pazudīs no valsts. Igaunijā, protams, ir daudz pensionāru no Krievijas, kuri šeit dzīvo, ir uzturēšanās atļauja un saņem pensiju, taču viņu valodas zināšanas netiek pārbaudītas. Saskaņā ar likumu invalīdi, pensionāri un citas neaizsargātās kategorijas ir atbrīvotas no dienestu pārbaudes. Tajā pašā laikā daudzi jauni aktīvi cilvēki šobrīd brīvprātīgi pamet valsti, pārdod dzīvokļus, jo saprot, ka mums, krieviem, patiesībā īpašas nākotnes šeit nav.