Vitenberga trilemma jeb vaiais Linkaita mantojums Tā nu tas pie mums ir sanācis, ka politiķiem nav par saviem lēmumiem nekādu atbildību. Ja nu vienīgi kā Linkaita gadījumā tauta izbalso un jāiet kādu laiciņu pastāvēt malā. Bet radītie zaudējumi paliek un tā jau ir Satiksmes ministra problēma. Un ko darīt Vitenbergam? Saprotams, ka visi līgumi ir laužami un līgumos parasti ir atrunāta līguma laušanas kārtībai katrai no pusēm. Iespējams, ka līgumu gadījumā “Autotransporta direkcijas” valde nav izrādījusi pietiekošu profesionalitāti vai nav rīkojusies kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, tas jau ir iegādājies Valsts kontroli. Lauzt varētu, taču visdrīzāk tas kaut ko maksā. Bez maksas visdrīzāk nesanāk, tātad premjers un finanšu ministrs nepiekritīs. Turklāt: – Tautai gribas redzēt kā ministrs nodrošina taisnīgumu un soda nogrēkojušos pārvadātājus un lauž līgumu kā arī piemēro bargus sodus. – Premjeram grbas lai daži uzņēmumi pazustu no pārvadātāju saraksta. – Pašam un Parādniekam visdrīzāk gribas, lai liek mierā un prasa no Linkaita izstrebt savārīto putru, bet nesanāk. Šis gadījums labi parāda kādas sekas ir skaistiem politiskiem saukļiem bez reālas sapratnes un ekonomiska pamatojuma. Linkaita doma: konkurss uz 10 Ne velti 60% no konkursa kritērijiem bija par kvalitāti un tikai 40% par cenu. Nu un ko? Jastaigā kājām un vēl jāpārmaksā. Rezultātā valsts ir uzņēmusies saistības par 440 gadiem par neadekvātu pakalpojumu, kurā grūti ko mainīt līdz 2030. gadam. Linkaits kopā ar Konservatīvajiem ir savu darbu padarījuši. Izpildījuši sponsoru vēlmi par ilgu kontraktu, jo grūti iedomāties, ka tik stulbas idejas ienāk prātā bez pačukstēšanas no malas. Kariņš bija premjers līguma noslēgšanas laikā un kā valdības vadītājs bija atbildīgs par ministriju darbu. sašutumu tagad tēlot tāpēc. Bija iespēja uzsist pa pirkstiem, neizmantoja. No kurienes Latvijā radījis ekonomiskajai un labklājībai, ja viens pats bijušais Satiksmes ministrs Linkaits ir savār miljardos attīstības problēmas, kas ir jau segtas vai vēl būs jāfin anse no valsts budžeta? Atceramies AirBaltic – 340 miljardi, RailBaltic projekta izmaksas no 2 miljardiem pirms Linkaita ir pieaugušas jau līdz 6 – 7 miljardiem, noraka Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kuram bija paredzēts līdz finansējums 340 milj. eiro vērtība, taču tagad jau runā par nepieciešamību elektrificēt par budžeta līdzekļiem, Satiksmes ministrija degradējusies līdz līmenim, kad vairs nespēj saņemties un laicīgi iesniegt 100 milj. eiro pieprasījumu RailBaltic līdzfinansējumam. Un vēl daudzi sīkumi. Sabiedriskie pasažieru pārvadājumi tāds nieks uz šī fona. Risinājums šīm kļūdām ir viens – apmaksāt no valsts budžeta. Transporta ekspertam Linkaitim gan viss kārtībā.
Līdzīgās publikācijas:
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/10/393163744_6911005868986219_3705296347829141572_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/05/345596733_259183939916450_3969742633189076184_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/12/410441407_6655586334568711_4257811924401473313_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/09/375197759_6975439832474812_6755915222919057001_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)