VLADIMIRS BUZAEVS: PROFILAKSE 25.aprīlī notika tiesas sēde lietā par …

PROFILAKSĒ

25.aprīlī notika tiesas sēde lietā par atvaļinātā padomju armijas pulkveža, Krievijas pilsoņa Borisa Grigorjeviča Katkova izraidīšanu no Latvijas, kurš pēdējos 25 gadus ir vadījis vienu no lielākajām sabiedriskajām organizācijām Latvijā – Latvijas- Krievijas sadarbības asociācija. Katkovs Latvijā dzīvo kopš 1966.gada ar sievu un bērniem, kuriem ir Latvijas nepilsoņa statuss, un labi adaptētiem mazbērniem un mazmazbērniem – mūsu republikas pilsoņiem.
10.janvārī Latvijas Iekšlietu ministrija pēc VD lūguma viņu iekļāva nevēlamo personu sarakstā, un Katkovs nekavējoties tika izraidīts no valsts.

Lēmumu par iekļaušanu melnajā sarakstā var nekavējoties pārsūdzēt otrā līmeņa administratīvajā tiesā mēneša laikā, un sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi un ar to saistītās represijas – pastāvīgās uzturēšanās atļaujas atņemšanu un tūlītēju piespiedu izraidīšanu no Latvijas. Bet administratīvās rajona tiesas lēmums ir galīgs.

Pēc ilgiem pārbaudījumiem man izdevās ne tikai ierosināt lietu, bet arī piedalīties tiesā kā 82 gadus veca veterāna pārstāvim, kurš savā aizņemtajā dzīvē bija arī Rīgas Proletarskas rajona militārais komisārs un kurš izsauca mani uz ilgām militārām mācībām ne pašā izdevīgākajā brīdī – kad sieva grasījās man dot pirmo bērnu.
Galvenā problēma bija vietējo notāru atteikšanās atzīt man izsniegto pilnvaru Krievijā. Nācās sūdzēties notāru kolēģijā, kura apmulsusi atzina, ka Krievijas pilnvaras apstiprināšana izraidīšanas gadījumos nebūt nav sankciju režīma pārkāpums un vajadzīgās manipulācijas ar dokumentu veiktas tikai aprīlī. .
Rezultātā manis rakstīto prasību Katkovu dzīvesbiedres no Kaļiņingradas parakstīja 8.februārī, Rīgā ieradās tikai 8.martā, un tiesai vēl bija nepieciešamas vairākas nedēļas, lai saņemtu paskaidrojumus no Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta. .

Apsūdzētie, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt valsts noslēpumu, mums neatklāja, kādas ir veterāna radītās briesmas. Ministra lēmums liecina par Katkova sadarbību ar “prokremliskajām” organizācijām. Nopratināšana, ko veicu Iekšlietu ministrijas pārstāvja un divu VD puišu tikšanās laikā, neatbildēja uz jautājumu, kas ir “prokremlisks” un vai, piemēram, Rīgas pārstāvniecība lielākais Baltijas valstīs Kaļiņingradas Kanta institūts, kuru arī vadīja Katkovs, tāds ir.
Tiesnešiem patiešām ir dota iespēja iepazīties ar visiem dokumentiem, arī tiem, kas iegūti pretizlūkošanas darbībās.
Starp citu, tikšanās bija slēgta, pie ieejas pat atņēma mobilo telefonu, lai es neko slepenu nepierakstītu. Tāpēc jūs nesaņemsiet pilnu ziņojumu no tiesas zāles.

Mans lūgums atzīt par prasītāju arī Borisa Katkova sievu (precējusies kopš 1966. gada!), kura kopā ar vīru bija bīstamās Latvijas-Krievijas sadarbības biedrības valdes locekle, tika noraidīta. Taču līdzīgā prasībā ECT no precēta Krievijas pilsoņa un ASV pilsoņa pāra, kuri kopā nodarbojās ar cilvēktiesību ievērošanu Krievijā, par ko dāma pēc FSB uzstājības tika iekļauta melnajā sarakstā, viņas vīrs, kurš bija nekur nav izraidīts, tomēr tika atzīts par prasītāju. FSB izraidīšanas iemeslus skaidroja tikpat lakoniski kā mūsu Valsts drošības dienests, un procesu ECT apkaunojoši zaudēja Krievija. Bet tas ir savādāk, vai ne?

Spriedums tiks pasludināts 10. maijā, un, iespējams, manu jau tā milzīgo cilvēktiesību biogrāfiju papildinās vēl viena prāva ECT.
Bet neatkarīgi no Katkova lietas iznākuma ļoti svarīga ir tiesībaizsardzības iestāžu nekontrolēto darbību pārsūdzēšana pret Krievijas Federācijas pilsoņiem. Turklāt Krievijas pilsoņu loks, kas nokļuva izplatīšanā, draud paplašināties tuvākajā nākotnē. Un tur varas iestādēm var rasties tikpat “pamatota” vēlme vēlreiz pārbaudīt Lietuvas Republikas Krievijas pilsoņu valodas zināšanas, īpaši tos, kuri savus pieteikumus saņēmuši pagājušajā gadsimtā.