VLADIMIRS LINDERMANS…

Debates starp partijām notika pie Vladimira Dorofejeva. Prokurors pieprasīja viņu sodīt – 7 tūkstošu eiro naudas sodu.
Ļaujiet man atgādināt apsūdzības būtību.

Līdz 2022. gadam Latvijas žurnālisti rakstīja rakstus ziņu aģentūras Rossija segodņa sastāvā esošajiem portāliem Sputnik Latvia un Baltnews.
Aģentūras direktors Dmitrijs Kiseļevs ES sankciju sarakstā tika iekļauts jau 2014. gadā (nevis pati aģentūra, es uzsveru, bet Kiseļevs personīgi).

Pamatojoties uz to, Valsts drošības dienests un prokuratūra secināja, ka žurnālisti ir vainīgi sankciju pārkāpšanā. LR Krimināllikuma 84.p.
Esmu daudzkārt rakstījis par šo gadījumu un sniedzis argumentus, kas apsūdzību atspēko. Es nevēlos apgrūtināt lasītājus ar citātiem no Eiropas regulām, bet šeit ir vienkāršs un saprotams piemērs.

2023. gadā Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs tika iekļauts sodīto personu sarakstā. Uzzinot par to, Latvijas dzelzceļa vadība steidzās pārtraukt sadarbību ar Baltkrievijas kolēģiem, nodarot Latvijai būtisku finansiālu kaitējumu.
Bet bija kāds gudrs, kurš vērsās Eiropas Komisijā pēc skaidrības. Un no turienes nāca atbilde, ka personīgās sankcijas pret Morozovu uz viņa vadīto uzņēmumu neattiecas. Tas ir, ir iespējams sadarboties ar Baltkrievijas dzelzceļu. NRA šo stāstu aplūkoja detalizēti.

Lieta ir līdzīga kā pie mums. Gan Kiseļevs, gan Morozovs nav privātuzņēmumu īpašnieki, bet gan valsts uzņēmuma vadībā ieceltas amatpersonas. Personiskās sankcijas pret Kiseļevu uz aģentūru Rossija segodņa neattiecas. Mūsu sadarbība ar portāliem Sputnik Latvia un Baltnews bija likumīga.

Es varētu minēt vēl duci piemēru, kad Latvija sadarbojās ar Krievijas uzņēmumiem un departamentiem, kuru vadītāji ir pakļauti personīgām sankcijām. Bet es viņus paturēšu tiesai.

Es tagad nerunāju par pretkrieviskām sankcijām kā tādām, par to, maigi izsakoties, bezjēdzību. Tiesā mēs apspriežam, vai mūsu sadarbība ar Rossiya Segodnya bija noziegums? Mūsu atbilde: nē, tā nebija.

Prognozes nav mana lieta. Es nekad neapgrūtinu sevi ar tādām emocijām kā “nav iespēju, nav iespējas cīnīties pret lauzni” utt. Jā, tagad uz tiesnešiem tiek izdarīts nepieredzēts spiediens. Viņiem atklāti tiek prasīts vadīties nevis pēc likuma, bet pēc “politiskās nepieciešamības”.

Bet pat šajā situācijā mums ir jādara viss maksimāli, lai sevi pasargātu. Mēs aizsargājam ne tikai sevi, bet arī vārda brīvību. Un mūsu pretinieki ir vārda brīvības ienaidnieki.

Pirmie spriedumi, iespējams, būs šī gada vasaras beigās – rudenī.