Žēl, ka ar katru gadu Rīgā parādās arvien mazāk interesantu viesu, un labi notikumi notiek arvien retāk. Esmu primitīvs, alu līdzīgs un brīžiem gandrīz mežonīgs cilvēks, proti, nekad neesmu bijis teātra vai koncertu cilvēks. Ja nebūtu jautrās, palaidnīgās vāveres Tīnas, es nevarētu atšķirt Šopēnu no Šūberta. Šoreiz tā bijaSkatīt vairāk mānīgi ievilināja uz Efima Šifrina koncertu Rīgas Kongresu namā. Pēdējo reizi man bija iespēja apmeklēt šī brīnišķīgā, ļauno “okupantu” celtā kultūras tempļa sienas 1987. gadā, kur man pašam nācās runāt no šīs skatuves tribīnes, no Padomes izpildkomitejas. Tautas deputātu, ar ziņojumu par nepieciešamību būvēt Metro.
Un tas nebija humors vai satīra, bet gan nopietns izpildkomitejas priekšsēdētāja rīkojums. Viņi klausījās manu runu bez īpašas intereses, ļoti skumjām sejām.
Jau tad sāka skanēt saukļi: “Labāk būsim nabagi, bet brīvi!”
Tāpēc – pie velna mums visiem līdz pat šai dienai ērtā Metro vietā iestrēgsti sastrēgumos.
Nu, varbūt tas ir uz labu. Es novirzos, ne par to es tagad runāju. Bija patīkami staigāt pa stāviem un atcerēties vecos laikus, kad līdz astoņiem no rīta bija jāiet uz darbu izpildkomitejā, katru dienu jāpalīdz cilvēkiem, vai nu dzīvokļu dabūšanā, vai vietu iegūšanā bērnudārzos, vai darbā pieņemšanā, vai sadzīves apstākļu uzlabošanā.apstākļi.
Es biju apmierināts ar savu “labās fejas” lomu. Un Kongresu nama ēka ar visu interjeru ļoti atgādina to pagājušo laiku.
Man vispār patika Šifrīna koncerts, bet publikai nepatika… Daži. Es viņam būtu iedevusi čību pa dupsi. Žēl, ka man nebija līdzi čības.
19:00 diktors trīs valodās paziņoja, ka foto un video uzņemšana ir stingri aizliegta, un tika izteikts lūgums izslēgt mobilos tālruņus.
Nē, bļin! Bija vai nu nedzirdīgie, vai tādi, kas nerunāja latviešu, krievu un angļu valodā. Dažiem priekšnesuma vidū zvanīja telefoni, citi mēģināja fotografēties ar lukturīšiem. Uzpūst zibspuldzi no divdesmit zāles rindām ir ārpus stulbuma, nemaz nerunājot par pašu faktu. Šifrins pieklājīgi pasmējās par šiem gadījumiem, bet man bija kauns par visiem šiem nedisciplinētajiem skatītājiem viņa priekšā.
Laiks paskrēja ar jokiem un dziesmām pavisam nemanot.
Divas stundas Nakhims Šifrins viņš strādāja efektīvi un sirsnīgi.
Kā vienmēr pirmajā rindā bija Olga Pīrāga.
Viņa izskatījās labi.
Kārtējo reizi mani izvilka no mājas un atkal veiksmīgi.
Mums pat izdevās uzreiz sakārtot pazemes autostāvvietu, tāpat kā lidostā, iebraucot dabū biļeti, bet izbraucot maksā. Labi.
Es esmu ļoti priecīgs.
Līdzīgās publikācijas:
Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Skices no manas (ne)amerikāņu dzīves LATVIJĀ VIENS DAINIS MAZĀK Interesanti…
Andrejs Elksniņš Aleksejs Stetjukha, ko mēs darīsim ar šo brīnišķīgo faktu? Es…
