Zemnieku jautājums Eiroparlamenta deputātu kandidātiem
Europarlamenta vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. Visi mūsu iedzīvotāji, kā pilsoņi, tā arī nepilsoņi, ar savu kopskaitu nosaka no valsts ievēlamo eirodeputātu skaitu. Līdz šim viņu bija 8, bet šī gada vēlēšanām Latvijai ir iedalīta vēl viena deputāta vieta, kaut arī iedzīvotāju skaits šajos gados nav pieaudzis, gluži pretēji, tas ir samazinājies.
Acīmredzot, ir atradušies kādi īpaši mūsu valsts nopelni Eiropas Savienības priekšā. Par vēlētājiem joprojām nevar būt Latvijas nepilsoņi, lai gan, kā minēts augstāk, viņu daudzums tiek ņemts vērā, nosakot ievēlamo deputātu skaitu. Tāpat, viņiem ir tiesības, līdzīgi kā vēlētājiem – pilsoņiem, tikties ar kandidātiem, uzdot viņiem jautājumus, izteikt savas vēlmes. Piemēram, ar lauksaimniecību saistītie iedzīvotāji var painteresēties – kā viņiem pasargāt savu zemi, saistībā ar pērn jūlijā Eiroparlamenta pieņemto likumu par dabas atjaunošanu? Latvijas tradicionālās zemkopības organizācijas par šo ir nopietni satraukušās, uzskatot, ka tāds solis negatīvi ietekmēs lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstību, jo ap 30% Latvijas teritorijas varētu tikt izņemtas no ražošanas resursiem. Latvijas fermeri un mežizstrādātāji jau ir pauduši savu satraukumu: “Mūsuprāt, Eirokomisija ir pārgājusi visas veselā saprāta robežas. Direktīva nozīmē, ka organiskās augsnes vajadzēs applūdināt, tas ir, “atgriezt pie dabiskiem hidroloģiskajiem procesiem”.
Sanāk, ka Latvija gadu desmitiem ieguldīja miljonus meliorācijas sistēmu izveidē, cenšoties padarīt zemes platības lauksaimnieciskai izmantošanai derīgas, bet Eirokomisija saka, ka šīs sistēmas jārok ārā, bet platības jāappludina… Šis ir nepārdomāts, sasteigts lēmums, kurš faktiski atceļ zemes īpašnieka tiesības izmantot savu zemi pēc saviem ieskatiem”, – drūmo ainu apraksta “Zemnieku Saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš”.
Taisnības labad jāatzīmē, ka mūsu vara, rūpēs par Latvijas lauksaimniekiem, daudz neatšķiras no Briselē sēdošās. No vienas puses, Zemkopības ministrs A. Krauze ziņo Ministru Kabinetam: “…Pārtikas un meža sektori dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas nacionālajā ekonomikā, nodrošinot vairāk par trešdaļu Latvijas eksporta kopvērtības un gandrīz 12% no iekšējā kopprodukta, kā arī vairāk par 200 000 darbavietu.” No otras puses, tajā pašā dokumentā Krauzes kungs paceļ jautājumu “.. par iespējām uzstādīt vēja elektrostacijas nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās”.
Maigi sakot, sarežģīta situācija Latvijas zemniekiem. Jo ne mūsu eirodeputāti, ne valdība negrasās aizstāvēt viņus pret Eiropas Savienības graujošajiem ekspromtiem par tēmu “kā atgriezt dabiskā stāvoklī” kultivētās aramzemes platības. Bet enerģētikas “zaļā kursa” attīstība valstī paredzēta atkal jau uz zemkopju interešu rēķina. Atliek gan iespēja vēlreiz noticēt mūsu demokrātijas efektivitātei. Uzdot vitāli svarīgus jautājumus, dzirdēt esošo deputātu un jauno kandidātu atbildes uz tiem, un turpināt cerēt, ka, lūk, tagad problēmas tiks sadzirdētas, lai tās risinātu…
Lai tā būtu, ir vajadzīgs tikai, lai deputāti Eiroparlamentā pārstāvētu mūsu intereses, nevis tikai mūsu kopskaitu.
(https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2024-lietuva-sakas-plasa-lauksaimnieku-protesta-akcija-vilnas-centra-ierobezos-satiksmi.a539970/#:~:text=Lietuv%C4%81%20s%C4%81kas%20pla%C5%A1a%20lauksaimnieku%20protesta%20akcija%3B%20Vi%C4%BC%C5%86as%20centr%C4%81%20ierobe%C5%BEos%20satiksmi)
Latvijas Sociālistiskās partijas Valde
Līdzīgās publikācijas:
Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar bū…
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Lieciet mierā mūsu bērnus un mūsu skolotājus! Lieciet mierā mūsu bērnus un…
Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …
