Zīmes un simboli valda pār pasauli – tā esot teicis dižais Konfūcijs. Jā – daudz…

Zīmes un simboli valda pār pasauli – tā esot teicis dižais Konfūcijs. Jā – daudzi jau to ir sapratuši un ievēro šīs zīmes un rituālus mums visapkārt, ko izmanto dažādi tumšie spēki savu nolūku realizācijā. Nevis likumi un politiķi ir tie, kas vada valstis un nosaka to vietu globālajā arēnā – ar retiem izņēmumiem, kad valsts ir patiešām suverēna un spēj pati sevi ar visu nodrošināt.
Viena no pasaules lielākajām ilūzijām ir tas, ka visas valstis ir vienādas savā teikšanā – taču realitātē tām ir stingri noteikta hierarhija un izsenis ielikta attīstības koncepcija, ko apzīmē to nacionālie simboli, tādi kā himna, ģerbonis un karogs. Taču mēs neko īsti nesaprotam no tā – kāpēc katrai valstij ir tieši tādas krāsas un līnijas, ko īsti tas viss nozīmē.
Taču nozīmē tas ļoti daudz – tieši tāpat, kā armijā pagones. To, ka pasaulē ir kaut kādas varenākas valstis, kurām pakļaujas un kuras kolonizē pārējās, jau nekāds noslēpums nav, to var redzēt ikviens, ja nav pavisam akls. Taču lietas ir vēl daudz interesantākas, jo arī šķietami vienādas ietekmes valstis savstarpēji parasti ir gluži atšķirīgas gan pasaules hierarhijā, gan to eksistences jēgā. Bet katrai tā ir piešķirta un ielikta jau gadu desmitiem vai simtiem iepriekš.
Tāpēc šoreiz īsumā aplūkosim vienu no valstu simboliem – himnu.
Kas tas ir? Tā nav tikai kāda parasta mūzika un teksts. Tajā ir ielikta visas attiecīgās valsts būtība un eksistences jēga un vieta pasaulē. Tā ir koncepcija un vektors, uz kuru virzās tauta un sabiedrība, neatkarīgi no tā, kas tur ir pie varas.
Šī ir dziļi ieslēptā un pat varētu teikt, okultā nozīme un ir ārkārtīgi svarīgi to saprast.
Daži piemēri. Vai esat iepazinušies ar kādu citu valstu himnu tekstiem? Piemēram, ASV – līdzšinējais pasaules žandarms, kas savas ekistences laikā piedalījušās vairāk kā 250 karos, nesot postu un nelaimi visai pasaulei zem ‘demokrātijas’ maskas – atomieroči pret civilajiem, inde Vjetnamā, sagrautie Tuvie Austrumi, visu iespējamo karu un asinsizliešanas finansējums, arī šodienas kari – bet kāds teksts ir viņu himnā?
Tāds arī ir – par raķetēm un bumbām, par to, ka visa pasaule ir viņu ienaidnieki un tā ir izredzēto nācija. Tieši to viņi nemitīgi arī atkārto un uzspiež visai pasaulei, kas vismaz šīm bez ierunām arī klausīja. Tagad gan laiki mainās un diezgan strauji.
Otrs lielākais agresors un visu šo naida kurināšanas procesu vadītājs pasaulē – Lielbritānija. Tur teksts ir tieši tāds pats – Dievs, svētī karalieni, satriec visus viņas ienaidniekus.
Tā ir arī Kanādas, Austrālijas un pārējās tā sauktās Commonwealth himna, kas kopā ar ASV faktiski arī veido to tā saukto ‘civilizēto’ Rietumu pasauli.
Francija – viena no lielākajiem kolonizatoriem. Esat lasījuši viņu Marseljēzu? Tur arī tas pats – Franciju apsēduši ienaidnieki un tirāni, viņu asinis jāizlej uz laukiem, visi pie ieročiem.
Šie ir tikai daži piemēri, kur galveno Rietumu valstu himnas skaidri runā par viņu lomu, nozīmi un darbiem pasaulē.
Vēl ļoti interesantas šai sakarā ir divu mūsu netālo kaimiņu – Polijas un Ukrainas himnas. Tās faktiski sākas ļoti vienādi – VĒL nav izmirusi Ukraina sākotnējā versijā, tagad mazliet pamainīts uz ‘vēl slava un brīvība nav mirusi’, vēl nav aizgājusi bojā Polija.
Pēdējā arī runā par to, ka jāatgūst viss, ko tai atņēmuši ienaidnieki jeb tā sauktais Dombrovska maršs.
Tas pats ir tagad modificētā Ukrainas himnā, ka tās ienaidnieki mirs – bet oriģinālajā dzejolī vēl no 1862. gada bija arī jēdziens ‘nolādētie moskaļi’ Jā, jau toreiz.
Nu ko šeit teikt – viss tieši tā arī notiek dzīvē – šeit ir ielikta koncepcija, kas arī tiek izpildīta un rezultātā viss piepildās – viss ir ieprogrammēts jau sen un rezultāts ir kā uz delnas. Te ne par kādu attīstību un nākotni runa nekad nav bijusi, bet par ielikto uzdevumu izpildi – kam bija jānotiek, sen ir pateikts. Ne jau velti Poliju Čērčils savulaik sauca par Eiropas šakāli.
Kā izrādās, tad pārsteidzoši daudzu valstu himnās tiešā tekstā ir ielikts naids pret citiem, agresija, vēlme par kaut ko atriebties – tā šīs valstis arī uzvedas un meklē veidus, kā to izdarīt.